Kā saskatīt vērtību un ieguvumus no vēja parku izbūves Latvijas tautsaimniecībā

Lauris Baltiņš, AS "Latvenergo" Vēja un saules parku Projektu atbalsta daļas vadītājs

Tautsaimniecībā VES attīstīšanā pats galvenais pievienotās vērtības ķēdē ir elektroenerģijas ražošanas līmenis, jo šobrīd Latvijā ļoti daudz to importējam. 

Ja atskatāmies uz 2022. gada elektroenerģijas deficītu un rekordaugstajām elektroenerģijas cenām, tad redzam, ka sabiedrība par importēto elektroenerģiju maksāja ļoti augstu cenu. Negatīvā elektroenerģijas saldo (importa) īpatsvars pret elektroenerģijas gala patēriņu Latvijā no 2018.-2022.g. stabili ir pieaudzis. 2023. gada rezultātus ir ietekmējis būtisks HES izstrādes pieaugums un patēriņa samazinājums, tādēļ jāņem vērā, ka šis nebija Latvijai tipisks gads.  Ja turpmāk savas ražošanas jaudas neattīstīsim, šī plaisa kļūs arvien lielāka, ja attīstīsim – kļūsim par eksportētājiem. Ekonomikas teorija apstiprina, ka importēšana samazina valsts kopproduktu, savukārt eksports to palielina, un VES attīstīšana ir veids, kā pieaudzēt valsts kopproduktu. 

 

2024. gads vēl nav noslēdzies, taču redzams, ka, pieaugot atjaunīgās enerģijas jaudām Baltijas jūras reģionā, saglabājas stabila importa tendence – piemēram, augustā Latvijas elektroenerģijas patēriņš bija 546 GWh, no kurām importa – eksporta saldo bija ar 230 GWh iztrūkumu. Tātad, neskatoties uz jaunu saules parku ekspluatāciju Latvijā, 42 % no Latvijas elektroenerģijas patēriņa augustā tika importēti.

Nākamais līmenis pievienotās vērtības ķēdē, ko vērtējam, ir ražošanas procesa līmenis. Tas nozīmē, ka visi šajā procesā iesaistītie, kas nodrošinās VES gala produkta ražošanu, veidos ienākumus, no kuriem tiks maksāti nodokļi un dividendes, kas savukārt nonāks valsts budžetā.  

Trešais līmenis  pievienotās vērtības ķēdē saistītas ar to vietējo uzņēmēju iesaisti, kuri veido VES atsevišķas komponentes, piemēram, dzelzsbetona posmus, betona pamatus, izstrādā grants karjeras, kā arī nodarbojas ar materiālu piegādi. 

 

Vēl ir viens ārkārtīgi svarīgs netiešs ieguvums: jo vairāk uzbūvē ģenerācijas avotus, jo tirgū ir lielāks piedāvājums, un tas samazina elektroenerģijas cenu. Tādējādi galarezultātā iegūst visa  ekonomika, gan uzņēmēji, gan mājsaimniecības. Ja vērtējam  2023. gada Nord Pool biržas cenas, tad redzam, ka mūsu  cenas ir būtiski dārgākas nekā Skandināvijā. Rodas jautājums: vai mēs tiešām esam tik bagāti, ka varam maksāt divas reizes vairāk par elektrību nekā zviedri un somi? 

Zemākas cenas palīdz piesaistīt investīcijas, un kā piemēru var minēt gigantu Google, kas Somijā izvēlējās uzbūvēt milzīgu datu centru un elektroenerģiju iegādāties no VES un SES parkiem. Tādējādi šai vietā rodas gan būvniecības izmaksas, gan labi atalgotas darba vietas, nodrošinot ienākumu apgrozījumu, nodokļi paliek Somijā, un šie līdzekļi nenonāk, piemēram, Latvijā.

Jāsaprot, ka tajos gadījumos, kad vēja parku attīsta ārvalstu attīstītāji, lielākā daļa no apgrozījuma, izmaksām un neto dividendēm ekspluatācijas periodā prognozējami pamestu Latvijas tautsaimniecību. Tādējādi spēcīgi nacionālie uzņēmumi tautsaimniecības vērtību ķēdē veido bagātu valsti un savos ienākumos dalās ar sabiedrību, maksājot lielākus nodokļus, bet peļņu atstājot valsts budžetā. Tādēļ ir ļoti būtiski, ka nacionālais uzņēmums ražo savā valstī. 

