Laikapstākļi nosaka cenu lejupslīdi

Karīna Viskuba, tirdzniecības analītiķe, tirdzniecības daļa, AS "Latvenergo"

• Elektroenerģijas cenas februārī samazinājušās
• Elektroenerģijas nākotnes kontraktu cenām vērojama lejupslīde 
• Latvijas ražotnes pilnībā nodrošinājušas valstij nepieciešamo elektroenerģijas patēriņu 
• Daugavas pietece par 97 % pārsniegusi daudzgadu vidējo rādītāju
• Dabasgāzes uz emisijas kvotu kontraktiem izteikta lejupslīde

Aizvadītajā mēnesī elektroenerģijas cenām Nord Pool biržā bija lejupvērstas izmaiņas. Nord Pool sistēmas cena februārī saruka par 25 % līdz vidēji 50,92 EUR/MWh. Tomēr Baltijas valstīs bija izteiktāks cenu samazinājums. Latvijā un Lietuvā elektroenerģijas cena februārī vienoti bija 74,78 EUR/MWh, kas saruka par 36 %, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi. Igaunijā elektroenerģijas cena vidēji bija 75,52 EUR/MWh, kas kritās par 40 % salīdzinājumā ar janvāra datiem. Aizvadītajā mēnesī ikstundu cenas Baltijā svārstījās no 4,02 EUR/MWh līdz 250,00 EUR/MWh. 

Mēneša sākumā Ziemeļvalstīs varēja novērot izteikti lielu vēja enerģijas izstrādi, tomēr kopumā februārī tā bija par 14 % zemāka nekā janvārī. Tikmēr Ziemeļvalstu atomelektrostaciju pieejamība pieauga par 4 % salīdzinājumā ar iepriekšējā mēneša datiem. Aizvadītajā mēnesī gaisa temperatūra Ziemeļvalstīs pārsvarā bija augstāka par normu, kas ietekmēja elektroenerģijas patēriņa samazinājumu minētajā reģionā par 13 %, salīdzinot ar janvāri, lai arī, atskatoties uz iepriekšējā gada februāri, tam bija 13 % pieaugums. Ziemeļvalstīs nokrišņu daudzums februārī bija nedaudz augstāks par normu, kas ļāva ūdens pietecei reģionā saglabāties normas robežās. Tomēr hidrorezervuāru aizpildījuma līmenis februārī palika zem normas.

Līdzīgi kā Ziemeļvalstīs, siltāki laikapstākļi ietekmēja elektroenerģijas pieprasījuma samazinājumu arī Baltijā par 16 %, salīdzinot ar janvāri, tomēr tas bija par 6 % lielāks nekā šajā periodā pērn. Lai arī saražotās elektroenerģijas daudzums Baltijas vēja stacijās samazinājās par 21 %, salīdzinot ar janvāri, izstrāde hidroelektrostacijās kāpa par 20 %, kā arī saules staciju ražošana pieauga divas reizes. Turklāt dabasgāzes un Eiropas emisijas kvotu tirgū bija vērojamas lejupvērstas cenu izmaiņas. Februārī enerģijas plūsmas uz Baltiju no Zviedrijas SE4 tirdzniecības apgabala pieauga par 9 %, bet plūsmas no Somijas kritās par 41 % salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. To ietekmēja Somijas-Igaunijas starpvalstu savienojuma EstLink 2 remontdarbi, kuru termiņš marta sākumā tika pagarināts līdz šī gada 31.augustam. Tādējādi no kopējās Somijas-Igaunijas starpvalstu savienojumu uzstādītās jaudas – 1 016 MW – līdz augusta beigām būs pieejami tikai 358 MW (EstLink 1), kas būtiski ierobežo elektroenerģijas importa/ eksporta iespējas starp Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm. 

Elektroenerģijas nākotnes kontraktu cenām lejupslīde 

Februārī elektroenerģijas nākotnes kontrakti turpināja iepriekšējā mēneša samazinājuma tendenci. Ziemeļvalstu hidrobilances rādītājs februārī vidēji bija – 0,3 TWh zem normas, kas, salīdzinot ar janvāra vidējo rādītāju, uzlabojās par 6,1 TWh. Turklāt arī saistītos tirgos cenu kustībām bija elektroenerģijas nākotnes kontraktu cenas pazeminošs efekts.   

