Kā sagatavot uzņēmumu elektromobilitātei?

Arvien vairāk uzņēmumu elektrificē savus autoparkus un izvieto uzlādes punktus. Par to, kāda ir uzņēmumu līdzšinējā pieredze, kā uz elektroauto ieviešanu dzīvē raugās politiķi, Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņi, kā jārīkojas uzņēmējiem un ar kādiem izaicinājumiem un ieguvumiem jārēķinās, varēja uzzināt Elektrum Energoefektivitātes centra šā gada 10. novembra rīkotajā vebinārā "Kā sagatavot uzņēmumu elektromobilitātei?".

“Auto Asociācijas” prezidents Andris Kulbergs norādīja, ka Eiropas Savienībā (ES) uzņēmumu autoparki veido aptuveni 20 % no ES kopējā autoparka, bet tie emitē 55 % no kopējās transporta radītās CO₂ emisijas ES. "Tuvākajā nākotnē auto ražotāji plāno laist tirgū vairākus elektrificētus vieglo kravas transportlīdzekļu modeļus. Lielu ietekmi uz auto ražotāju lēmumiem atstāj arī Eiropas pilsētu paziņojumi par pilsētvides slēgšanu dīzeļdzinēja automašīnām. Šobrīd vairākas pilsētas ir paziņojušas par jebkādu iekšdedzes dzinēju auto iebraukšanu pilsētā. Arī Rīga ir apņēmusies no 2027. gada ieviest zemo emisiju zonu, kas ietekmēs arī mūsu uzņēmēju autoparka izvēli. Pagaidām vēl nav zināms, cik liela būs šī zona, bet to būtu nepieciešams definēt jau tuvākajā laikā, lai uzņēmēji var laikus sagatavoties.

Latvijas autoparka vidējā CO₂ emisija šobrīd ir 230 g/km, un to veido 67 % dīzeļdzinēja auto un 30 % ar benzīnu darbināmas automašīnas. Turklāt ar katru gadu autoparks pieaug vidēji par 3,2 %, tomēr vidējais automašīnu vecums ir 14,9 gadi. Problēma ir tāda, ka jaunās automašīnas sastāda tikai 28 %, bet lietotie auto – 72 %, no kuriem 61 % ir vecākas par 10 gadiem. Tas palielina problēmu sasniegt Latvijai noteiktos emisiju mērķus. Ir nepieciešams par 50 % samazināt lietot dīzeļdzinēja auto importu un palielināt zaļo auto īpatsvaru. Ja nerīkosimies, lai situāciju uzlabotu, auto transporta CO₂ emisija 2030. gadā pieaugs par 8,9 % salīdzinājumā ar 2018. gadu.

Būtiskākie secinājumi, veicot pašreizējās situācijas analīzi, ir sekojoši – esošie mērķi transportā nav izpildāmi dotajā laika nogrieznī, turklāt trūkst mērķu izpildes koordinācijas starp ministrijām. Papildus CO₂ mērķa apņemšanās ir nepieņemama situācijā, kad neeksistē plāns esošo mērķu sasniegšanai, kā arī trūkst vispārēja zaļo transporta nodokļu politikas stratēģija.

Lai situāciju uzlabotu, būtu jāievieš importa šķēršļi nolietotiem auto un nodokļu atbrīvojums zemu emisiju segmentam, jāveic apjomīga, ilgtermiņa veco auto norakstīšana un ievērojami jāpalielina nodokļi iekšdedzes dzinēju auto, lai uzturētu ilgtermiņa atbalsta programmu zemu emisiju transporta līdzekļiem. Papildus nepieciešams atbalstīt zemu emisiju smagā komerctransporta iegādi, kā arī valsts iepirkumos ieviest tikai "tīru" transportlīdzekļu iegādi," skaidro “Auto Asociācijas” prezidents.

Andris Kulbergs uzsvēra, ka atbalsta mehānismi elektroauto iegādei, kurus šobrīd paredzējuši politiķi, lielākoties veltīti privātpersonām. Taču jauno elektroauto pircēji lielākoties būtu tieši uzņēmēji, ja vien tiks radīts mehānisms, kas elektroauto iegādi padarīs izdevīgāku par automašīnas ar iekšdedzes dzinēju iegādi un ekspluatāciju. Un tieši uzņēmēji spētu reaģēt visātrāk, ja vien būtu atbilstoši stimulācijas mehāniski. 70 % ES valstīs ir zemu emisiju transportlīdzekļu atbalsta programmas, un tās sniedz nepieciešamo efektu.