Valsts reģionālā līmenī ieguvums no VES būs gan pašvaldībām, gan vietējām kopienām. Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātie un MK apstiprinātie noteikumi  paredz, ka finansiālais labums pašvaldībām un iedzīvotājiem, kuri dzīvo vēja parka tuvumā, būs 2500 eiro gadā bez pievienotās vērtības nodokļa par katru (arī nepilnu) vēja elektrostacijas nominālās jaudas megavatu. Maksājums tiks sadalīts divās vienādās daļās – 50 % iedzīvotājiem (ēku īpašniekiem), un 50 % pašvaldībai.  

Ieguldījums vietējā kopienā attieksies kā uz vēja parkiem sauszemē, tā arī uz jūrā izvietotajām vēja turbīnām, kuru jauda ir vismaz viens megavats un vairāk. Ieguldījums vietējā kopienā tiks piemērots tajos gadījumos, kad vēja turbīnas sauszemē atradīsies 2 km attālumā no dzīvojamās ēkas, bet jūrā vēja parks atradīsies līdz 25 km attālumā no krasta (mērot no vēja parka robežas taisnā leņķī pret krastu un maksājumu piemērojot dzīvojamajām mājām 2 km rādiusā no krasta punkta). Ja vēja projekta attīstītājs plāno palielināt jaudu jau uzstādītai vēja elektrostacijai vai palielināt turbīnu skaitu jau izveidotā vēja parkā, arī tad projekta attīstītājam būs jāsniedz ieguldījums vietējai kopienai.  

Maksājumi būs konkrēti ieguvumi reģionālā līmenī, un sabiedrība pati varēs lemt par tās izmantošanu savos novados.

Tajā pašā laikā Eiropas valstu pieredze VES parku ekspluatācijā parāda, ka vietējā līmenī tos veiksmīgi var izmantot tūrisma pakalpojumu attīstībai. Piemēram, divi uzņēmuma Acciona Energy vēja parki ir iekļauti Spānijas pirmajā ekotūrisma ceļvedī, šis ir labs  piemērs VES projektu un esošās vides veiksmīgai mijiedarbībai. Starp citu – 10 % Spānijas pašvaldību atrodas vēja parki. Vēl viens piemērs ir Dānijas Tehniskā universitāte, kura, novērojot ievērojamu cilvēku interesi par viņu vēja turbīnu testa centru, ir izveidojusi īpašu apmeklētāju centru, kas šobrīd ir viens no Ziemeļjitlandes nozīmīgākajiem tūrisma objektiem. VES parku attīstītāji un universitātes veic dažādus pētījumus pēc VES parku izbūves un apjautā iedzīvotājus, lai noskaidrotu, vai un kā ir mainījusies viņu dzīve. Piemēram, Rodailendas universitātes pētījums, analizējot Airbnb datus, ir konstatējis, ka Blokailendas (ASV) atkrastes vēja parks pretēji sākotnējām bažām ne tikai nav samazinājis tūristu pieplūdumu reģionā, bet, tieši pretēji,  apmeklētāju skaits ir pieaudzis par 19 % tūrisma sezonā, salīdzinot ar līdzīga profila pašvaldībām reģionā. Savukārt dāņu attīstītājs Andel ir īstenojis virkni veiksmīgu projektu, intervējot cilvēkus, kas dzīvo vēja turbīnu tuvumā, un piedāvājot palikt viņu izveidotās viesu mājās tiešā turbīnu tuvumā. Norstat 2023. gadā ir secinājis, ka 93 % cilvēku, kas dzīvo tiešā turbīnu tuvumā, nejūt nekādas neērtības, vai arī tās nav būtiskas. 

Latvijā šobrīd esam daudz paveikuši, lai sekmīgi attīstītu VES parkus, un SIA "Latvijas vēja parki" jau 2026. gadā dos būtisku pienesumu Latvijas tautsaimniecībai.

¹ Avots: https://likumi.lv/ta/id/354566-veja-elektrostaciju-maksajumu-kartiba-vietejas-kopienas-attistibai