Jau šogad Latvijā plānojam nodot ekspluatācijā divus saules parkus

Intervijā uz jautājumiem par Latvenergo AER ģenerācijas attīstīšanas procesu saules  un vēja elektrostacijām atbild Ilvija Boreiko, AS "Latvenergo" Vēja un saules parku attīstības direktore.

Kādēļ Latvenergo tik strauji ir sākusi paplašināt ģenerācijas portfeli ar zaļajām tehnoloģijām?

Latvenergo mērķis ir palielināt AER ģenerācijas portfeli, koncentrējoties uz vēja elektrostacijām (VES) un saules elektrostacijām (SES) Latvijā,  Lietuvā, Igaunijā un Polijā. Savukārt apakšmērķa sagaidāmie rezultāti – īstenoti AER projekti (VES, SES) ar 2 300 MW jaudu līdz 2030. gadam.

Kā Latvenergo sokas ar saules parku attīstīšanas gaitu Latvijā un Baltijā?

Latvenergo ļoti izsvērti pieņem lēmumus par zemes apbūves tiesībām vai iegādi, kā arī parku būvniecību, detalizēti vērtējot un salīdzinot dažādas iespējas, pieslēguma, kā arī parku tehniskos risinājumus. Tas tiek darīts galvenokārt viena iemesla dēļ, lai Latvenergo attīstītās saules elektrostacijas ģenerētu lētāko elektroenerģiju un būtu ilgtspējīgas gan augsto, gan zemo cenu periodos. Būtiskākā 2022. gada problēma – tika  uzsākts ļoti liels dažādu saules parku attīstības process, un rezervētas, faktiski bloķētas pieejamās sadales un pārvades sistēmas jaudas ražotājiem, jo, pieaugot elektroenerģijas cenām, finanšu atdeves rādītāji bija pozitīvi faktiski jebkuram saules elektrostacijas projektam. Jāatzīst, ka šogad elektroenerģijas nākotnes cenu prognozes ir būtiski samazinājušās salīdzinājumā ar 2022. gadu, kā arī inflācijas regulēšanas nolūkos finanšu institūcijas ir paaugstinājušas mainīgās aizņēmumu procentu izmaksas, kas, visticamāk, daudziem attīstītājiem un šo attīstītāju finansētājiem liks atkārtoti pārskatīt projektu atmaksāšanos un vērtēt projektu īstenošanas pamatotību. Kopumā Latvenergo koncernā šobrīd ekspluatācijā ir nodoti saules parki ar kopējo apjomu  15 MW, projektēšanas stadijā ir parki ar kopējo apjomu 145 MW, savukārt būvdarbi notiek 38 MW. Vērtēju, ka progress ir stabils un atbilstošs saules parku attīstības ciklam. 

Kur atrodas Latvenergo saules parki Latvijā un Baltijā? Kad redzēsim pirmo Latvenergo saules elektrostaciju Latvijā?

Liela daļa Latvenergo saules parku tiek izbūvēti Lietuvā, jo tur saules parku būvniecības "bums"  sākās nedaudz ātrāk nekā Latvijā, līdz ar to Lietuvai ātrāk bija nepieciešams pārskatīt un sakārtot normatīvo regulējumu. Lietuvā ar Elektrum zīmolu elektroenerģiju ražo 4 saules parki, un 2 parki šobrīd ir izbūves procesā. Igaunijā ar Elektrum zīmolu elektroenerģiju ražo viens saules parks. Savukārt Latvijā pirmie divi saules parki ir izbūves procesā un plānojam Latvijas saules parkus nodot ekspluatācijā līdz šī gada beigām. 

Kādas ir Latvenergo atziņas par SES projektēšanu, par piemērotu vietu izvēli? Kas ir Latvenergo stiprās puses šajā virzienā?

Projektu īstenošanas gaitā esam secinājuši, ka būtiska Latvijas problēma ir inženiertehniskā personāla, jo īpaši projektētāju, kapacitātes trūkums. Ir ļoti limitētas iespējas iegādāties projektēšanas pakalpojumus, un šie pakalpojumi kļuvuši ļoti dārgi, ar gariem izpildes termiņiem. Tāpēc jau pagājušā gada  vidū pieņēmām lēmumu palielināt savu iekšējo kompetenci projektēšanas jomā, un  tika izveidota projektēšanas komanda, kura šobrīd nodrošina projektēšanu.  Var teikt, ka spēks ir cilvēkos, kuri ir mūsu darbinieki un kuri neatlaidīgi ik dienu (dažkārt arī nakti) strādā, lai pēc iespējas ātrāk tiktu ģenerētas pirmās kilovatstundas. 

Otra liela atziņa – Latvijā ļoti daudzās vietās ir zemas nestspējas gruntis un pārpurvotas  teritorijas, kas  padara sarežģītākus saules paneļu stiprināšanas risinājumus. Šo izaicinājumu risinām, sistemātiski pētot informāciju tirgū, mācoties un analizējot citu pieredzi, piedaloties dažādās apmācībās, konferencēs. 

Vai ir kādas iekārtas, ko SES vajadzībām ražo Latvijā vai Baltijā? 

