Janvārī Baltijā elektroenerģijas cenas kāpušas

Karīna Viskuba, tirdzniecības analītiķe, tirdzniecības daļa, AS "Latvenergo"

• Baltijas reģionā vērojams elektroenerģijas cenu pieaugums
• Svārstīga hidrobilance nosaka tālāko periodu nākotnes elektroenerģijas kontraktu mērenu cenu samazinājumu
• Latvija pilnībā nodrošinājusi valstij nepieciešamo elektroenerģijas patēriņu 
• Pieaug elektroenerģijas ražošana Latvenergo termoelektrostacijās
• Energoproduktu tirgos svārstīgs noskaņojums 

Janvārī Nord Pool biržā bija vērojamas gan augšupvērstas, gan lejupvērstas cenu izmaiņas. Aizvadītajā mēnesī Nord Pool sistēmas cenai bija mērena lejupslīde, tā samazinājās par 7 % un vidēji bija 67,64 EUR/MWh. Tajā pašā laikā elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs pieauga. Lielākais cenas kāpums reģionā bija vērojams Igaunijā – par 42 % līdz 126,48 EUR/MWh. Latvijā elektroenerģijas cena janvārī bija 117,16 EUR/MWh, savukārt Lietuvā – 117,41 EUR/MWh un vienoti pieauga par 32 %, salīdzinot ar decembri. Ikstundu cenas Baltijā janvārī svārstījās no -2,02 EUR/MWh līdz 1 896,00 EUR/MWh.

Janvārī mērenu Nord Pool sistēmas cenas samazinājumu galvenokārt veicināja vēja izstrādes kāpums Ziemeļvalstīs par 38 %, salīdzinot ar decembri. Turklāt saražotās elektroenerģijas apjoms Ziemeļvalstu hidroelektrostacijās bija par aptuveni 30 % lielāks nekā mēnesi iepriekš. Hidrorezervuāru aizpildījums Ziemeļvalstīs turpināja iepriekšējo mēnešu samazinājuma tendenci, lai arī janvārī bija vien par 2 % zemāks par normu. Tomēr, līdzīgi kā iepriekšējā mēnesī, Nord Pool sistēmas cenas samazinājumu ierobežoja auksti laikapstākļi, kas mēneša sākumā vietām Skandināvijā bija līdz pat – 40 °C. Tas ietekmēja elektroenerģijas patēriņa pieaugumu Ziemeļvalstīs par 7 % pret iepriekšējo mēnesi, kas bija arī par 16 % lielāks nekā 2023. gada janvārī. Turklāt atomelektrostaciju pieejamība Ziemeļvalstīs samazinājās par 4 %, salīdzinot ar decembra datiem.

Tajā pašā laikā elektroenerģijas cenām Baltijā bija augšupvērstas izmaiņas. To ietekmēja gaisa temperatūra reģionā, kas bija zemāka par normu un noteica elektroenerģijas patēriņa pieaugumu par 8 % pret decembri un par 12 % pret iepriekšējā gada janvāri. Turklāt enerģijas plūsmas uz Baltiju no Zviedrijas SE4 tirdzniecības apgabala pieauga vien par 1 %, savukārt plūsmas no Somijas saruka par 28 %, salīdzinot ar decembra datiem. Mēneša otrajā pusē tehnisku problēmu dēļ neplānoti tika atslēgts Somijas-Igaunijas starpvalstu starpsavienojums EstLink 2. Plānots, ka tas atsāks darbību šī gada februāra beigās. Lai arī janvārī elektroenerģijas izstrāde no atjaunīgajiem resursiem Baltijā bija lielāka nekā decembrī, ražošanai vēja stacijās pieaugot par 36 %, tai neizdevās pārspēt iepriekš minēto faktoru ietekmi un nodrošināt cenu lejupslīdi Baltijā. 

