Karstuma rekordi Eiropā veicina upju iztvaikošanu

Sagatavoja Rodika Prohorova, AS "Latvenergo" vecākā tirdzniecības analītiķe.

Sausā vasara, kas uzstādīja karstuma rekordus visā Eiropā, ietekmē situāciju kontinenta upēs. Reina, kas gadsimtiem ilgi ir bijusi Vācijas, Nīderlandes un Šveices ekonomikas balsts, augusta sākumā kļuva praktiski neizbraucama galvenajā ceļa punktā, apturot milzīgās dīzeļdegvielas un ogļu plūsmas. Visā Eiropā transports ir tikai viens no upju tirdzniecības elementiem, ko ir izmainījušas klimata pārmaiņas.

Saskaņā ar aprēķiniem, kas balstīti uz Eurostat datiem, Eiropā upēs un kanālos ik gadu pārvadā vairāk nekā 1 tonnu kravu uz katru ES iedzīvotāju, un šis transporta veids reģiona ekonomikā iegulda aptuveni 78 miljardus eiro gadā. Tomēr ne vien komerciālā navigācija ir nozīmīga, upes ir arī svarīgas apūdeņošanai un daudzām citām nozarēm, un turpmāka kuģošanas jauda būs ierobežota, kamēr vien reģionā nebūs liels nokrišņu daudzums.

Eiropas Vides aģentūra norāda, ka ūdens trūkums Eiropas upju baseinos ietekmē pat ceturto daļu reģiona teritorijas. Reina ir Eiropas iekšējo ūdensceļu tīkla galvenā artērija. Upe, kas ar kanālu ir savienota ar Donavu, caur Šveices un Vācijas rūpnieciskajām zonām ieplūst Ziemeļjūrā, rosīgajā Roterdamas ostā Nīderlandē.

Reina ir Eiropas svarīgākā upe, pa kuru tiek transportētas ogles uz elektrostacijām Vācijā. Šobrīd tai ir īpaši liela nozīme situācijā, kad ir nepieciešams ierobežot Krievijas radītās gāzes piegāžu ierobežošanas ietekmi, lai ogļu stacijas, kas atrodas konservācijā, atsāktu darbu. Turklāt Vācijas dzelzceļu tīkls saskaras ar regulāriem sastrēgumiem, savukārt pāreja uz autoceļiem izejvielu transportēšanai nav tik efektīva.

Blīva upju krastu apdzīvošana un to izmantošana tāpat rada sarežģījumus upju sistēmām. Apmēram 58 miljoni cilvēku dzīvo Reinas upes baseinā, tās ūdeni izmanto dzeršanai, laistīšanai, ražošanai un elektroenerģijas ražošanai. 

Turpretī Francija, kas tradicionāli ir elektroenerģijas eksportētāja valsts, nevar palīdzēt mazināt enerģijas trūkumu, jo ir pieejama tikai aptuveni puse no valsts kodolreaktoriem, pārējos norit apkopes darbi. Tajā pašā laikā arī Norvēģija apsver ierobežot elektroenerģijas eksportu, kā prioritāti izvirzot aizpildīt zemos ūdens rezervuārus, nevis izstrādāt elektroenerģiju. Tā kā ES otrā lielākā ekonomika cīnās ar enerģētikas krīzi, Francijas kodolenerģijas regulators piešķīris pagaidu atbrīvojumu piecām atomelektrostacijām, lai upēs izvadītu karstu ūdeni, kas citkārt būtu pretrunā ar vides standartiem, tomēr šis solis tiek sperts situācijā, kad ilgtermiņa cenas uzstādīja jaunus rekordus Francijā un Vācijā.

Rūgtā ironija ir tāda, ka ūdensceļi ir tie, kas  ES palīdz cīnīties pret klimata pārmaiņām. Savos zaļās pārejas plānos Eiropas Komisija ir izvirzījusi mērķi līdz 2030. gadam par 25 % palielināt iekšējo ūdensceļu izmantošanu un jūras kuģošanu nelielos attālumos. 

Tikmēr klimata pārmaiņu ietekmi cilvēki pārsvarā izjūt, mainoties ūdens apgādei, Eiropa cieš no vēsturiskā sausuma, nāvējoši plūdi šogad ir skāruši ASV Kentuki štatu, Dienvidāfriku un Brazīliju, turpretim Ķīnu – abas minētās dabas parādības.

Eiropā karstuma vilnis palielina arī nepieciešamību patērēt vairāk elektroenerģijas, un pieaugošais pieprasījums atspoguļojas augstos elektroenerģijas cenu līmeņos visā Eiropā, it īpaši brīžos, kad ir zema izstrāde no atjaunīgajiem energoresursiem. Ņemot vērā, ka visi energoresursu tirgi ir cieši saistīti un izveidojies sausums Eiropā, rodas arī lielākas bažas situācijā, kad tiek ierobežotas dabasgāzes piegādes, turpretim nepieciešamība pēc oglēm pieaug. 

Avots: Bloomberg