Izgatavo zivju nārsta mākslīgās ligzdas

Ilvija Livmane, AS "Latvenergo" Komunikācijas projektu vadītāja

1. aprīlī Latvenergo koncerna darbinieki Ķegumā izgatavoja 327 zivju nārsta mākslīgās ligzdas, kas palīdzēs zivīm iznārstot mainīgā ūdens līmenī Daugavas HES ūdenskrātuvēs. 

Latvenergo sadarbība ar biedrību Mēs zivīm notiek jau trīspadsmito gadu, un kopā šai laikā Daugavā būsim izvietojuši vairāk nekā 4500 nārsta ligzdu. Ligzdu veidošana aprīlī aizsāk ikgadēju vides pasākumu kopumu, kur dažādos tā notikumos būs iespēja vērot zivju nārstu Daugavā gan klātienē, gan tiešraidē, kā arī ik nedēļu noklausīties dabas ekspertu komentāru par tiešraides kamerās redzēto. 

1. aprīļa pasākumā Aļona Boloņina, Latvenergo Vides pārvaldības daļas vadītāja sacīja: "Esmu gandarīta, ka ikgadējais pavasara zivju ligzdu veidošanas pasākums pulcē kuplu skaitu Latvenergo koncerna dalībnieku. Tas apliecina, ka mums ir svarīgi saglabāt dabas vērtības un rīkoties atbildīgi, tās izmantojot. Arī Latvenergo jaunās vērtības Ar sirdi, Ar prātu, Ar enerģiju, Ar domām par nākotni – pilnībā atspoguļo mūsu vides projekta ideju, katra darbinieka iesaisti un uzņēmuma rīcību saudzēt un mīlēt Latvijas dabu."

Ivars Golsts, Latvenergo padomes priekšsēdētājs: "Paldies par iespēju piedalīties vides projektā, redzu, ka katram no darbiniekiem šodien dalība talkā ir svarīga un arī izzinoša. Vides aspekts vienmēr ir ļoti svarīgs, un Latvenergo īstenotie projekti to pilnībā parāda sabiedrībai."

Guntars Baļčūns, AS "Latvenergo" valdes loceklis: "Prieks par Latvenergo darbinieku atsaucību talkā. Mūsu vides projekts uzskatāmi parāda ilgtspēju visam pasākumam, jo redzam, kā tas ir attīstījies un saglabājis dzīvotspēju ar jauniem un aizraujošiem izziņas virzieniem – kā nārsta apskate Daugavā, tiešraides kameras ūdenī nārsta vērošanai un zinātnieku komentārs mūsu izglītošanai sekmē katra aizraušanos ar dabas daudzveidības iepazīšanu."

Vides eksperti Matīss Žagars, kurš ir jau ilggadīgs zivju ligzdu projekta partneris, un Dmitrijs Boiko ne tikai piedalījās ligzdu siešanā, bet arī izzinošā nodarbībā pie Daugavas demonstrēja ūdens pasaules dzīvotni un to, kas tajā mīt uz akmeņiem, zālēm, smiltīs. Savukārt Dmitrijs Boiko rādīja dažādas putnu sugas, ko novērojām Ķeguma HES ūdenskrātuvē un vienlaikus to atrada putnu katalogā precīzai apskatei.

Matīss Žagars, zivju ekologs: "Zinot, kādas zivis izmanto nārsta ligzdas, divpadsmit gadu ir normāls mūža ilgums gan asarim, gan plaudim. Jāatceras, ka procents, kas izdzīvo, gan ir ārkārtīgi mazs. Tomēr ir pilnīgi iespējams, ka Daugavā ir zivis, kas nārstojušas jau pirmajās Latvenergo darbinieku veidotajās nārsta ligzdās, Latvenergo darbiniekiem jābūt pirmrindniekiem, kas zina labāk un vairāk un var paskaidrot citiem par zivju nārstu. Aicinu skatīties zemūdens tiešraides! "

Dmitrijs Boiko, ornitologs: "Nodarbība no rīta pie Daugavas ļāva sarunās kopīgi kliedēt dažādus mītus, kas ir iesakņojušies cilvēku prātos par putniem, to barību un arī zivīm. Tikai zinoši cilvēki var sekmēt dabas aizsardzību."

Talkā izgatavotās ligzdas novietoja mežā ēnainā vietā, kur tās atradīsies līdz ielikšanai upē. Mūsu ilggadējā pieredze rāda, ka nārsts Daugavā lielākoties notiek aprīļa pēdējās dienās un maija sākumā, kas atkarīgs no laika apstākļiem. 

Informācija par zivju nārsta ligzdām: 

Zivju mākslīgo nārsta ligzdu izvietošana HES ūdenskrātuvēs ar svārstīgu ūdens līmeni ir pasākums, kas veicina zivju krājumu saglabāšanu un atražošanu. Zivju mākslīgās nārsta ligzdas izvieto iepriekš izpētītā upes posmā, kur zivis vislabprātāk nārsto. Šajās vietās ligzdas vairākās rindās vairāku simtu metru garumā un dažādos dziļumos iegremdē upes ūdens zonā, tādējādi nodrošinot, ka ikri nepaliek bez ūdens un saulē neizžūst. Pēc ikru attīstības zivju kāpuri vēl dažas nedēļas uzturas ligzdu tuvumā un tikai vēlāk iepeld dziļāk upes baseinā. 

Mākslīgās nārsta ligzdas ir piemērotas Daugavas raksturīgajām zivju sugām – raudām un brekšiem, asariem.