Kā mākslīgais intelekts palīdz uzņēmumiem kļūt energoefektīvākiem

Inga Liene Sanžerevska, Elektrum Enerģijas centra Projektu vadītāja

Mākslīgais intelekts (MI) no abstrakta jēdziena ir kļuvis par praktisku instrumentu, kas palīdz uzņēmumiem kļūt efektīvākiem, samazināt enerģijas patēriņu un pieņemt gudrākus lēmumus. Par to, kā MI jau šodien maina dažādas nozares, tika diskutēts Elektrum Enerģijas centra rīkotajā vebinārā "Kā mākslīgais intelekts palīdz uzņēmumiem kļūt energoefektīvākiem?".

Vebinārā piedalījās četri eksperti – Ēvalds Urtāns, Ilmārs Vītols, Tālis Linkaits un Ģirts Vikmanis, kas dalījās savā pieredzē par to, kā MI tiek izmantots ēku vadības sistēmās, pilsētas mēroga risinājumos, kā arī uzņēmumu iekšējās inovācijās. Vebināru vadīja "Latvenergo" Biznesa izaugsmes funkcijas projektu vadītājs Toms Lācis.

Mākslīgā intelekta līdzība ar "Scooby-Doo"

Vebināru atklāja Ēvalds Urtāns, mākslīgā intelekta pētnieks un uzņēmuma "Asya.ai" dibinātājs, kurš palīdzēja skatītājiem saprast, ka MI nav noslēpumaina tehnoloģija, bet cilvēka radīts instruments. Viņš salīdzināja MI ar "Scooby-Doo", sakot: "Kad maska tiek noņemta, zem tās ir cilvēks. Tieši tāpat arī MI – tas nav kaut kas mistisks, bet gudri izmantoti dati un algoritmi."
Ē. Urtāns skaidroja, ka mūsdienu MI būtība slēpjas datu apjomā un prognozēšanā. Atšķirībā no klasiskās programmēšanas, MI modeļi paši mācās no miljoniem datu punktu un paredz iespējamos risinājumus. Tā vairs nav stingra noteikumu ievērošana, bet varbūtību aprēķins, kurš ļauj sistēmām būt elastīgām un pielāgoties.
Viņa stāstījums lika aizdomāties arī par darba nākotni. "Ja agrāk šķita, ka MI aizstās zemāk atalgotus darbus, tad tagad redzam, ka lielākās pārmaiņas notiek tieši radošajās un augstāk apmaksātajās profesijās. Juristi, programmētāji, finanšu analītiķi, mākslinieki – tie ir amati, kur MI ienāk visstraujāk."

Latvijā MI izmantošana uzņēmumos vēl ir zema – nepilni 8% uzņēmumu ir ieviesuši MI savos biznesa procesos, lai arī daudzi organizācijas līmenī apzinās tā potenciālu un to, ka tas būtiski mainīs uzņēmuma ikdienas darbību. Kopumā Eiropas uzņēmumi atpaliek no ASV un Āzijas – daļēji normatīvās vides dēļ, daļēji zināšanu trūkuma dēļ.

MI palīdz ēkām kļūt gudrākām un efektīvākām

Par to, kā MI palīdz padarīt enerģijas pārvaldību redzamu un precīzu, stāstīja Ilmārs Vītols, uzņēmuma R8 Technologies projektu inženieris. Viņu izstrādātais R8 Digital Operator jeb digitālais ēku operators "Jenny"  darbojas jau vairāk nekā 20 valstīs, pārvaldot vairāk nekā 4,5 miljonus kvadrātmetru biroju, tirdzniecības un industriālo telpu. Gadā uzņēmums palīdz ietaupīt aptuveni 80 000 tonnu CO2 emisiju.

Lai digitālais operators darbotos, primāri ir nepieciešama ēkas automātiskās vadības sistēma jeb BMS, pēc tam tiek veikta ēkas digitalizācija sistēmā, norādot visu nepieciešamo izejas informāciju un datus, lai pēc tam situāciju varētu pielāgot reāllaikā. Izstrādātā sistēma ņem vērā elektroenerģijas cenas, jo ir savienota ar Nord Pool (elektroenerģijas biržas cenu), lietotāja iestatījumus (temperatūras iestatījumi, CO2 iestatījumi), laikapstākļu prognozi, ēkas noslodzi un pat liftu lietošanas biežumu, lai nodrošinātu komfortu ar mazāku patēriņu.

Digitālais operators adaptīvi palīdz kontrolēt ventilācijas, apkures, dzesēšanas sistēmas un telpas. Galvenā atšķirība starp ēkas BMS sistēmu un "Jenny" ir tās spēja adaptēties pēc konkrētajiem apstākļiem un pieprasījuma.
I.Vītols uzsvēra, ka MI var palīdzēt arī atklāt anomālijas, piemēram, ventilācijas kļūmes vai sūkņu darbības traucējumus, kas citādi paliktu nepamanītas. Tā vietā, lai reaģētu uz sūdzībām, sistēma pati pasaka, ka kaut kas nav kārtībā.

