Kā veicināt uzņēmuma ilgtspējīgu attīstību?

Eiropas zaļais kurss ir visaptverošs plāns, lai nodrošinātu Eiropas Savienības ilgtspējīgu attīstību un sasniegtu klimata mērķus, vienlaikus turpinot arī ekonomisko izaugsmi. Kā norāda 2020. gadā Elektrum veiktā pētījuma rezultāti, 49 % aptaujāto uzņēmumu uzskata, ka Eiropas zaļais kurss ietekmēs uzņēmuma nākotni. Par to, kādas iespējas Zaļais kurss sniedz uzņēmējiem un kādus risinājumus ilgstošai un līdzsvarotai attīstībai iespējams ieviest, varēja uzzināt Elektrum Energoefektivitātes centra rīkotajā vebinārā "Kā veicināt uzņēmuma ilgtspējīgu attīstību?".

Eiropas zaļais kurss kā iespēja uzņēmējiem

2020. gadā veiktās Eirobarometra aptaujas rezultāti liecina, ka 91 % Eiropas Savienības iedzīvotāju klimata pārmaiņas uzskata par nopietnu iemeslu bažām. Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere norāda, ka iedzīvotāju satraukums ir pamatots, jo gaisa piesārņojuma dēļ katru gadu priekšlaicīgi tiek zaudētas apmēram 400 tūkstošu eiropiešu dzīvības.

Lai risinātu pastāvošās vides problēmas, Eiropas Savienība (ES) ir izvirzījusi mērķi līdz 2050. gadam kļūt par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu — sasniegt stāvokli, kad cilvēku darbība rada nulles ietekmi uz klimatu un vidi. Eiropas zaļais kurss ir stratēģija šī mērķa sasniegšanai. Turklāt apņemšanos kļūt par klimatneitrālu pasaules daļu pastiprina klimata likums, kas ir pieņemts Eiropas Parlamentā.

"Konkrēti veidi, kā sasniegt klimatneitralitāti, būs ietverti nozaru apakšlikumos. Eiropas Komisija apakšlikumus prezentēs 2021. gada vasarā, lai tos iztirzātu, pilnveidotu, uzlabotu un vienotos ar dalībvalstīm," norāda Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere.

Runājot par zaļā kursa ieguvumiem, I. Vaidere norāda jaunas zaļas darbavietas, modernizētu ekonomiku, videi draudzīgu preču un tehnoloģiju eksportu, tīrāku un pieejamāku enerģiju, kā arī ietaupījumu valsts un uzņēmēju budžetā. Arvien vairāk uzņēmumu izvirza vērienīgus vides mērķus un uzdevumus ilgtspējīgai attīstībai, un Eiropas zaļais kurss ir jāuztver kā iespēja šo mērķu sasniegšanā. "Viena no iespējām, ko ilgtspējīga attīstība sniedz uzņēmējiem, ir publiskā tēla uzlabošana. Ik gadu pieaug to patērētāju skaits, kuru izvēles ietekmē vides aspekti," norāda Inese Vaidere.

Tāpat viens no zaļā kursa mērķiem ir veicināt pāreju uz aprites ekonomiku. "Vides komitejā nesen apstiprināja ziņojumu par jaunu rīcības plānu aprites ekonomikas ieviešanai, kurā ir iekļauti dažādi priekšlikumi, kā samazināt nevajadzīga iepakojuma apjomu un kā to lietot atkārtoti. Protams, sākotnēji uzņēmējiem būs nepieciešami papildu līdzekļi un laiks ražošanas procesu optimizācijai, bet tas stiprinās uzņēmumu konkurētspēju un samazinās izmaksas ilgtermiņā — samazināsies izdevumi par materiāliem, enerģijas patēriņš, atkritumu apsaimniekošanas izdevumi, mazāka atkarība no ārējiem piegādātājiem un starptautiskām piegādes ķēdēm," uzsver profesore Inese Vaidere. Turklāt aprites ekonomika ir iespēja Latvijas ražojošajiem uzņēmumiem, jo jaunu un ilgtspējīgu preču ražošana radīs jaunas darbavietas. Pētījumi liecina, ka aprites ekonomikas ieviešana ES līdz 2030. gadam papildus varētu radīt 700 000 jaunu darbavietu, palielinot izaugsmi.

Pieprasījums pēc elektroenerģijas pieaugs

"Liels potenciāls elektroenerģijas patēriņa pieaugumam pastāv dažādu procesu elektrifikācijas rezultātā. IT nozarē elektroenerģijas patēriņš šobrīd pieaug saistībā ar datu apstrādi," informē AS "Latvenergo" Izpētes un attīstības direktors Māris Balodis.