Saules parkiem būtisko iekārtu daļu gan pēc apjoma, gan izmaksām veido paši saules paneļi, invertori, kompaktā tipa apakšstacijas un  "galdu" konstrukcijas jeb saules paneļu stiprinājumi. Visām iekārtām (izņemot konstrukcijas) mums ir izveidotas dinamiskās iepirkumu sistēmas, lai paātrinātu iekārtu iegādes un piegādes procesus.  Kvalificētie saules paneļu ražotāji ir Eiropas līmeņa piegādātāji. Vadošie saules paneļu ražotāji galvenokārt ir Ķīnas uzņēmumi, kur arī tiek ražota lielākā daļa (vairāk nekā 90 % no visiem saules paneļiem tiek ražoti tieši Ķīnā). Savukārt kompaktā tipa apakšstacijas mums piegādā arī Latvijas uzņēmumi.  Savukārt vairākas vietējās būvfirmas konstrukcijas piedāvā komplektēt un salikt uz vietas objektos, tādējādi var teikt, ka vietējās kompānijas ir šo konstrukciju ražotāji. Latvenergo, īstenojot projektus Latvijā, ir jānodrošina iepirkumu  regulējošo normatīvo aktu izpilde, un jāsaka, dažkārt ārvalstu komersanti spēj piedāvāt zemākas cenas, nodrošinot arī nepieciešamo kvalitāti un termiņus. 

Kas ir konkrētais paveiktais Latvenergo VES projektu attīstībā?  

Latvenergo turpina 2022.gadā uzsāktās vides izpētes, lai attīstītu VES, kā arī šogad plānojam uzsākt izpētes vēl vairākās potenciālās izbūves vietās. Esam veikuši visas Latvijas teritorijas novērtējumu un apzinājuši publiski pieejamos ierobežojumus VES uzstādīšanai. Viena no Latvijas teritorijas īpatnībām ir liels skaits viensētu, kā arī mozaīkveida ainava, kuru iecienījuši daudzi aizsargājamie putni. Attiecīgi teritorijas, kurās nav vai ir maz ierobežojumu, ir limitētas. Papildus līdz šim valsts normatīvu vai rekomendāciju līmenī nav izstrādātas vienotas vadlīnijas VES projektu ietekmes novērtēšanai, kas būtiski atvieglotu procesus gan izpētes procesu īstenošanas laikā, gan ietekmes uz vidi  ziņojuma saskaņošanai. 

Lai nodrošinātu visaptverošu aspektu novērtējumu, veicam iepirkumu inženierkonsultantu atlasei. Paralēli veicam konsultāciju posmu pirms iepirkuma uzsākšanas ar lielākajiem turbīnu ražotājiem. Viens no iekārtu ražotāju nosacījumiem piedāvājumu iesniegšanai ir – projekta īstenotājam jābūt pirms tam veiktai virknei "mājas  darbu", t.i.,  jābūt saņemtām atļaujām, kuras dod tiesības bez šķēršļiem un prognozējamā periodā uzsākt turbīnu montāžu. 

Vai VES projektu attīstīšana ir komplicētāka salīdzinājumā ar SES?

VES projektu attīstība salīdzinājumā ar SES ir būtiski garāka, jo VES projektu īstenošanai pastāv virkne ierobežojumu, kuri ir jāņem vērā, kā arī veicamo pasākumu kopums ir atšķirīgs. Piemēram, VES projektiem gandrīz vienmēr jāveic ietekmes uz vidi novērtējums pretstatā SES projektiem. Ietekmes uz vidi novērtējums ir garš un sarežģīts process, kurā tiek iesaistītas  dažkārt vairāk nekā 20 dažādas valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī neskaitāms skaits dažādu ieinteresēto pušu. 

Šobrīd Latvijā ir situācija, kurā IVN novērtējumiem trūkst vides eksperti, tādi kā ornitologi, biotopu eksperti vai sikspārņu eksperti, jo uzsākto  potenciālo VES projektu skaits ir liels. Meklējam risinājumus, kā piesaistīt ekspertus no citām ES valstīm lauka izpētes darbiem, kas ir veicami sezonāli. Tomēr jāpiemin, ka visā ES šobrīd notiek aktīva vēja parku īstenošana, un Eiropā kopumā eksperti nav pieejami. Otrs aspekts, līdz šim pašvaldību teritorijas plānošanas dokumenti nav paredzējuši tādas būves kā VES. Atsevišķās pašvaldībās ir jo īpaši negatīva attieksme pret VES, ko nevar teikt par SES parkiem. Līdz šim neesam saskārušies ar pašvaldību pretestību SES parku izbūvē. Trešais aspekts, VES projektiem ir ilgāks periods, līdz var saņemt tehniskos noteikumus pieslēguma ierīkošanai, jo tos ir iespējams saņemt tikai pēc tam, kad ir pabeigta ietekmes uz vidi procedūra. Tajā pat laikā arī pieslēguma ierīkošanai var būt nepieciešamība veikt  ietekmes uz vidi novērtējumu, un kopumā SES un VES projekti konkurē savā starpā par brīvajām pieslēguma jaudu iespējām.