Kādi aspekti ietekmē ēku siltināšanas sistēmas?

Latvijā no 1944. gada līdz 1993. gadam uzbūvēti un nodoti ekspluatācijā aptuveni 8000 daudzdzīvokļu namu un sabiedrisko ēku. Kopš 2009. gada 14. aprīļa, kad daudzdzīvokļu ēku atjaunošanu iespējams veikt ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu, kopumā atjaunotas 802 ēkas visā Latvijā, liecina valsts attīstības finanšu institūcijas Altum sniegtā informācija. Šo ēku atjaunošanā kopumā ieguldīts 81,3 milj. eiro ES fondu finansējuma.

Atbilstoši Latvijas Republikas būvnormatīvam LBN 002-19 projektos, kurus līdzfinansē Eiropas Savienība, valsts vai pašvaldība, ārējo sienu apmesto fasāžu projektu risinājumus izstrādā atbilstoši Eiropas tehniskajiem apstiprinājumiem, kas izdoti, balstoties uz vadlīnijām ārējām daudzslāņu siltumizolācijas sistēmām ETAG 004. Visā valstī ir virkne ēku, kuras ir uzbūvētas vai renovētas, bet dati par tām nav apkopoti, un tas nozīmē, ka kopējais ēku fonds, kurām nepieciešama kopšana un uzturēšana ekspluatācijas laikā, ir daudz lielāks.

Ja ēkas energoefektivitātes uzlabošanai pielietotas siltināšanas sistēmas ar ETAG 004 apstiprinājumu, tās atjaunošanai tiek pielietoti materiāli, kas ir izturējuši virkni testu, lai nodrošinātu sistēmas kalpošanu vismaz 25 gadus.

Kādi aspekti, kas ietekmē ēku siltināšanas sistēmas?

Būtiskākie faktori, kas jāievēro, lai siltināta fasāde kalpotu ilgtermiņā:

• renovācijas projekta kvalitāte;
• pielietotās siltināšanas sistēmas komponenšu kvalitāte un saderība (to nodrošina prasība par ETAG 004 sertificētām sistēmām);
• būvdarbu izpildes kvalitāte, tehnoloģisko procesu un prasību ievērošana;
• būvuzraudzības kvalitāte;
• ēkas apsekošana ekspluatācijas laikā.

Siltinātas fasādes vai atjaunotas fasādes izskats un kalpošana ilgtermiņā ir tieši atkarīga no tā, kā mēs rūpējamies par savu ēku. Bojāts ēkas jumts, neiztīrīta noteku sistēma, defekti apdares slāņos, plaisas u. c. tieši ietekmē ēkas siltināšanas sistēmas kalpošanas laiku.

Lielāko ēku nolietojumu un defektus rada tieši saules UV starojums un ūdens, kas nonāk uz ēkas jumtiem, sienām, logiem, pamatiem. Paaugstināts mitrums ēkas konstrukcijā un/ vai siltināšanas sistēmā samazina ēkas energoefektivitāti. Tas parasti ir galvenais defektu cēlonis. Tāpēc ēkas kopšana un uzturēšana ir priekšnosacījums tās kalpošanai ilgtermiņā.

Fasādes apdarei tiek pielietoti dažādu saistvielu un pildvielu materiāli, sākot no minerālām kaļķu, kaļķu/cementa krāsām un apmetumiem jaunbūvēm un vēsturiskām ēkām, beidzot ar silikāta bāzes, polimēru un sintētisko sveķu apdares materiāliem siltinātu ēku apdarē. Katram no šiem materiāliem ir atšķirīgas īpašības, un tas ietekmē arī to kalpošanu un noturību gadu gaitā.

Jāņem vērā arī tas, ka ēkas atrašanās vieta un apkārtējā vide rada tiešu ietekmi uz apdares slāņiem un to nolietojumu – tātad arī kopšana un apsekošana dažādiem apdares materiāliem var būt atšķirīga.