Svārstīga hidrobilance nosaka tālāko periodu nākotnes elektroenerģijas kontraktu mērenu cenu samazinājumu 

Janvārī elektroenerģijas nākotnes kontraktu cenu izmaiņu galvenokārt ietekmēja hidrobilances un energoproduktu tirgus tendences. Mēneša sākumā hidrobilance sasniedza zemāko rādītāju pēdējā pusgada laikā – 8,2 TWh zem normas, noslīdot līdz 9,9 TWh zem normas janvāra vidū. Tomēr mēneša otrajā pusē tā uzlabojās, sasniedzot 1,5 TWh virs normas janvāra nogalē. Turklāt janvārī energoproduktu tirgus cenām, izņemot naftu, bija lejupvērsta tendence. 

Sistēmas elektroenerģijas nākamā mēneša kontrakts (Nordic Futures) janvārī saruka par 16 % līdz 68,82 EUR/MWh, noslēdzot mēnesi ar 58,20 EUR/MWh. Sistēmas nākamā ceturkšņa kontrakta cena bija 41,55 EUR/MWh, kas samazinājās par 4 %, salīdzinot ar decembri, un mēneša beigās noslīdēja līdz 39,90 EUR/MWh. Līdzīga izmaiņa bija arī nākamā gada sistēmas kontraktam, tā cenai samazinoties par 5 % līdz 40,64 EUR/MWh. Mēneša beigās kontrakts noslēdzās ar 39,90 EUR/MWh.

 

Latvija pilnībā nodrošināja valstij nepieciešamo elektroenerģijas patēriņu 

Auksti laikapstākļi noteica elektroenerģijas patēriņa pieaugumu Baltijā. Aizvadītajā mēnesī tas kopā veidoja 2 800 GW un pieauga par 8 % pret decembri, kā arī bija par 12 % lielāks par šo periodu gadu iepriekš. Atsaucoties uz LVĢMC datiem, janvāra vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija – 5,2 °C jeb 2,2 °C zem mēneša normas. Tas veicināja patērētās elektroenerģijas – 673 GWh – pieaugumu Latvijā par 11 %, salīdzinot ar 2023. gada janvāri. Aizvadītajā mēnesī Igaunijā un Lietuvā elektroenerģijas pieprasījums vienoti kāpa par 12 % pret iepriekšējā gada janvārī, un attiecīgi Igaunijā tika patērētas 907 GWh, savukārt Lietuvā – 1220 GWh.

Pieauguma tendence bija vērojama arī Baltijas elektroenerģijas izstrādei. Janvārī Baltijā tā bija par 25 % lielāka nekā decembri, kā arī pieauga par 10 % pret 2023. gada janvāri, sasniedzot 2044 GWh. Izteiktākais izstrādes pieaugums Baltijas reģionā, salīdzinot ar decembri, bija Latvijai – kāpums par 41 % līdz 811 GWh. Igaunijā tika saražotas 532 GWh, kas ir par 18 % vairāk nekā mēnesi iepriekš. Lietuvā elektroenerģijas ražošanas apjoms pieauga par 16 % un bija 700 GWh.

Aizvadītajā mēnesī Baltijas elektroenerģijas patēriņa un ģenerācijas attiecība sasniedza 73 %. Latvijā šis īpatsvars turpina saglabāt līderpozīciju – 121 %, Igaunijā – 59 %, savukārt Lietuvā tas veidoja 57 %.

Pieaug elektroenerģijas ražošana Latvenergo termoelektrostacijās

Daugavas ūdens pietece turpināja iepriekšējo mēnešu pieaugumu, tomēr tā temps samazinājās. Janvārī vidējā Daugavas pietece pieauga vien par 3 %, salīdzinot ar decembri, un bija 753 m3/s. Tajā pašā laikā pietece saglabājās virs daudzgadu vidējā rādītāja, to pārsniedzot par 70 %. 

 

Aizvadītajā mēnesī elektroenerģijas izstrāde Latvenergo hidroelektrostacijās bija bez izmaiņām – 333 GWh. Tikmēr ražošanas apjomi Latvenergo termoelektrostacijās bija divreiz lielāki nekā decembrī, un aizvadītajā mēnesī tika saražotas 401 GWh elektroenerģijas.