“Atbalsta programma uzņēmējiem ir paredzēta, ir iezīmēti tam nepieciešamie budžeta līdzekļi, taču šī programma varētu būt pieejama ne ātrāk kā 2023. gadā, un caur Ekonomikas ministriju,” tā Andris Kulbergs. 

Kas jāņem vērā uzņēmumam, plānojot autoparka elektrifikāciju?

To skaidroja AS "Latvenergo" Transporta nodrošinājuma direktors Andris Valdemārs:

"Lai elektrificētu uzņēmuma autoparku, jāsāk ar situācijas novērtējumu, lai saprastu, kādas ir elektroauto attīstības prognozes, kāda ir uzņēmuma autoparka noslodze, lietojums, kāda ir pieejamā elektroenerģijas uzlādes infrastruktūra.

Nākamais solis – izpētīt elektroauto piedāvājumu tirgū, kādas ir paredzamās uzlādes izmaksas un kā naudas izteiksmē izskatās automobiļa dzīves cikls.

Savukārt, izdarot izvēli, jāņem vērā, ka būs jāizvēlas ne tikai auto, bet arī elektrouzlādes infrastruktūras risinājums. Vai uzlāde tiks veikta publiskajos tīkos, vai tiks pirkta uzlādes ierīce ar programmu nodrošinājumu, vai uzlādes pakalpojums tiks nomāts, vai auto tiks uzlādēts no tīkla mājās.

Savukārt, vērtējot pašu auto, jāņem vērā iegādes cena un pilna dzīves cikla izmaksas, cenā iekļautais papildaprīkojums, auto drošības testu rezultāti, autorizēto servisa pakalpojumu sniedzēju pieejamība Latvijā, rūpnīcas garantijas nosacījumi un piegādes termiņš. Tāpat svarīgs ir ar vienu uzlādi nobraucamais attālums, maiņstrāvas (AC) un līdzstrāvas (DC) uzlādes jauda (kW).

Kad auto iegādāts un izvēlēti tā uzlādes risinājumi, jāmaina auto lietotāju paradumi, jāapmāca darbinieki un jāvienojas, kā veikt norēķinu ar darbinieku, ja uzņēmuma transportlīdzeklis uzlādēts mājās. Tāpat būs jāsaprot, kā nodrošināt uzlādēto kWh uzskaiti un attiecināšanu uz konkrētu transportlīdzekli un kādu elektroenerģijas patēriņa normu var attiecināt uz saimnieciskās darbības izdevumiem."

 

Ceļu elektroauto virzienā uzsācis arī uzņēmums "DPD Latvija". Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Grants: "Mūsu mērķis – līdz 2025. gadam visas piegādes Rīgā nodrošināt dabai draudzīgi, izmantojot elektrobusus. Paredzētas vairāk nekā trīs miljonu eiro lielas investīcijas videi draudzīgākā autoparka izveidei. Projekts ir veiksmīgs un pietiekami interesants. Jau iegādāti 17 elektrobusi un ar tiem tiek veiktas piegādes Rīgā, Jēkabpilī, Liepājā un Rēzeknē. 

Realizējot šo projektu, nācās saskarties ar to, ka elektrobusu piedāvājums nav tik liels, kā gribētos, elektroauto piedāvājums vairāk vērsts uz privātauto, nevis komercauto segmentu. Autoparka nomaiņa jāplāno pakāpeniski, jo šobrīd pieejamie elektroauto nav piemēroti visu nepieciešamo maršrutu veikšanai. Tāpat jārēķinās, ka elektroauto baterijas efektivitāte ir atkarīga no gaisa temperatūras. Gaisa temperatūrai sasniedzot vismaz 10 ^oC, viens elektroauto dienā var nobraukt līdz 100 km, bet, temperatūrai noslīdot zem 10 ^oC, – tikai līdz 50 km," tā Jānis Grants.

Elektroenerģijas uzskaite un dokumentācija atbilstoši normatīvo aktu prasībām

Uzņēmumā sākot ekspluatēt elektroauto, protams, jāzina, kā atbilstoši normatīvo aktu prasībām veikt elektroenerģijas uzskaiti un vest dokumentāciju. Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore Līga Īvāne skaidroja, ka transportlīdzekļiem, kuriem transportlīdzekļu reģistrā kā degvielas veids norādīta elektroenerģija, ir piemērojamas nodokļu un grāmatvedības reglamentējošo normatīvo aktu normas tāpat kā jebkuriem citiem transportlīdzekļiem.