Tāpat elektroenerģijas patēriņa pieaugums ir sagaidāms saistībā ar apkures risinājumu elektrifikāciju. "Latvijas ir ziemeļvalsts un enerģijas patēriņš ir par 20 % lielāks nekā vidēji ES, tādēļ ēku renovācija jāveic ar nozīmīgākiem energoapgādes risinājumiem. Lai sasniegtu pasīvo ēku un nulles enerģijas ēku rādītājus, ir nepieciešami lieli ieguldījumi ēku siltināšanā, tādēļ bieži vien ir jāvērtē arī energoapgādes alternatīvas. Piemēram, siltumsūkņi ir konkurētspējīgs siltumapgādes risinājums ar lielu pieauguma potenciālu nākotnē," norāda Māris Balodis.

Ņemot vērā, ka transporta nozare Latvijā rada apmēram ceturto daļu no kopējām SEG emisijām, ir sagaidāma šīs nozares elektrifikācija. "Potenciāls elektroenerģijas patēriņa pieaugums sagaidāms no dzelzceļa elektrifikācijas, Rail Baltica un elektromobilitātes attīstības. Ja viss šobrīd esošais autoparks būtu elektrisks, tas radītu pieprasījumu pēc apmēram 3 TWh elektroenerģijas gadā, ko, raugoties no elektroapgādes un ražošanas viedokļa, Latvijā ir iespējams nodrošināt," uzsver Māris Balodis.

Liels uzsvars nākotnē tiks likts uz atjaunīgās enerģijas ģenerāciju, īpaši jūras vēja parku attīstību. Kā norāda M. Balodis, ES ir izveidojusi jūras vēja parku attīstības stratēģiju, kurā tiek strādāts ar piegādes ķēžu optimizāciju, kas saistīta ar ražošanas tehnoloģiju, infrastruktūru, cilvēku resursu attīstīšanu, jūras teritoriāla plānojuma izstrādi.

"Tiek domāti risinājumi, lai nodrošinātu bāzes un regulējošās jaudas, piemēram, Vācijā, Polijā, Grieķijā, Nīderlandē tiek attīstītas jaunas, efektīvākas dabasgāzes tehnoloģijas. Tās ir vitāli nepieciešamas, lai nodrošinātu AER darbību. Lai dabasgāzes tehnoloģijas radīto izmešu ziņā tuvinātos zaļās enerģijas ģenerācijai, tiek izskatīta iespēja paralēli dabasgāzei līdzsadedzināt ūdeņradi," skaidro Māris Balodis.

Liels uzsvars nākotnē tiks likts uz atjaunīgās enerģijas ģenerāciju, īpaši jūras vēja parku attīstību. Kā norāda M. Balodis, ES ir izveidojusi jūras vēja parku attīstības stratēģiju, kurā tiek strādāts ar piegādes ķēžu optimizāciju, kas saistīta ar ražošanas tehnoloģiju, infrastruktūru, cilvēku resursu attīstīšanu, jūras teritoriāla plānojuma izstrādi.

"Tiek domāti risinājumi, lai nodrošinātu bāzes un regulējošās jaudas, piemēram, Vācijā, Polijā, Grieķijā, Nīderlandē tiek attīstītas jaunas, efektīvākas dabasgāzes tehnoloģijas. Tās ir vitāli nepieciešamas, lai nodrošinātu AER darbību. Lai dabasgāzes tehnoloģijas radīto izmešu ziņā tuvinātos zaļās enerģijas ģenerācijai, tiek izskatīta iespēja paralēli dabasgāzei līdzsadedzināt ūdeņradi," skaidro Māris Balodis.

Kā norāda Māris Balodis, arī Latvenergo izskata dažādas iespējas, lai uzlabotu energoapgādes efektivitāti, drošumu un pieejamību. Viena no šādām iespējām ir lieljaudas akumulatoru uzstādīšana kādā no Latvenergo ražotnēm, lai sniegtu pakalpojumus pārvades sistēmas operatoriem primāro rezervju nodrošināšanā. Papildus tiek veikts izvērtējums par ūdeņraža ieguves pilotprojekta izveidi kādā no uzņēmuma ražotnēm, lai to izmantotu ražošanas procesā elektrostacijā, kā arī sinerģijā ar citām nozarēm, piemēram, transporta.

Cik viegli kļūt par zaļās elektroenerģijas patērētāju?

