Kā vietējās kopienas iegūst labumu no vēja enerģijas?

Aramis Zinke, Wind Europe stratēģiskās komunikācijas pārstāvis

Kā vietējās kopienas iegūst labumu no vēja enerģijas? Vispirms apskatīsim, kur Eiropā  šobrīd redzam vēja enerģijas izmantošanu. Eiropā uzstādīti  272 GW vēja enerģijas jaudas, kas nodrošina 20 % no visas enerģijas patēriņa Eiropā. Taču atsevišķas valstis, kā, piemēram, Dānija, spēj nodrošināt vairāk nekā 50 % no sava elektroenerģijas patēriņa ar vēja enerģiju. Ja vērojam, kur Eiropā pašlaik atrodas lielākās uzstādītās vēja enerģijas jaudas, tad redzam, ka gan Dānijā, gan Vācijā vēja stacijas ir uzbūvētas visblīvāk  Eiropā.  Vienlaikus ir interesanti, ka šajās teritorijās jau tuvākajā laikā vēja enerģijas jaudas būtiski palielināsies, jo šajās valstīs sabiedrība atbalsta VES attīstību. Nesen veiktā aptaujā, kas notikusi Vācijā, sabiedrībai tika uzdots jautājums, vai viņi atbalsta vēja jaudu palielināšanu, un 81 % procents no aptaujātajiem apgalvoja, ka vēja enerģijas palielināšana Vācija ir svarīga vai ļoti svarīga. 

Raugoties uz Baltiju un Latviju, redzam, ka šeit ir liels vēja enerģijas potenciāls, īpaši, ja runājam par enerģijas drošuma aspektiem. Šobrīd Eiropas Savienībā kopumā vēja enerģijas uzstādītā jauda ir 272 GW, līdz 2023. gadam tiek plānota vairāk nekā 400 GW  lielas VES uzstādītās jaudas. Tas ir nepieciešams, lai Eiropa atbrīvotos no fosilā kurināmā izmantošanas un kļūtu klimatneitrāla. Šie procesi ietekmē arī Latviju, kur, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm VES  jaudu būvēšana notikusi lēnāk nekā citur, taču viss liecina, ka šai jomā notiks strauja attīstība.  

Eiropas ekonomika jau šobrīd ļoti daudz iegūst no vēja enerģijas. Pirmkārt, tās ir darba vietas, kas tiek radītas, turklāt runa ir par visu ķēdi, sākot jau ar pašu iekārtu ražošanu, iekļaujot turbīnu apkopi, ceļu būvniecību, VES būvnieku izmitināšanu u.c. Pašlaik Latvijā nav rūpnīcu,  kur tiktu ražotas VES iekārtas, un viens no iemesliem ir tas, ka vēja enerģijas ražošana Latvijā pašlaik nav attīstīta. Nākotnē, palielinot ražošanu ar VES, ir ļoti iespējams, ka Latvija iekļausies iekārtu ražošanas un  piegādes ķēdē Rezultātā tiks radītas  jaunas darba vietas, šādā veidā pirmām kārtām sniedzot labumu vietējām kopienām. Tam pierādījums ir Latvijas kaimiņvalstis, kur jau tagad redzam vēja enerģijas iekārtu rūpnīcas. Kā tas atspoguļojas ekonomikā?  Pašlaik Eiropā 370 000 darba vietu ir tā vai citādi saistītas ar vēja enerģiju. Wind Europe prognozes liecina, ka līdz 2030. gadam industrijā, kas saistīta ar vēja enerģiju, strādās jau ap 600 000 cilvēku. Tas ir ieguvums ne tikai konkrētiem cilvēkiem, bet ekonomikai kopumā. 2023. gadā vēja industrija Eiropas ekonomikai devusi 57 miljardus eiro. Ir aprēķināts, ka, rēķinot visu procesu kopumā, no turbīnas izgatavošanas līdz elektrības ražošanai, katra vēja turbīna ekonomikai dod 16 miljonus eiro. 

Taču – kā un ko no vēja enerģijas iegūst vietējās kopienas? Šeit ir četri atbalsta mehānismu modeļi. Pirmkārt, tie ir nodokļi. Ja kaut kur tiek uzcelts vēja parks, tie ir garantēti nodokļu ieņēmumi. Eiropas pieredze liecina, ka pašvaldības, kuru teritorijā uzcelti vēja parki, kļūst daudz turīgākas, reģioni, kas iepriekš bijuši trūcīgi, pēc vēja parku uzcelšanas iekļūst starp bagātākajiem. Tādējādi it kā pašsaprotamos nodokļu ieņēmumus nevajadzētu novērtēt par zemu. 