Februārī nākamā mēneša sistēmas kontrakta (Nordic Futures) vidējā cena bija 52,36 EUR/MWh jeb par 14 % zemāka nekā janvārī. Mēneša beigās kontrakts noslēdzās ar 53,90 EUR/MWh. Sistēmas nākamā ceturkšņa kontrakts saruka par 18 % līdz vidēji 35,31 EUR/MWh, februāri noslēdzot ar 37,00 EUR/MWh. Mērenākas izmaiņas bija nākamā gada sistēmas kontrakta cenai – 38,62 EUR/MWh – kas samazinājās par 9 %, un februāra nogalē kontrakts noslēdzās ar 39,25 EUR/MWh.

 

Latvija pilnībā nodrošinājusi valstij nepieciešamo elektroenerģijas patēriņu 

Februārī kopējais elektroenerģijas patēriņš Baltijā veidoja 2 359 GW, kas bija par 16 % mazāks nekā janvārī, tomēr tas pieauga par 6 %, salīdzinot ar 2023. gada februāri. Latvijā aizvadītajā mēnesī tika patērētas 585 GWh elektroenerģijas, kas ir par 6 % vairāk nekā pērn, bet par 13 % mazāk nekā janvāra patēriņš. Igaunijā patēriņa pieaugums, salīdzinot ar 2023. gada februāri, bija mērenāks – 4 %, aizvadītajā mēnesī patērējot 747 GWh, kas tajā pašā laikā ir 18 % kritums salīdzinājumā ar janvāra datiem. Lietuvā tika patērētas 1 027 GWh elektroenerģijas, kas ir pieaugums par 7 %, salīdzinot ar attiecīgo periodu gadu iepriekš, tomēr ir par 16 % mazāk nekā aizvadītajā mēnesī.

Aizvadītajā mēnesī Baltijā kopā tika saražotas 1 689 GWh elektroenerģijas, kas ir par 17 % mazāk nekā janvārī, tajā pašā laikā par 15 % vairāk nekā pērn. Latvijā elektroenerģijas izstrāde samazinājās par 8 %, salīdzinot ar janvāri, un bija 749 GWh. Igaunijā saražotās elektroenerģijas apjoms kritās par 30 %, noslīdot līdz 375 GWh. Lietuvā izstrāde saruka par 19 %, un tika saražotas 565 GWh elektroenerģijas. 

 

Baltijas elektroenerģijas patēriņa un ģenerācijas attiecība februārī bija 72 %. Latvijā šis īpatsvars turpina saglabāt līderpozīciju – 128 %, Igaunijā – 50 %, savukārt Lietuvā tas veidoja 55 %.

Daugavas pietece par 97 % pārsniegusi daudzgadu vidējo rādītāju

Arī februārī ūdens pietece Daugavā turpināja pieauguma tendenci, ko noteica laikapstākļi, kas bija siltāki un mitrāki par normu. Aizvadītajā mēnesī pietece vidēji sasniedza 923 m3/s un par 23 % pārsniedza janvāra vidējo rādītāju. Turklāt tā par 97 % pārsniedza daudzgadu vidējo līmeni un bija ceturtā lielākā februāra pietece novērojumu vēsturē kopš 1966. gada.

Augstākas pieteces rezultātā februārī Latvenergo hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjoms – 375 GWh – pieauga par 13 % pret iepriekšējā mēneša datiem. Tikmēr elektroenerģijas izstrāde Latvenergo termoelektrostacijās saruka par 22 %, salīdzinot ar janvāri, un aizvadītajā mēnesī tika saražotas 312 GWh elektroenerģijas.

Dabasgāzes uz emisijas kvotu kontraktiem izteikta lejupslīde

Aizvadītajā mēnesī jēlnaftas nākotnes kontrakta (Brent Crude) cena svārstoties pieauga  par 4 % salīdzinājumā ar janvāra datiem līdz vidēji 81,66 USD/bbl, februāri noslēdzot ar 83,62 USD/bbl.

