Kā modernas tehnoloģijas palīdz ievākt datus par putniem VES

Kristīne Eglīte, AS "Latvenergo" Ietekmes uz vidi daļas projektu vadītāja

Lai stiprinātu reģiona enerģētisko neatkarību un sasniegtu klimatneitralitātes mērķus, Latvijā tiek attīstīti atjaunīgās enerģijas risinājumi, tostarp saules un vēja enerģijas parki. Pašlaik ļoti daudz vēja parku vēl ir izpētes stadijā, taču paredzams, ka tuvākajos gados notiks aktīvāka to būvniecība, piemēram, AS "Latvenergo" Laflora Energy vēja parks ar 16 modernām turbīnām un kopējo jaudu 108 MW, kā arī Pienavas vēja parks ar 21 vēja turbīnu un 144 MW jaudu. Vēja enerģija ir viens no videi draudzīgākajiem un efektīvākajiem elektroenerģijas avotiem, kura nozīme Latvijā strauji pieaug. Neatņemama mūsdienīgu vēja parku sastāvdaļa ir putnu aizsardzība vēja parkos, kas notiek ar moderno tehnoloģiju palīdzību, samazinot parku ietekmi uz vidi.

Monitorings, informācijas un datu apkopošana par putnu migrāciju, sadursmēm vai bojāeju pirms VES parku izbūves, būvniecības un ekspluatācijas laikā sekmē putnu kameru darbības lielākas atdeves pastiprināšanas un saudzēšanas pasākumu ieviešanu. Lai arī sabiedrībā valda bažas un mīti, ka vēja parki ir galvenais cēlonis putnu mirstībai, Wind Europe dati par putnu mirstību uzrāda, ka, piemēram,  Vācijā galvenais mirstības cēlonis ir intensīvā lauksaimniecība.  

Latvijā pēc tam, kad ir noslēdzies ietekmi uz vidi novērtējuma (IVN) process, pirms vēja parka būvniecības tiek uzsākts pirmsbūvniecības putnu monitorings. Tā metodiku ornitologs iepriekš saskaņo ar Dabas aizsardzības pārvaldi (DAP), un tā ietvaros tiek veiktas atkārtotas ornitoloģiskās izpētes, tai skaitā tiek veikts izvērtējums vairākām putnu sugām, lai, balstoties datos, varētu izveidot iespējamos putnu sadursmju modeļus ar turbīnām. Pēc šo modeļu izveides tiek izvēlēts atbilstošākais kameru risinājums, kas var īslaicīgi apturēt turbīnas, ja tas nepieciešams, lai izvairītos no putnu sadursmēm ar tām.

Apsaimniekotās vēja parka izpētes un ekspluatācijas laikā iegūst ļoti lielu dabas datu apjomu, ko uzkrāj un apstrādā savās sistēmās, kā arī nodod tos kompetentajām vides iestādēm. Tā kā datu apjoms ir ļoti liels, tad AS "Latvenergo" turpina strādāt ar mākslīgā intelekta datu apstrādes risinājumiem, lai iespējami efektīvi tos apstrādātu un analizētu.

Pēc vēja parka nodošanas ekspluatācijā parka īpašniekam ir obligāts pienākums veikt putnu pēcbūvniecības monitoringu. Tā laikā parks tiek apsekots, lai konstatētu, vai nav notikušas VES sadursmes ar putniem. Ja tādas tiks konstatētas, tad kopā ar DAP un putnu kameru ražotājiem tiks pielāgoti risinājumi, kā uzlabot VES un kameru darbību, lai šādas sadursmes mazinātu vai arī pilnībā novērstu.

Gan attīstītājs, gan kompetentās vides iestādes datus par putnu bojāeju apkopo, tāpat kā arī citus datus, kas ievākti no citiem vēja parkiem, un galvenais mērķis  ir apkopot informāciju no visiem vēja parkiem, lai izvērtētu gan to kumulatīvo ietekmi, gan katra individuāla parka iespējamo ietekmi, lai kopīgi meklētu risinājumus, kā veicināt sinerģiju starp vēja enerģijas ražošanu un putnu aizsardzību.