 

 

Energoproduktu tirgos svārstīgs noskaņojums

Jēlnaftas nākotnes kontrakta (Brent Crude) cena aizvadītajā mēnesī bija svārstīga. Tomēr mēneša griezumā bija vērojams neliels pieaugums – par 2 % nekā decembrī, vidējai cenai sasniedzot 78,94 USD/bbl. Janvāra nogalē kontrakts noslēdzās ar 82,87 USD/bbl.

Spriedzi naftas tirgū turpināja uzturēt konflikta eskalācija Tuvajos Austrumos, apdraudot naftas transportēšanu reģionā, kas veido vienu trešdaļu no pasaules jūras naftas tirdzniecības. Papildus tam, kā liecina  Reuters pētījums, OPEC alianses naftas ieguves apjoms janvārī reģistrēja lielāko mēneša kritumu kopš jūlija. Vairākas dalībvalstis īstenoja brīvprātīgus naftas ieguves samazinājumus, tomēr lielākais ieguves kritums bija Lībijā, kur nemieru dēļ tika slēgts viens no lielākajiem naftas laukiem valstī. Tajā pašā laikā naftas cenas kāpumu turpina ierobežot vājāka globālās ekonomikas attīstība, kas nosaka naftas pieprasījuma pieauguma tempa palēnināšanos. 

Janvārī dabasgāzes nākamā mēneša kontrakta (Dutch TTF) vidējā cena bija 30,00 EUR/MWh, kas kritās par 19 % pret decembra datiem. Mēneša beigās kontrakts noslēdzās ar 29,39 EUR/MWh.

 Mēneša sākumā gaisa temperatūra Eiropā bija zemāka par normu, nosakot lielāku pieprasījumu pēc apkures un līdz ar to arī pēc gāzes. Tomēr janvāra otrajā pusē, temperatūrai pakāpjoties virs normas robežas, spiediens pieprasījuma pusē mazinājās, kas ietekmēja cenu lejupslīdi. Dabasgāzes krātuvju aizpildījuma līmenis janvāra nogalē bija 70 %, kas ir par 2 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā gada janvāra beigās, bet par 14 procentpunktiem pārsniedz piecu gadu vidējo rādītāju. Atskatoties uz dabasgāzes piedāvājumu, kopumā tas saglabājās pietiekami augstā līmenī. Tomēr saspīlētā ģeopolitiskā situācija Tuvajos Austrumos rada satraukumu arī dabasgāzes tirgū. Katara, kuras sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) piegādes 2023. gadā sastādīja aptuveni 12 % no Eiropas un Turcijas SDG importa, kopš janvāra vidus nav novirzījusi nevienu SDG kravu uz Eiropu caur Sarkano jūru. Tiek izvēlēti drošāki, bet garāki maršruti, ka dēļ SDG piegādes uz Eiropu nāk ar kavējumiem. 

Ogles nākamā mēneša kontrakta (API2) vidējā cena – 100,74 USD/t – noslīdēja par 6 % salīdzinājumā ar decembri, noslēdzot janvāri ar 96,15 USD/t.

Ogles kontrakta cena sekoja līdzi cenas izmaiņai dabasgāzes tirgū. Janvāra pirmajā pusē pieprasījums pēc kurināmā bija augsts, tomēr, normalizējoties gaisa temperatūrai, tas samazinājās. Turklāt, līdzīgi kā iepriekšējā mēnesī, ogļu piegādes uz Eiropu saglabājās stabilas, un krājumu līmenis saglabājas augsts. 

Eiropas emisijas kvotu (EUA Futures) Dec.24 kontrakta cena janvārī saruka par 7 % līdz vidēji 67,43 EUR/t, mēnesi noslēdzot pie zemāka cenas līmeņa – 64,16 EUR/t.

Aizvadītajā mēnesī emisiju kvotu cena atspoguļoja noskaņojumu energoproduktu tirgū. Primāro izsoļu pārtraukums līdz 15. janvārim ietekmēja zemāku kvotu piedāvājumu, tomēr, izsolēm atsākoties, situācija piedāvājuma pusē uzlabojās. Tikmēr pieprasījums kopumā saglabāja salīdzinoši vājš, ko ietekmē zemāka aktivitāte un līdz ar to arī kvotu pieprasījums rūpniecības nozarē.