Klimatneitralitātē ir jāinvestē

Guntars Baļčūns, AS "Latvenergo" finanšu direktors

Latvenergo mērķis ir sasniegt klimatneitralitāti elektroenerģijas ražošanā 2040. gadā – lai to paveiktu, attīstām jaunas AER jaudas visā Baltijā. Latvenergo koncerna stratēģijā mēs esam noteikuši mērķi, ka līdz 2026. gadam ir jāizbūvē  jauna AER ģenerācijas vismaz 600 MW apmērā, bet līdz 2030. gadam ir jāsasniedz jau 2300 MW. Jau šobrīd redzam, ka stratēģijā definētais mērķis 2026. gada ir sasniedzams – mums jau šobrīd ir pieņemti investīciju lēmumi par AER projektu īstenošanu ar jaudu virs 600 MW.

Šobrīd lielāko daļu no īstenotajiem projektiem veido saules elektrostacijas, šo projektu realizācija ir ātrāka, taču tikpat lielu uzmanību un resursus veltām arī vēja elektrostaciju izbūvei. Mūsu mērķis ir panākt, lai no atjaunīgajām 2300 MW ģenerācijas jaudām vismaz pusi veidotu tieši vēja elektrostacijas. Šī mērķa sasniegšanai būtiska loma būs Latvijas vēja parku (LVP) projekta virzībai, un šobrīd aktīvi darbojamies, lai projekts virzītos uz priekšu. Sarežģījumu vēja parku izbūvei Latvijā ir visnotaļ daudz, tāpēc jau šobrīd meklējam arī alternatīvus variantus, kā īstenot vēja parku projektus. Tam apliecinājums ir nesen iegādātais Telšu (Telšiai) vēja parks Lietuvā ar kopējo uzstādīto elektrisko jaudu 124 MW, kuru plānojam pilnībā izbūvēt 2026. gada sākumā. Ražošanas jaudas ar vēju, sauli, esošajām hidroelektrostacijām un termoelektrostacijām nodrošinātu Latvenergo koncernu ar ļoti labi sabalansētu elektroenerģijas ražošanas portfeli, tādējādi ne tikai nodrošinot reģionā nepieciešamās jaudas, bet radot iespējas arī elektroenerģijas eksportam. Investīcijas AER ģenerācijā ir svarīgas arī mūsu klientiem, lai izvairītos no augstām elektroenerģijas cenām.

Katram no ģenerācijas veidiem gada griezumā ir savs ražošanas grafiks, kas no Latvenergo viedokļa nodrošina diversificētu riska pozīciju un mazina darbības rezultātu atkarību no ūdens pieteces Daugavā, kas līdzšinējos gados ir bijis viens no apstākļiem, kas mūsu gada rezultātus varēja gan būtiski uzlabot, gan, tieši otrādi, pasliktināt.  Šāds Latvenergo koncerna riska profils būs arī pievilcīgāks mūsu finansētājiem, kas nodrošinās būtisku daļu nepieciešamā finansējuma. 

Mūsu investīciju apjomi šī gada pirmajā ceturksnī ir būtiski pieauguši, ja salīdzina ar 2023. gadu. Ir ieguldīti 49,8 miljoni EUR, kas ir par 38 % vairāk nekā pērn.  2024. gada pirmajos 3 mēnešos 1/4 no kopējām investīcijām jeb 12,2 miljoni EUR novirzīti saules parku attīstībā. Koncernam Baltijas valstīs ekspluatācijas, projektēšanas vai celtniecības stadijā saules un vēja parki šobrīd ir ar kopējo jaudu, kas ir  nedaudz lielāka  par 600 MW, un visu šo projektu  realizācija sagaidāma līdz 2026.gadam. Tuvākajos gados investīciju kāpums būs visnotaļ pamanāms. 

Maijā saņēmām Moody's novērtējumu par Latvenergo koncerna virzību uz klimatneitralitāti.  Saņemtais Moody's novērtējums NZ-3 (Net Zero Asessment) apliecina, ka koncerna stratēģija atbalsta Parīzes nolīguma prasībām atbilstošu klimata mērķu sasniegšanu, t.i., mūsu darbība sekmē, lai globālā temperatūra nepalielinātos vairāk par 2 C, novērtējot to 1,55 C – 1,8 C robežās. Būtiski ir atzīmēt, ka Latvenergo ir pirmais uzņēmums Baltijā, kas ir publiskojis Moody's klimata mērķu sasniegšanas novērtējumu. Šādu vērtējumu var iegūt tikai tie uzņēmumi, kas iesaistās klimata pārmaiņu mazināšanā un izvirza mērķus SEG emisiju samazināšanai. 

Kā Baltijas enerģētikas uzņēmums esam droši un pārliecināti par savu devumu zaļajai enerģētikai un klimatneitralitātei. Izvirzītie mērķi tiek realizēti – jaunu AER jaudu attīstība vairs nav tikai stratēģijā definētas ambīcijas, tie ir saules parku un vēja parku projekti, kas tuvākajos gados Latvenergo ražošanas portfeli padarīs unikālu Baltijas mērogā.