Kāda ir Baltijas elektroenerģijas bilance?

Guntis Lūsis, AS "Latvenergo" Enerģijas vairumtirdzniecības direktors

Baltijas valstīm vērojams daudzgadējs elektroenerģijas deficīts, kad elektroenerģijas ģenerācija nesasniedz patēriņu, un starpvalstu pārvades jaudu periodisks samazinājums vai nepietiekamība vienlaikus ar ģenerācijas iztrūkumu par neizbēgamību padara sadārdzinātu importa plūsmu pirkšanu un fosilās izstrādes iedarbināšanu, jo patēriņam nepieciešamā kopsumma ir jāiegūst. 

2023. gadā Baltijā kopumā pietrūka 10 TWh, tās tika pirktas no kaimiņu reģioniem, un Latvijā ap 7 % stundu (kopā tas atbilst aptuveni 4 nedēļām) ģenerācija bija zem 10 % no patēriņa (visbiežāk epizodēs no jūnija līdz septembrim), kas veido dārgāka importa risku un sistēmas drošuma bažas, jo starpsavienojumu pieejamība kļūst kritiska. 

Tirgus mehānisms izpilda savu pamata uzdevumu: sabalansēt patēriņu un ģenerāciju kopā ar importu un eksportu – jebkurā brīdī, kad pārvades jaudas ir pilnībā noslogotas, bet pieprasījums nav nosegts, izdevīguma secībā tiks iedarbinātas arvien dārgākas vienības, līdz būs nodrošināts līdzsvars. 

Vairumā gadījumu papildus elektroenerģijas izstrādei ieslēgsies visu trīs Baltijas valstu fosilā kurināmā energobloki kondensācijas režīmā, kā arī Ignitis hidroakumulācijas elektrostacijas (HAES) un Latvenergo hidroelektrostaciju (HES) rezervuāru līmeņu nostrāde pīķa pieprasījumam. 

Atjaunīgās lieljaudas stacijas mazinātu importa slogu

Baltija importējusi ap 40 % no patēriņa gan pagājušā, gan aizpagājušā gadā, un Latvija ar 22,5 % bijusi labākās pozīcijās, importējot 12 % 2023. gadā un attiecīgi 33 % 2022. gadā. Liels bilances deficīts noteikti neliecina par energoneatkarību, bet atjaunīgās lieljaudas stacijas mazinātu pirkšanas slogu. 

 

Eiropai ļoti strauji jāatbrīvojas no CO2 emisijām, un Baltijai saules un vēja izstrāde ir kļuvusi izdevīgāka nekā fosilā izstrāde, kuru turklāt elastīgi spētu balansēt gan HES, gan hidroakumulējošā elektrostacija (HAES). 

Visas trīs valstis ir savienotas elektroenerģijas tirgū, un, ja vietējā ģenerācija nepietiekama vai dārga, ja pārvades jaudas ir nepietiekamas, ja importētā enerģija ir dārga, tad šie trūkumi būs daļa no apstākļiem, kas kavēs reģiona kopējās ekonomikas attīstību, un neto neitrālu elektroenerģijas pirkšanas pārdošanas bilanci Baltijā neieraudzīt. 

Latvenergo ražotnes vairumā gadījumā nevar ietekmēt elektroenerģijas cenu NordPool biržas pīķa pieprasījumā, jo Baltijas patēriņš ir virs 25 TWh gadā, un ikstundu slodze lielākoties ir virs 2500 MW, no šī apjoma Latvenergo sniegums ir ap 20 % līdz 25 %. Kaimiņvalstīs elektroenerģijas patēriņi ir vēl grandiozāki, un aptuveni salīdzinot ar Latviju, tie ir Polijā 20 reižu, Somijā 10 reižu, Zviedrijā 25 reizes lielāki. 

Liela ietekme ir Polijas, Vācijas un Ziemeļvalstu ģenerācijas un tirgus cenām, un vēl lielāka ietekme ir pārvades jaudu pietiekamībai (un tātad arī atslēgumiem un ierobežojumiem) un sistēmas operatoru jaudas rezervju uzturēšanai.