Konflikta saasinājums Tuvajos Austrumos joprojām saglabājas kā viens no naftas cenas pieauguma pamatfaktoriem. Papildus tam tirgus dalībnieku gaidas par OPEC+ brīvprātīgas naftas ieguves turpinājumu apstiprinājās, marta sākumā OPEC+ paziņojot par 2,2 miljonu bbl/dienā ieguves samazinājuma pagarinājumu arī šī gada otrajā ceturksnī. Tajā pašā laikā OPEC prognozē, ka globālā naftas pieprasījuma pieauguma temps šogad būs aptuveni 2,2 miljoni bbl/dienā. Tikmēr Starptautiskās enerģētikas aģentūras (International Energy Agency) prognozes ir mazāk optimistiskas – pieprasījuma pieaugums veidos no 1,2 miljoniem līdz 1,3 miljoniem bbl/dienā. Bažas par ekonomikas attīstību joprojām saglabājas – pēc februārī publicētās ASV Federālo rezervju sistēmas pēdējās sanāksmes informācijas bāzes procentu likmju samazināšana nav plānota, kamēr nebūs lielākas pārliecības, ka inflācija ASV ilgtspējīgi virzās uz 2 % līmeni. Tas, kā arī lielāki ASV komerciālie jēlnaftas krājumi ierobežoja naftas cenas pieaugumu.

Dabasgāzes nākamā mēneša kontrakts (Dutch TTF) turpināja iepriekšējo mēnešu tendenci, un februārī tā cena 26,02 EUR/MWh samazinājās par 13 %, salīdzinot ar janvāri. Februāra nogalē kontrakts noslēdzās ar 25,62 EUR/MWh.

Laikapstākļi Eiropā bija siltāki par normu, kas ietekmēja sezonālā dabasgāzes pieprasījuma lejupslīdi. Februāra baigās dabasgāzes krātuvju aizpildījums Eiropā veidoja 63 %, pārsniedzot iepriekšējā gada februāra nogales rādītāju par gandrīz 2 procentpunktiem un saglabājoties par aptuveni 17 procentpunktiem virs piecu gadu vidējā līmeņa šajā periodā. Tikmēr sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) piegādes uz Eiropu un Turciju aizvadītajā mēnesī samazinājās par 9 procentpunktiem, salīdzinot ar janvāri. Līdzīgi kā iepriekšējā mēnesī Tuvo Austrumu konflikts turpināja uzturēt nelielu satraukumu tirgū, tomēr kopumā gāzes piedāvājums saglabājas pietiekami augstā līmenī. 

Nākamā mēneša kontrakta (API2) ogļu cena februārī noslīdēja par 2 % līdz vidēji 95,33 USD/t. Mēneša beigās kontrakta cena pieauga līdz 104,40 USD/t.

Februārī nelielu ogļu kontraktu cenu samazinājumu Eiropā noteica gaisa temperatūra, kas bija siltāka nekā ierasts, zemākas cenas dabasgāzes tirgū un komfortabls ogļu krājumu līmenis. Tomēr lielāku cenu samazinājumu ierobežoja ASV sankcijas pret lielākiem Krievijas ogļu eksportējošiem uzņēmumiem, kas varētu vēl vairāk samazināt globālo ogļu piedāvājumu.

Lai arī jaunā gada svinības Ķīnā bija mazinājušas Āzijas ogļu tirgus aktivitāti februāra vidū, bažas radīja ciklons Austrālijā un spēcīgas lietusgāzes Indonēzijā, kas ir kavējušas ogļu eksportu šajā reģionā.   

Aizvadītajā mēnesī Eiropas emisijas kvotu (EUA Futures) Dec.24 kontrakta vidējā cena – 57,61 EUR/t – saruka par 15 % un februāra otrajā pusē noslīdēja līdz 52,22 EUR/t, sasniedzot zemāko punktu kopš 2021. gada jūnija.  

Emisijas kvotu cenas sekoja cenu lejupvērstām tendencēm saistītajos tirgos. Zemāku pieprasījumu pēc emisijas kvotām nosaka vājāka rūpniecības sektora darbība un laikapstākļi Eiropā, kas ir siltāki par sezonālo normu un mazinājuši fosilā kurināmā patēriņu. Februārī Eiropas Komisija nāca klājā ar ierosinājumu līdz 2040. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu neto emisijas par 90 % pret 1990. gada līmeni, tomēr šim ilgtermiņa faktoram neizdevās atstāt ietekmi uz emisijas kvotu kontrakta cenas izmaiņu.