Kā kļūt par atbildīgu piegādes ķēdes dalībnieku
Elektrum Enerģijas centrs 12. novembrī rīkoja tiešsaistes vebināru "Kā kļūt par atbildīgu piegādes ķēdes dalībnieku?", kur eksperti dalījās pieredzē un apsprieda, kā uzņēmumi var kļūt par uzticamiem un atbildīgiem sadarbības partneriem, kādi izaicinājumi un iespējas šajā jomā pastāv, un kādas izmaiņas uzņēmumus sagaida nākotnē. Tajā piedalījās AS "Latvenergo" piegādātāju attiecību vadītājs Mikus Ramanis, AS "Swedbank" ilgtspējas attīstības vadītāja Inta Plūmiņa, advokātu biroja "COBALT" juriste Alise Artamonova, starptautiskās lidosta "Rīga" iepirkumu nodaļas vadītājs Edgars Lauskis un ilgtspējas un atbildīga biznesa aktīviste Dace Helmane.
Vēl pirms pieciem-septiņiem gadiem interese par ilgtspēju piegādes ķēdēs Latvijas uzņēmējos bija minimāla, atceras Dace Helmane. Kopš tā laika situācija nav krasi mainījusies, taču impulsu pārmaiņām devis ārējais spiediens – gan stingrāki ES regulējumi, gan institucionālo aizdevēju un investoru prasības. Vienlaikus pakāpeniski nobriest arī pašu uzņēmēju izpratne. Šobrīd Latvijas uzņēmumos riskus galvenokārt skata operacionālā līmenī, bet no ilgtspējas viedokļa ļoti maz, taču būtu ieteicams iet šajā virzienā, jo savlaicīga ilgtspējas risku identificēšana ļauj uzņēmumiem pieņemt informētākus lēmumus un izvairīties no būtiskiem pārsteigumiem.
Kāpēc vērtības ķēdes informācija ir svarīga finanšu institūcijām
AS "Swedbank" ilgtspējas attīstības vadītāja Inta Plūmiņa
Būtiski ilgtspējas izaicinājumi šodien ir cilvēktiesības un klimata pārmaiņas. Tādēļ pasaulē, kas nemitīgi cieš no krīzēm un slikti kontrolētiem riskiem, pieaug vēlme veidot noturīgāku, uz nākotni vērstu ekonomiku. Patiesā ietekme un biznesa ievainojamība bieži vien slēpjas nevis paša uzņēmuma darbībā, bet gan kādā vērtības ķēdes posmā. Apmēram 70 % no starptautiskās tirdzniecības ir saistīti ar globālajām vērtības ķēdēm, tādēļ liela atbildība gulstas uz lielajiem uzņēmumiem un finanšu sektoru.
Turpina pieaugt klimata pārmaiņu radītie zaudējumi: Eiropas Centrālā banka lēš, ka negatīva scenārija gadījumā līdz 2050. gadam zaudējumi eirozonā var pieaugt līdz pat 15 reizēm, galvenokārt traucētu piegādes ķēžu dēļ. Ekstrēmu laikapstākļu ietekme ir jūtama arī Latvijā, piemēram, Swedbank dati rāda, ka 2024.gadā aptuveni 30 % no atlīdzībām par mājokļa bojājumiem veidoja atlīdzības par dabas stihiju radītiem postījumiem.
Finanšu sektoram ir svarīga loma klimata pārejā. Tas ne tikai piešķirt finansējumu, bet arī virza izmaiņas, mudinot uzņēmumus veikt ilgtspējīgākas izvēles. Bankas rūpīgi vērtē vides un klimata pārmaiņu riskus, uzņēmumu spēju tos pārvaldīt un attīstīties ilgtspējīgāka biznesa virzienā. Proti, t.s. ESG riski (vides, sociālie un pārvaldības riski) aizvien biežāk tiek vērtēti tikpat nopietni kā kredītrisks, tirgus un reputācijas riski. Lai pieņemtu pamatotus finansēšanas lēmumus, bankām ir svarīgi iegūt ticamu informāciju par klientu ilgtspējas sniegumu un pārejas plāniem. Finansētāju varētu interesēt, piemēram, emisiju samazinājuma mērķi, fosilo resursu izmantošana, enerģijas, ūdens patēriņš, energoefektivitāte, klimata pārejas plāns, izvērtēta vides risku ietekme uz uzņēmuma finanšu sniegumu, klimata risku ietekmes novērtējums, atbilstība starptautiskajiem cilvēktiesību un biznesa standartiem, u.c.