Rezultāts – enerģijas ietaupījums līdz pat 15 – 25%, uzlabots iekštelpu klimats un mazāks oglekļa emisiju apjoms. Tāpēc arī uzņēmuma moto ir "save and enjoy" jeb "ietaupi un baudi".

Pilsētas mēroga MI risinājumi

Skaidrs, ka, pateicoties MI, uzņēmumi var kļūt efektīvāki un gudrāki, bet kā ar pilsētām? Tālis Linkaits, Rīgas Enerģētikas aģentūras vecākais eksperts dalījās pieredzē par "I-ENERGY" un "EnergyGuard" projektiem. Tie ir zinātniski projekti un daļa no Eiropas Savienības iniciatīvām, kas palīdz pilsētām digitalizēt energoauditus un izmantot MI, lai pieņemtu labākus lēmumus par ēku renovāciju un energoefektivitāti.

Rīgas mērķis projekta ietvaros ir izveidot digitālu MI rīku daudzdzīvokļu ēku renovācijas aktivitāšu plānošanai. Šajā platformā iedzīvotāji un pārvaldnieki varēs redzēt ēku energoefektivitātes klasi, plānot uzlabojumus un aprēķināt potenciālo ietaupījumu. Lai nonāktu pie šāda rīka, ir nepieciešams liels darbs. Kā lielāko problēmu T. Linkaits šobrīd uzsver datu kvalitāti, jo senāk veidotie energoauditi parāda datu nesakritības un citas problēmas, kas var nozīmēt, ka MI veic kļūdainus pieņēmumus un aprēķinus. Tāpēc īpaši svarīgi ir, lai dati būtu strukturēti un kvalitatīvi.
Viņš uzsvēra, ka MI ir praktisks instruments, kas palīdz strukturēt un analizēt datus, lai lēmumi par ēku renovācijām vai energoefektivitātes uzlabojumiem būtu balstīti pierādījumos. Tomēr MI piedāvā tikai risinājumus – lēmums joprojām jāpieņem cilvēkam.

Latvenergo pieredze mākslīgā intelekta izmantošanā

Ģirts Vikmanis, Latvenergo IT izstrādes un mākslīgā intelekta direktors, atklāja, ka uzņēmums MI risinājumus veido un attīsta jau septiņus gadus. "Mēs sākām ar vienkāršiem mašīnmācīšanās modeļiem, bet šodien MI palīdz visdažādākajās jomās – datorredze, runas MI, dabiskās valodas apstrāde, ģeneratīvais MI jeb čatboti." Primārais uzsvars ir mūsu pamat bizness: elektroenerģijas ražošanas un tirdzniecības modeļu veidošana, dažādi projekti elektroauto uzlādes vajadzībām, kā arī elektroenerģijas prognozēšanas un uzturēšanas risinājumi.

Ir novērojams, ka pieprasījums pēc šādiem risinājumiem aug ļoti strauji, sevišķi salīdzinot ar 2018. gadu. Jau tajā laikā tika runāts par datu nepieciešamību un nozīmību, taču tagad tas tiek izjusts ļoti burtiski – cik liela nozīme ir datiem un cik daudz ar tiem ir iespējams izdarīt. Straujā MI attīstība ir veicinājusi arī nepieciešamību pēc datu zinātniekiem, kuru skaits 2018. gadā "Latvenergo" koncernā bija 0, bet šobrīd strādā jau padsmit datu zinātnieki un mākslīgā intelekta inženieri. Kopumā uzņēmumā ir aptuveni 30 projekti dažādos virzienos un jomās, kas parāda uz MI iespējām.
Interesants piemērs ir MI izmantošana putnu populāciju uzskaitei vēja parku teritorijās, sadarbībā ar ornitologiem. "Ar datorredzes palīdzību mēs analizējam foto/ video datus un automātiski saskaitām putnus. Šī projekta mērķis būs precīzāk novērtēt vēja parku ietekmi uz vidi un ietaupa ornitologu darba stundas,” viņš skaidroja.

Tomēr Ģ. Vikmanis uzsvēra, ka tehnoloģija ir tikai puse no stāsta. "Svarīgi, lai rezultāti un MI tiek iestrādāti uzņēmuma procesos un nav kā "vientuļas salas" projekti bez tālākas virzības. Vienmēr jāpatur prātā lielā bilde, ko šis projekts pienesīs un kā tas integrēties kopējā uzņēmuma IT ekosistēmā."
Vebināra noslēgumā moderators Toms Lācis aicināja klausītājus apdomāt, kur mākslīgā intelekta risinājumi var palīdzēt – paaugstinot energoefektivitāti, rūpējoties par ilgtspēju vai palīdzot ar citiem uzņēmumam būtiskiem aspektiem?

Pilnu diskusijas ierakstu aicinām skatīt šeit.