Lai noteiktu, no kādiem resursiem ir ražota elektroenerģija, pasaulē ir izveidotas vairākas AER "izsekošanas" (tracking) sistēmas jeb AER sertifikācijas tirgi. "Tie sniedz iespēju valstīm identificēt, cik liels daudzums no kopējās patērētās elektroenerģijas ir iegūta no AER," skaidro AS "Latvenergo" vecākā tirdzniecības analītiķe Rodika Prohorova.

Association of Issuin Bodies (AIB) ir izcelsmes apliecinājumu Eiropas izdevējiestāžu asociācija, kuras mērķis ir attīstīt, izmantot un popularizēt tieši AER izmantošanu. Tā tika dibināta 2002. gadā, pēc tam izveidojot Eiropas enerģijas sertifikācijas sistēmu (European Energy Certificate System). "Šī sistēma nodrošina starpvalstu tirdzniecību, izmantojot vienotu sistēmu, kurā ir iespējams tirgoties jeb apmainīties ar elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumiem visā Eiropā. Piemēram, patērētājs Portugālē var iegādāties izcelsmes apliecinājumu, ka elektroenerģija ir ražota Norvēģijā," informē Rodika Prohorova.

Izcelsmes apliecinājums ir elektroniska formāta dokuments, kuru izmanto elektroniskās sistēmās un reģistros. Tas parāda ne vien saražoto apjomu, bet arī stacijas ekspluatācijas datumu, ražošanas mēnesi, apjomus, tehnoloģiju, avotus.

Kā norāda Rodika Prohorova, tā ir sistemātiska un caurskatāma sistēma, kur katrs galapatērētājs var saprast, kādu enerģiju patērē. Viens Izcelsmes apliecinājums ir līdzvērtīgs vienai MWh elektroenerģijas. Informācija par katras valsts izstrādēm, energoresursu patēriņu, sertifikātu izdošanu un norakstīšanu ir pieejama AIB mājaslapā. "2020. gada 1. decembrī Latvijā stājās spēkā izmaiņas Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz to, ka apliecinājumu izdevējiestāde ir Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" (AST). Visas darbības, kas saistītas ar eksportu, importu, pārvadi un izlietošanu, pārvalda AST, izmantojot vietni cmo.grexel.com. Arī mājaslapā www.ast.lv ir iespējams atrast informāciju," skaidro Rodika Prohorova.

"Izcelsmes apliecinājumi, protams, rada papildu izmaksas, bet daudzi uzņēmumipāriet uz šādu risinājumu, piemēram, IKEA ražotnēs ir priekšnosacījums, ka jāizmanto enerģija, kas iegūta no atjaunīgajiem resursiem," stāsta Rodika Prohorova.

 

Pieredze uzņēmuma ilgtspējīgā pārvaldīšanā

"Lindstrom Latvija", uzņēmums, kas nodrošina tekstila izstrādājumu, piemēram, darba apģērbu, paklāju ražošanu, apkopi, labošanu, nomu un piegādi, dalījās savā pieredzē par uzņēmuma ilgtspējīgu pārvaldīšanu. Kā norāda "Lindstrom Latvija" izpilddirektors Ivars Šmits, uzņēmuma mērķis ir rūpēties par cilvēkiem un planētu, iedvesmojot kļūt labākiem un attīstot uzņēmumus ilgtspējīgi.

"Uzņēmuma ražošanas procesā izmantojam izturīgākus materiālus, pārbaudītu un praktisku dizainu, apģērba nomas periodā nodrošinām apģērba mazgāšanu atbilstošās programmās un tā labošanu," stāsta Ivars Šmits.

Katrā apģērbu mazgātavā ir ieviesta vides vadības sistēma un noteikti konkrēti mērķi ūdens, elektroenerģijas un mazgāšanas līdzekļu patēriņam, kā arī tekstilmateriālu pārstrādei. Mērķiem uzņēmums seko līdzi katru mēnesi, pastāvīgi samazinot resursu patēriņu.

Tekstila atkritumu pārstrāde Baltijā bija liels izaicinājums, labākajā gadījumā tos sadedzināja, pārvēršot siltumenerģijā. Šogad "Lindstrom Latvija" ir noslēdzis līgumu Somijā par tekstila pārstrādi jaunās tekstila šķiedrās. Baltijas valstis arī plāno pievienoties šim procesam šā gada pavasarī vai vasarā.