Vislabāk pārejai ir sagatavojušies enerģētikas uzņēmumi, kuri pievērš uzmanību ilgtspējīgu risinājumu meklēšanai. Latvijā kā labas prakses piemērs jāizceļ Latvenergo, kas nodrošina caurskatāmu informācijas atklāšanu.
Kā atpazīt un novērst nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēktiesībām?
Advokātu biroja "COBALT" juriste Alise Artamonova
Kāpēc uzņēmumiem būtu jāpievēršas cilvēktiesību jautājumiem? Cilvēktiesību aizsardzība un ievērošana primāri ir valstu pienākums, taču vienlaikus notiek aktīvas diskusijas par to, kāda ir uzņēmumu, darba devēju atbildība šajā jomā. Cilvēktiesības ir definētas vairākos starptautiskajos līgumos, savukārt Latvijā – arī Latvijas Republikas Satversmē.
Jautājums, ka uzņēmējdarbība var arī aizskart cilvēktiesības, ir aktuāls jau vairākus gadu desmitus. Turklāt prakse rāda, ka uzņēmumiem nereti ir pat lielāka vara nekā atsevišķām valstīm, un liela ietekme uz cilvēkiem un vidi, kurā uzņēmums darbojas.
ANO pamatprincipi un OECD vadlīnijas prasa uzņēmumiem apņemties, ka tiks ievērotas cilvēktiesības un īstenota atbildīga uzņēmējdarbība. Šim nolūkam ir jāīsteno rūpības pienākums attiecībā uz cilvēktiesībām (human rights due diligence). Proti, jāizveido atbilstošas uzņēmuma politikas, jāpaziņo par tām publiski, nepieciešami operacionālie soļi – identificēt un saprast, kā uzņēmums var negatīvi ietekmēt cilvēktiesības, novērtēt riskus. Tad nepieciešams īstenot virkni pasākumu, lai novērstu negatīvas ietekmes, kā arī vērtēt procesu, tad uzņēmumiem ir arī ziņošanas pienākums. Ja uzņēmumam nav izdevies novērst kaitējumu, ir jānodrošina kaitējuma atlīdzināšana. Šajā procesā nepieciešams iesaistīt ieinteresētās puses – ietekmētās personas, cilvēktiesību aizstāvji, un jāpievērš uzmanība mazāk aizstāvētām personu grupām. Būtiski, ka, vērtējot savu ietekmi, uzņēmumam ir jāvērtē visa vērtības ķēde. Turklāt prakse un labākie piemēri liecina, ka uzņēmumi labākus rezultātus var sasniegt sadarbojoties, nevis risinot vērtību ķēdes problēmas vienatnē.
Ko būtu svarīgi zināt Latvenergo piegādātājiem?
Mikus Ramanis, AS "Latvenergo" Piegādātāju attiecību vadītājs
Latvenergo koncerna piegādes ķēdēs ir iesaistīti vairāk nekā 2000 piegādātāju un katrs no tiem var būt gan nozīmīgs vērtības radītājs, gan potenciāls riska avots. Uzņēmējdarbības izaugsmi nevar balstīti uz citu pušu zaudējumiem, piemēram, ignorējot cilvēktiesības vai radot kaitējumu apkārtējai videi. Tāpēc Latvenergo koncerns ir apņēmies veidot ciešāku sadarbību ar piegādātājiem, balstoties uz skaidriem, caurspīdīgiem un ilgtspējīgiem principiem.
Latvenergo koncerna Ētikas kodeksā sadarbībai ar piegādātājiem ir noteikti pamatprincipi un prasības, kuru ievērošanu Latvenergo koncerns sagaida no saviem piegādātājiem. Šīs prasības aptver trīs galvenās jomas: vides aizsardzību, cilvēktiesību ievērošanu un atbildīgu pārvaldību. Lai atbalstītu to ievērošanu, koncerns ir apņēmies veikt regulāru uzraudzību, nodrošināt piegādātāju apmācības un iespējas paziņot par pārkāpumiem.