1. Laika gaitā ēkas fasādes apdares materiāls var nolietoties un zaudēt savu noturību pret klimatisko iedarbību.
2. UV stari novecina apdares materiālu, un laika gaitā tas zaudē hidrofobās īpašības.
3. Ūdens, kas nonāk uz fasādes, ilgtermiņā izskalo dažādas piedevas, kas tiek lietotas apdares materiāla aizsardzībai.
4. Temperatūras izmaiņas apdares slāņos veido iekšējos spriegumus, kas var izsaukt mikroplaisu parādīšanos.

Un šie nav visi faktori, kas katrs atsevišķi, kā arī visi kopā ietekmē ēku tehnisko un vizuālo novecošanos.

Ja tehnisku defektu novēršana prasa salīdzinoši lielus līdzekļus, tad ēkas vizuālo izskatu bieži vien var atjaunot ar materiāliem un metodēm, kas neprasa lielus resursus. Ja fasādes kopšana notiek regulāri, ar pareizi izvēlētām metodēm un atbilstošiem materiāliem, tas ilgtermiņā neprasīs lielas izmaksas, bet, ja kopšana notiek neregulāri un ar lielu nobīdi laikā, tad darbi būs resursu un darba stundu ietilpīgāki.

Ja ēka jau ir renovēta, tad ir jāveic regulāra apsekošana un nepieciešamības gadījumā jāveic pasākumi, lai novērstu radušos defektus un atkarībā no bojājumu rakstura jāizvēlas piemērotākās remonta darbu metodes. Vajadzīgie remontdarbi jāveic savlaicīgi. Īpaša vērība jāpievērš tādu izstrādājumu lietošanai, kas ir saderīgi ar renovācijā lietotajiem materiāliem.

Atbilstošākos remonta materiālus var noteikt pēc tehniskās informācijas, kas norādīta fasādes sistēmas atbilstības dokumentos.

Cik bieži būtu jāveic ēkas fasādes apsekošana?

Rekomendējam veikt apsekošanu vismaz vienu reizi gadā, un, ja tiek konstatēti defekti vai kādas vizuālas izmaiņas, tos nekavējoties novērst.

Kā veikt ēkas fasādes kopšanu un apdares slāņu atjaunošanu?

I. Fasādes attīrīšana. Ja ir konstatēts bioloģiskais apaugums, tad mehāniski to atdala un veic virsmas mazgāšanu ar fasādes kopšanas līdzekli, piemēram, SAKRET Clean.

II. Ja nepieciešama papildu virsmas apstrāde ar biocīdu līdzekli bioloģiskā apauguma atkārtotas parādīšanās mazināšanai, tad vispirms ieteicams "septiņas reizes nomērīt". Šeit ir jāņem vērā visi faktori un jāizvērtē līdzekļa pielietošanas nepieciešamība, jo jebkurš līdzeklis, kas iznīcina dzīvus organismus, ir inde. Protams, ka aktīvās vielas koncentrāciju stingri regulē arī ES normatīvi un līdzeklis ir paredzēts šāda veida darbiem, bet tā pielietošanas brīdī ir jāievēro stingri aizsardzības pasākumi un jārēķinās, ka darbi notiek atklātā vidē.

III. Pēc virsmas mazgāšanas/ apstrādes ir jāatjauno apdares slāņu aizsargfunkcija. Var pielietot divas metodes:

1. fasādes virsmas hidrofobizācija – esošie apdares slāņi tiek pārklāti ar hidrofobizējošu sastāvu un tiek atjaunota virsmas noturība pret laikapstākļu iedarbību. Šī metode ir pielietojama, ja esošais krāsojums ir labas kvalitātes un ir jāatjauno tā aizsargfunkcija;
2. fasādes krāsojuma atjaunošana. Virsma jāgruntē ar SAKRET FM G un jāuzklāj silikona sveķu krāsa SAKRET SKF divās kārtās – tādējādi atjaunojot virsmas aizsardzību un vizuālo izskatu. Šī metode ir pielietojama, ja esošais krāsojums vai apdare ir tehniski vai morāli nokalpojusi un to ir jāatjauno.

Raksts tapis sadarbībā ar SIA "SAKRET"