Otrkārt – atbalsts vietējām kopienām. Attīstītājs ik gadu maksā noteiktu summu    vietējai kopienai, kas savukārt izlemj, kādiem mērķiem šie līdzekļi tiks tērēti.  Treškārt - attīstītājs var ilgtermiņā atbalstīt dažādus vietējo kopienu projektus ilgtermiņā. Piemēram, stadiona būvniecība kādas pašvaldības teritorijā. Ceturtkārt  iespējama arī tāda atbalsta forma kā dalītas īpašumtiesības, t.i., iedzīvotāji personīgi investē vēja parka attīstībā un pēc tam gūst daļu peļņas no gūtajiem ieņēmumiem, šādā veidā cilvēki kļūst ieinteresēti konkrēto parku attīstībā, jo gūst personīgu labumu no šo projektu attīstības. Nav viena universāla paņēmiena, lai atrastu labāko pieeju. Vislabākais ceļš ir personīgas tikšanās starp abām pusēm, attīstītājam ir jātiekas un jārunā ar vietējām kopienām, jāsadarbojas, jāuzzina par cilvēku vajadzībām, un jāpieņem lēmums, kurš atbalsta veids būtu piemērotākais.          

Kā tas izskatās praktiski? Piemēram, uzņēmums European Energy Lietuvā uzcēla trīs nelielus vēja parkus Rokiškos. Vēja parku attīstītāji ik gadu nodrošina iemaksas sabiedrības atbalsta fondā, atkarībā no parka jaudas tie ir 10 000, 15 000 un  20 000 eiro. Tāda ir vēja parka radītā vērtība vietējai kopienai. Apvienotajā Karalistē ir uzņēmums Ripple Energy, kas uzcēlis lielāko vēja parku valstī, kas pieder vietējām kopienām. Parka kopējā jauda ir 19 MW, un īpašnieki ir 5600 cilvēki un vairāki mazie uzņēmumi. Šī grupa savāca 13 miljonus mārciņu, lai uzbūvētu parku. Tādējādi iedzīvotāji gūst gan mazākus elektrības rēķinus, gan ienākumus. 

 

Vēl viens interesants temats ir tūrisms vēja parkos. Ļoti bieži cilvēki ir nobažījušies, ka vēja parku attīstība negatīvi ietekmē tūrismu.  Lai šo apgalvojumu pārbaudītu, Eiropā ir veikti vairāki pētījumi. Tā Beļģijā veikts pētījums atklāja, ka vēja parku attīstība neatstāj negatīvu ietekmi uz tūrismu, Skotijā tika veikti divi pētījumi, kuri atklāja, ka negatīvas ietekmes nav vai arī tā bijusi ļoti maza, dažkārt atklājas, ka vēja parkiem, tieši otrādi,  ir bijusi pozitīva ietekme uz tūrismu. Līdzīgs pētījums tika veikts 2017. gadā, ko veica  Lielbritānijas konsultāciju grupa, kas nonāca pie līdzīgiem secinājumiem. Tādējādi akadēmiskā vide atkārtoti apstiprinājusi to, ka vēja enerģijas attīstība neatstāj negatīvu ietekmi uz tūrismu.  Piemēram, Whiteley Wind Park Skotijā ir viens no valstī populārākajiem tūrisma galamērķiem valstī. Tādējādi vēja parku attīstība, tieši otrādi,  ir viens no tūrisma virzītājspēkiem. Tādus parkus kā Wind Park Walk un Cycle Park Īrijā ik nedēļu apmeklē ap 500 tūristu, t.i.,  prakse pierādījusi, ka vēja parki paši par sevi ir tūrisma galamērķis. 

Mums jāizvērtē dažādi risinājumi, lai Eiropas ekonomika sasniegtu klimatneitralitāti, lai mēs  ierobežotu klimata pārmaiņas, vienlaikus sasniedzot energodrošības mērķus.  Un ļoti svarīga šajā procesā ir sabiedrības iesaiste.  Tādēļ attīstītājiem svarīgi vietējās kopienas informēt par vēja enerģijas ieguvumiem.