"Pirms trīs gadiem ekspluatācijā nodevām jaunu ēku, kurā ir izvietots birojs un ražotne. Tajā integrējam modernu LED apgaismojumu, kuru ir iespējams pielāgot dažādām vajadzībām. Izmantojam elektroenerģiju taupošas tehnoloģijas — ūdens siltuma atgūšana mazgāšanā, gaisa siltumapmaiņa žāvēšanā, rekuperācija apkurē un ventilācijā. Servisa centrā uzstādījām ēku vadības sistēmu — automatizācija ārējam apgaismojumam, gaisa plūsmas vārti, kas ieslēdzas automātiski atkarībā no āra gaisa temperatūras. Apkure tiek automātiski regulēta, uzstādot atsevišķās telpās nepieciešamo temperatūru.

Mazgāšanas procesā atkārtoti izmantojam ūdeni — pēdējais skalošanas ūdens tiek uzkrāts un izmantots nākamajā mazgāšanas ciklā kā pirmais ūdens. Tā ūdens patēriņu esam samazinājuši par 16 %. Paklāju mazgāšanā ir līdzīgs princips, un tas palīdz samazināt paklāju mazgāšanas ūdens patēriņu par 25 %," tā stāsta Ivars.

Šmits par uzņēmumā izmantotajām tehnoloģijām. Uzņēmumā daļu no attīrītajiem notekūdeņiem izmanto atkārtoti piesārņotā ūdens attīrīšanas procesā. Notekūdeņu tvertnē no apakšas tiek pievadīts attīrītais ūdens, kas ir aerēts jeb piepildīts ar gaisa burbuļiem. Burbuļi liek piesārņojuma daļiņām pacelties uz augšu, un tās mehāniski noņem. Tā attīrīšanas procesam izmantotā ūdens daudzums ir samazināts par 80 %.

"Lai motivētu darbiniekus rūpēties par energoefektīvu resursu izlietojumu, mazgāšanas daļā darbiniekiem ir paredzēti ikmēneša bonusi, un viens no faktoriem, kas veido bonusu, ir tas, cik efektīvi tiek izmantoti resursi. Jāpiebilst, ka klienti arvien vairāk novērtē uzņēmumu rūpes par vides ilgtspēju," savā pieredzē dalās Ivars Šmits.

Ilgtspējīgi risinājumi jebkuram uzņēmumiem

Elektrum Energotehnoloģiju vadītājs Ivars Inkins informēja, ka Elektrum piedāvā uzņēmējiem ilgtspējīgus risinājumus — elektroenerģijas ražošanai, elektroauto uzlādei un apgaismojuma modernizācijai.

Viens no risinājumiem elektroenerģijas ražošanai no atjaunīgajiem energoresursiem, ko piedāvā Elektrum, ir saules paneļi. "Izvēloties saules paneļu sistēmu, sākotnēji ir jāsaprot paneļu ražošanas apjoms un elektroenerģijas patēriņš objektā. Ir būtiski, lai dienas laikā saražoto elektroenerģiju iespējami daudz patērētu uzreiz un samazinātu elektrotīklā nodoto apjomu. Saules paneļi visvairāk enerģijas ražo tad, kad hidroelektrostacijās izstrāde ir maza, termoelektrocentrālēs ražot elektroenerģiju nav izdevīgi, jo nav, kur likt siltumu, līdz ar to elektroenerģijas tirgus cena ir dārgāka. Paneļi nodrošina iespēju šajā laika periodā pašam saražot elektroenerģiju, samazinot izmaksas par to," stāsta Ivars Inkins.

Šobrīd tirgū plaši izplatīti ir monokristāliskie paneļi un polikristāliskie paneļi. To atšķirība ir jauda — monokristālisko paneļu jauda ir nedaudz lielāka nekā polikristāliskajiem, tādēļ var saražot vairāk elektroenerģijas. Jaunajiem paneļiem, izmantojot dažādus tehnoloģiskos risinājumus, tiek paaugstināta efektivitāte.

"Viens no šādiem risinājumiem ir dalītās šūnas, kam ir augstāka efektivitāte noēnojumā, jo strāvas plūsma tiek samazināta tikai tajā paneļa daļā, kas ir noēnota, nevis visā panelī. Vēl tiek lietota arī PERC tehnoloģija — tas nozīmē, ka saules stars caur silīcija kristālu iziet divreiz, palielinās šūnas uztvertais starojums, kā arī samazinās paneļu uzkaršana. Tādējādi paneļiem ar PERC tehnoloģiju ir augstāka efektivitāte un īsāks atmaksāšanās laiks," norāda I. Inkins.