Gadījumos, kad uzņēmumiem ir plašs piegādātāju loks, rūpības pienākuma labās prakses vadlīnijas iesaka fokusēties uz tām jomām, kurās nelabvēlīgā ietekme ir visiespējamākā un visbūtiskākā. Piegādātāju novērtēšanas un klasificēšanas sistēma ļauj sadalīt piegādātājus dažādos ilgtspējas riska līmeņos, tādējādi palīdzot plānot atbilstošus uzraudzības un atbalsta pasākumus.
Atkarībā no piegādātāja riska līmeņa var tikt piemērota dažāda uzraudzības intensitāte. Augsta riska gadījumos pieeja var būt padziļinātāka – piemēram, ietvert papildu informācijas pieprasīšanu vai detalizētākas pārbaudes, savukārt zemāka riska gadījumos uzraudzība var būt retāka un vienkāršāka, saglabājot iespēju sniegt atbalstu labākās prakses ieviešanā. Šāda diferencēta pieeja palīdz koncentrēt resursus tur, kur risks ir lielāks, vienlaikus veicinot nepārtrauktu uzlabošanos piegādātāju vidū.
Praktiska pieredze piegādātāju pārvaldībā
Edgars Lauskis, starptautiskās lidostas Rīga iepirkumu nodaļas vadītājs
Lidosta Rīga iepērk dažādas preces un pakalpojumus, un šis loks ir ļoti plašs – no mēbelēm līdz IT sistēmām un būvdarbiem. Lidosta kā ilgtspējīgs uzņēmums vēlas, lai arī sadarbības partneri tādi būtu, tādēļ, izvēloties savus piegādātājus, tiek izvēlēti tādi, kas apliecina, ka ievēro ilgtspējības principus savā piegādes ķēdē. Tādēļ lidosta izstrādājusi Biznesa ētikas kodeksu, kurā definēti vairāki principi, kas jāievēro sadarbības partneriem – sociālie un vides standarti, uzņēmējdarbības ētiskā integritāte, kā arī interešu konfliktu, krāpšanas un korupcijas novēršana. Tādējādi piegādātāji apliecina, ka savā darbībā ievēŗo minētos ilgtspējas principus.
Kopumā lidosta Rīga strādā ar 650 piegādātājiem, un to kartēšana notiek atbilstoši "Lidostas piegādātāju novērtēšanas un pārbaudes procedūrai" un tajā noteiktajiem kritērijiem.
Tāpat katram uzņēmumam tiek noteikts ilgtspējas riska līmenis – augsta, vidēji augsta, vidēji zema vai zema līmeņa. Vērtējumā tiek arī noteikts, cik būtisks lidostai ir konkrētais darījuma partneris, vai tas ir stratēģiski svarīgs. Izvēlētie būtiskie piegādātāji tiek anketēti, un uzņēmējiem jāsniedz atbildes par ilgtspējas principu ievērošanu savā darbībā. Tas palīdz izvērtēt, cik augsts ir uzņēmuma risks. Pieredze liecina, ka 58 % piegādātāju ir ar vidēji zemu risku, un tikai 2 % ir ar augstu risku. Protams, lidosta Rīga vēlas, lai tiktu samazināts sadarbības partneru riska līmenis. Saņemtie sadarbības partneru aptaujas rezultāti rāda, ka lielākā daļa uzņēmumu strādā ilgtspējas virzienā.
Ja tomēr tiek konstatēts, ka piegādātājam ilgtspējas jomā ir augsta riska līmenis, tas tiek informēts un aicināts veikt atbilstošus pasākumus šī līmeņa samazināšanai. Ja pēc laika šai jomā tomēr nekas nemainās, notiek pārrunas ar šo piegādātāju, tad tiek pieprasīts apliecinājums par to, ka riska līmenis tiek samazināts, taču gadījumā, ja arī tas nedarbojas, lidosta Rīga veic šī piegādātāja auditu, un būtisku pārkāpumu gadījumos līgumi tiek lauzti. Protams, šo principu ievērošana ikdienā rada arī virkni izaicinājumu.
Diskusija "Kā kļūt par atbildīgu piegādes ķēdes dalībnieku?"
Semināra noslēgumā notika arī diskusija, kuru vadīja moderātors Toms Lācis.