Lai uzņēmums savos izdevumos varētu atspoguļot elektroauto uzlādei iztērēto elektroenerģiju un ar elektromobiļiem saistītās izmaksas, ir jābūt noformētiem attaisnojuma dokumentiem, kas atbilst likuma "Par grāmatvedību" 7. panta prasībām.

Lai pierādītu atbilstību, ka automašīna tiek izmantota ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai, reģistrēts nodokļa maksātājs kārto ar saimnieciskās darbības veikšanu saistīto braucienu uzskaiti, izmantojot maršruta kontroles sistēmu – iekārtu, kas uztver globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) satelītu raidītos signālus un nosaka automobiļa koordinātas reālā laikā un vietā, veic faktiski nobraukto kilometru uzskaiti.

Speciāliste skaidroja, ka degvielas iegādes izdevumus iekļauj saimnieciskās darbības izdevumos, pamatojoties uz faktiski nobraukto kilometru skaitu katrā mēnesī saskaņā ar nodokļa maksātāja noteikto degvielas patēriņa normu uz 100 kilometriem, kas nepārsniedz izgatavotājrūpnīcas norādīto pilsētas cikla degvielas patēriņa normu vairāk nekā par 20%. Transportlīdzekļiem, kuriem transportlīdzekļu reģistrā kā degvielas veids norādīta elektrība vai elektrība un benzīns, ir piemērojamas Uzņēmumu ienākuma nodokļa normas tāpat kā jebkuriem citiem transportlīdzekļiem.

Ar saimniecisko darbību saistīti ir izdevumi par degvielu, arī elektroenerģiju, neatkarīgi no tā, vai attiecīgais transportlīdzeklis ir izmantots tikai saimnieciskajā darbībā, ja izpildās viens no kritērijiem:

• par transportlīdzekli tiek maksāts uzņēmuma vieglo transportlīdzekļu nodoklis (UVTN), kas elektromobiļiem ir 10 eiro mēnesī,
• transportlīdzeklis ir atbrīvots no aplikšanas ar UVTN saskaņā ar Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 14. panta pirmās daļas 5. un 6. punktu,
• nodokļa maksātājs ir atbilstīga lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība vai atbilstīga mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība, vai zvejnieku saimniecība.

Šajos gadījumos nav jāveic braucienu uzskaite, piemēram, ar ceļazīmēm vai maršruta lapām, lai pamatotu elektroenerģijas izmantošanu saimnieciskās darbības nodrošināšanai.

Savukārt, ja netiek maksāts UVTN vai uzņēmums ir atbrīvots no aplikšanas ar UVTN, tēriņi par uzlādei izmantoto elektroenerģiju ir attiecināmi uz saimniecisko darbību saistītiem izdevumiem gadījumos, ja minētie izdevumi ir tieši saistīti ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību un nepārsniedz izgatavotājrūpnīcas norādīto elektroenerģijas patēriņa normu vairāk kā par 20%. Taču, lai pamatotu transportlīdzekļa izmantošanu saimnieciskās darbības vajadzībām elektroenerģijas izmantošanu saimnieciskās darbības nodrošināšanai, ir jāveic detalizēta uzskaite grāmatvedības organizācijas dokumentos noteiktajā kārtībā.

Ja elektroauto paredzēts uzlādēt darbinieka dzīvesvietā, darbiniekam ir pienākums reģistrēt saimniecisko darbību VID, nodrošināt atsevišķu elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu un noformēt attaisnojuma dokumentu. 

Kā attīstās elektroauto uzlādes infrastruktūra?

AS "Latvenergo" Elektrotransporta uzlādes tīkla attīstības vadītājs Ansis Valdovskis norāda, ka autoražotāji viennozīmīgi ir izvēlējušies elektromobilitāti kā galveno veidu, lai samazinātu izmešu daudzumu un sasniegtu Eiropas zaļā kursa izvirzītās prasības. "Šobrīd jau redzam, ka Eiropa piedzīvo strauju elektroauto un spraudņa hibrīdu auto reģistrāciju skaita pieaugumu. Autoražotāji palielina pieejamo modeļu skaitu un izsaka jaunas apņemšanās, piemēram, vairāki ražotāji no 2030. gada apņēmušies ražot tikai elektroauto.