DAP centralizēti apkopo datus

Datus sākotnēji apkopo un apstrādā ornitologs, kas veic monitoringu, un pēc tam tos iesniedz DAP un nepieciešamības gadījumā arī citām vides institūcijām. Mērķis kopumā ir DAP centralizēti apkopot un apstrādāt datus. Pašlaik vēl šis risinājums nav izstrādāts, taču DAP jau pašlaik domā, kā apkopot un analizēt šos datus.

Savukārt citās nozarēs datu apkopošana ir izkliedēta un nav vienota. Kopumā dati tiek iegūti sugu monitoringu ietvaros vai arī monitoringā, ko veic citiem būvniecības objektiem, piemēram, autoceļiem, Rail Baltica trasei u.tml.

Liela daļa informācijas tiek iegūta no vides ekspertiem, kas veic apsekojumus citu izpēšu rezultātos vai no iedzīvotāju iesūtītajiem datiem. Arvien vairāk pieaug cilvēku interese un aktivitāte iesaistīties dabas aizsardzībā, un iedzīvotāji savus novērojumus iesniedz gan dabasdati.lv, gan vides institūcijām.

Šādā veidā palielinās kopējais datu apjoms un informācija, taču dati nav vienmērīgi izplatīti visā Latvijas teritorijā.

Eiropas pieredze un datu uzskaite

Katrā ES valstī ir savas vides institūcijas, kas apkopo datus par sugām un biotopiem. Tāpat tiek uzkrāti dati par bojāgājušajiem dzīvniekiem un putniem, kā arī tiek reģistrēts to nāves cēlonis.

Pastāv sabiedrības bažas un mīti par to, ka vēja parki ir galvenais cēlonis putnu mirstībai, taču Wind Europe dati par putnu mirstību Vācijā liecina, ka galvenais mirstības cēlonis ir intensīvā lauksaimniecība, kas ik gadu nogalina vairāk nekā 170 miljonus putnu. Sadursme ar ēkām un stikla būvēm izraisa 108 miljonus putnu bojāeju, un sadursmes ar automašīnām – 70 miljonus. Savukārt mājdzīvnieki  ik gadu nogalina 60 miljonus putnu, medībās – 1 miljonu, un tikai pavisam neliela daļa jeb 0,1 miljons nāves gadījumu skaits ir saistīts ar vēja turbīnām.

 

Jāuzsver, ka Vācijā kopumā ir uzstādīti jau vairāk nekā 70 GW[1] vēja enerģijas, un pēc 2024. gada statistikas datiem tieši Vācija bija līderis jaunu sauszemes un atkrastes vēja parku būvniecībā.

Latvenergo izmanto citu valstu pieredzi

Latvijai un Latvenergo kopumā ir iespēja izmantot to pieredzi no citām valstīm, kurās vēja turbīnu ir ļoti daudz un joprojām tiek aktīvi būvētas, lai pārņemtu tieši labāko praksi un uzlabotu gan vēja enerģijas ražošanu, gan vides aizsardzību savos vēja parkos un turpinātu atbildīgi un ar cieņu pret apkārtējo vidi ražot zaļo elektroenerģiju.

Latvenergo būs pirmais attīstītājs, kas vienlaicīgi ar vēja turbīnu nodošanu ekspluatācijā būs uzstādījis putnu aizsardzības kameras Laflora Energy vēja parkā Kaigu purvā. Šī būs neatsverama un svarīga informācija gan mums kā attīstītājam, turpinot attīstīt savus vēja parkus un pielāgot labākos risinājumus putnu aizsardzībai, gan arī ļoti vērtīga dabas datu informācija, kas tiks nodota kompetentajām vides iestādēm, lai, apstiprinot citus VES projektus, varētu pieņemt jau konkrētus datos balstītus lēmumus un mazinātu maksimālo piesardzības principus, kas tiek izmantots šobrīd.