Tāpat Elektrum piedāvā elektroauto uzlādes risinājumus mājās un darba vietās. "Uzlādes risinājumu būtiskākā atšķirība ir tā, ar kādu strāvu tiek uzlādēts auto — maiņstrāvu vai līdzstrāvu. Maiņstrāvas uzlādes iekārtas ir lēnākas, jo uzlādes ātrumu ierobežo elektroauto iebūvētais strāvas pārveidotājs. Līdzstrāvas iekārtās auto iekšējais lādētājs neietekmē uzlādes ātrumu, tādēļ auto ir iespējams uzlādēt krietni ātrāk, kā arī šo staciju uzlādes jaudas ir lielākas. Piemēram, ar līdzstrāvas 50 kW uzlādes staciju Nissan Leaf var uzlādēt nedaudz ātrāk nekā stundā. 11 kW maiņstrāvas iekārta to uzlādēs apmēram 4 stundās," skaidro Ivars Inkins.

Lai izvēlētos piemērotāko risinājumu, Elektrum piedāvā bezmaksas konsultācijas, uzlādes iekārtu piegādi un uzstādīšanu, pieslēguma projektēšanu un izbūvi, kā arī nomaksas iespējas gan uzlādes iekārtām, gan izbūves darbiem.

Universitātes pieredze ilgtspējā

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) ceļš pretim ilgtspējai uzsākās 2015. gadā, kad tika secināts, ka universitāte nepietiekami domā par savu ietekmi uz vidi un tās samazināšanu. "2015. gadā apzinājām situāciju, izveidojot pirmo ilgtspējas pārskatu. 2016. gadā izstrādājām RTU Vides aizsardzības politiku. 2018. Gadā tapa vīzija par Ķīpsalu — zaļš un progresīvs universitātes komplekss. 2020. Gadā apstiprinājām RTU Ilgtspējīgas attīstības koncepciju. Viena no apakšstratrēģijām ir ilgtspējīga attīstība, kuru vēlamies realizēt līdz 2025. gadam, jo to saskatām kā vienu no būtiskiem virzieniem tehnoloģiju universitātei," stāsta RTU Administratīvais direktors Juris Iļjins.

Juris Iļjins norāda, ka viena no prioritātēm ir studiju programmās aizvien vairāk ietvert ilgtspējas saturu, lai studenti redzētu mācību sasaisti ar ilgtspējīgu attīstību. RTU aktīvi strādā arī pie mūžizglītības piedāvājuma attīstības. "Lai ilgtspējīgas attīstības koncepciju sasaistītu ar zinātnisko darbību, plānots veicināt RTU publikāciju un projektu sasaisti ar ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem, pētījumus pārorientēt uz ilgtspējīgas attīstības jomām, 2027. Gadā sasniedzot 54 % zinātnisko publikāciju īpatsvaru tieši ilgtspējīgas attīstības jomās," stāsta Juris Iļjins.

Lai veicinātu RTU infrastruktūras ilgtspējīgu attīstību, jaunajās ēkās tiek izmantotas modernākās tehnoloģijas, lai tās radītu mazāku ietekmi uz vidi. Tāpat arī plānots atteikties no plastmasas pudeļu lietošanas Ķīpsalā, nodrošinot pieejamus dzeramā ūdens krānus.

RTU tuvākajā laikā plāno atteikties no fosilā transporta un degvielas iegādes, to aizvietojot ar elektrotransportu. "Šobrīd elektromobiļi ir pieejami visos attālinātajos studiju centros. Rīgā plānojam izmantot koplietošanas pakalpojumus, darbiniekiem ir pieejami e-skūteri un citi vieglie mobilitātes rīki, lai pārvietotos starp RTU ēkām. Kravas pārvadājumu nepieciešamības gadījumā izmantosim īstermiņā lietojamus kravas auto. Savukārt gadījumos, kad darbiniekiem jāmēro tālāks ceļš, piemēram, uz Lietuvu, plānots nodrošināt alternatīvu risinājumu, piemēram, nomas pakalpojumus. Šo darbību rezultātā plānojam 95 % no mobilitātes lietojuma nodrošināt ar elektrotransportu," norāda Juris Iļjins. Papildus šogad Ķīpsalā ir plānots trīskāršot elektroauto uzlādes vietu skaitu.

Šī brīža risinājumi un darbības, kas ir paveiktas, ir sniegušas iespēju RTU iekļūt UI GreenMetric Rankings novērtējumā starp 60 zaļākajām universitātēm pasaulē.

Pasaules mēroga ceļš uz klimata neitralitāti uzņem ātrumu. Ja vēl pirms gada Eiropas Savienība bija viena no retajām, kas pieteica šādu mērķi, tad pēdējā gada laikā to ir izdarījušas arī citas valstis, piemēram, Ķīna, Japāna, Dienvidkoreja. Mums visiem kopā ir jārīkojas, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un vidi neietekmējošu attīstību.