Šobrīd prognozes liecina, ka jaunu bateriju ražošanas izmaksas samazināsies par 58 % līdz 2030. gadam, bet jau sākot no 2025. gada elektromobiļi kļūs lētāki par iekšdedzes dzinēja automašīnām. Turklāt elektrificēto vieglo kravas transportlīdzekļu cenas izlīdzināšanos varētu sagaidīt pat nedaudz ātrāk.

Pašvaldību un valstu likumdošanās parādās apņemšanās pārtraukt ar benzīnu un dīzeļdegvielu darbināmu automašīnu tirdzniecību. Piemēram, Norvēģija to plāno jau no 2025. gada, Dānija, Īrija, Izraēlā, Slovēnija un citas valstis – no 2030. gada. Latvenergo prognozē, ka bez atbalsta mehānisma 2030. gadā Latvijā būs ap 36 500 elektroauto, bet ar atbalsta mehānismiem – 58 140 elektroauto.

Skatoties uz kopējo uzlādes tīkla situāciju Eiropā, šobrīd ir pieejami ap 300 000 publisko uzlādes punktu, savukārt līdz 2025. gadam prognozēti 1 miljons uzlādes punktu. Latvijā līdz 2025. gadam nepieciešamas vismaz 1000 publiskās uzlādes pieslēgvietas. Turklāt jāņem vērā, ka no 2021. gada Latvijā ir stājies spējā likums, kas nosaka, ka visos jaunajos ēku būvniecības projektos ir jāparedz elektroauto uzlādes vietas stāvlaukumos," skaidro Ansis Valdovskis.

Elektoauto uzlādes punktu izveide

Ar ko uzņēmumam jārēķinās, pārejot uz elektrotransportu? AS "Latvenergo" Energovadības un mobilitātes daļas vadītājs Deniss Kiseļovs teic, ka ļoti svarīgi saprast, kādas ir prasības, lai ierīkotu elektroauto uzlādes punktu, kas pats par sevi ir sarežģīta tehnoloģiska iekārta. 

"Pārejot uz elektroauto, mainījusies ir drošība. Ir iespēja auto uzpildīt mājās un mainās arī persona, kas atbildīga par šo drošību. Tikpat svarīgi saprast, ka tas, cik izmaksās uzpildīt auto, lai nobrauktu 100 kilometrus, ir atkarīgs no tā, cik ātri šī uzpilde notiks. Ir parastie uzlādes punkti (3.7kW – 22kW) un lieljaudas uzlādes punkti (>22kW). 

Ja plānots uzpildīt auto 100 kilometriem astoņu stundu laikā – derēs parastā rozete, par kuru atbild mājsaimnieks. Visjaudīgākā iekārta to pašu izlādi spēs veikt piecu sešu minūšu laikā, bet par drošību jau parūpējušies inženieri. Pasaulē populārākais risinājums – iekārta, kas uzlādi veiks dažu stundu laikā (22kW), var iegādāties automašīnas īpašnieks. Taču, izvēloties šo variantu, jāzina, kādas ir likumu un noteikumu prasības, lai uzlāde būtu droša. Tāpēc nav viennozīmīgas atbildes uz jautājumu: "Kādu iekārtu man izvēlēties – lēnu vai ātru?" Katrs gadījums ir individuāls un jāizvērtē daudz apstākļu. Ir jāsaprot, kāds ir iekārtu uzstādīšanas mērķis, kāda būs aizsardzība, kādas ir pieejamās jaudas, uzstādīšanas vietas īpatnības, vēlamā norēķinu kārtība ar klientiem, cik auto vienlaikus ir jāuzlādē. Tikai tad varēs spriest par uzlādes iekārtu jaudu, projektēšanu un ierīkošanas izmaksām," tā Deniss Kiseļovs.

 

 "Mūkusalas Biznesa Centra" pieredze uzlādes punkta ierīkošanā

"Elektrum" Energoefektivitātes centrs ar vairāk nekā 23 gadus uzkrāto pieredzi un zinātību veido sabiedrības izpratni par energoresursu efektīvu izmantošanu, izglīto par daudzveidīgiem risinājumiem energoefektivitātes paaugstināšanā, rīkojot vebinārus un pasākumus, sniedzot konsultācijas. Visi šī vebināra materiāli un lektoru prezentācijas ikvienam bez maksas ir pieejamas elektrum.lv/seminari sadaļā "Semināru arhīvs", kā arī ir iespēja pieteikties konsultācijai par uzlādes pieslēgvietas ierīkošanu vai tās aprīkošanu ar Elektrum uzlādes nomas pakalpojumu. 

Elektrum elektrauto uzlādes piedāvājums biznesam