Laikapstākļu ietekmē cenas samazinās
Karīna Viskuba, tirdzniecības analītiķe, Tirdzniecības daļa, AS "Latvenergo".
- Elektroenerģijas cenas samazinājušās
- Elektroenerģijas nākotnes kontraktu cenas krīt
- Ģenerācija Latvijā nosegusi 145 % no elektroenerģijas patēriņa apjoma
- Janvārī augstākā pietece Daugavā kopš 1988. gada
- Dabasgāzes nākamā mēneša kontrakta cena sarukusi par 47 %
Janvārī visā Nord Pool reģionā elektroenerģijas cenas samazinājušās. Nord Pool sistēmas mēneša vidējā cena bija 91,24 EUR/MWh jeb par 38 % mazāka nekā decembrī. Lietuvā vidējā elektroenerģijas cena decembrī bija 103,06 EUR/MWh, Igaunijā – 99,27 EUR/MWh, un abos tirdzniecības apgabalos elektroenerģijas cena kritās par 51 % pret iepriekšējo mēnesi. Latvijā janvārī vidējā cena bija 99,74 EUR/MWh, kas kritās par 52 %, salīdzinot ar decembri. Aizvadītajā mēnesī Baltijā ikstundu cenas svārstījās no 0,05 EUR/MWh līdz 263,74 EUR/MW.
Janvārī nesezonāli silti un mitri laikapstākļi bija galvenais faktors, kas noteica cenu svārstības. Aizvadītajā mēnesī elektroenerģijas patēriņš Nord Pool reģionā samazinājās par 2 % pret decembri, kā arī bija par 5 % mazāks nekā 2022. gada janvārī. Turklāt cenu samazinājumu veicināja arī vēja elektrostaciju izstrādes kāpums reģionā par 29 %, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi. Janvārī bija vērojama arī energoproduktu cenu lejupslīde – dabasgāzes nākamā mēneša kontrakta cena (Dutch TTF) kritās par 47 % līdz vidēji 64,78 EUR/MWh, nākamā mēneša ogļu kontrakta cena (API2) saruka par 25 % līdz vidēji 167,42 USD/t, Eiropas oglekļa emisiju kvotu cena (EUA Futures) samazinājās par 5 % līdz vidēji 83,03 EUR/t. Turklāt Baltijā elektroenerģijas cenu samazinājumu reģionā ietekmēja arī izstrādes kāpums no atjaunīgajiem resursiem – ūdens un vēja, kā arī par 28 % lielākas enerģijas plūsmas no Somijas un par 6 % lielākas plūsmas no Zviedrijas SE4 tirdzniecības apgabala.
Elektroenerģijas nākotnes kontraktu cenas krīt
Janvārī bija novērojami ziemas sezonai neraksturīgi silti un nokrišņiem bagāti laikapstākļi. Tie veicināja energoproduktu cenas lejupslīdi, kā arī Ziemeļvalstu hidrobilances līmeņa pieaugumu no - 9,4 TWh janvāra sākumā līdz - 8,3 TWh zem normas mēneša nogalē. Šo faktoru kopums stimulēja elektroenerģijas nākotnes kontraktu cenu kritumu.
Janvārī sistēmas nākamā mēneša kontrakta (Nordic Futures) cena strauji samazinājās par 53 % pret decembra datiem līdz vidēji 265,30 EUR/MWh, un janvāra nogalē tā noslēdzās pie zemāka līmeņa – 104, 45 EUR/MWh. Līdzīga tendence bija arī šī gada 2. ceturkšņa sistēmas kontrakta cenai, kas kritās par 56 %, un tā vidējā cena janvārī bija 77,09 EUR/MWh. Mēneša beigās kontrakts noslēdzās ar 72,00 EUR/MWh. 2024. gada sistēmas kontrakta vidējā cena janvārī bija 73,35 EUR/MWh, kas samazinājās par 15 %, janvāri noslēdzot ar 69,00 EUR/MWh.
Latvijas nākamā mēneša kontrakta vidējā cena bija 183,16 EUR/MWh, kas kritās par 51 %, un janvāri kontrakta cena noslēdzās ar 142,45 EUR/MWh. Aizvadītajā mēnesī Latvijas 2. ceturkšņa kontrakta cena saruka par 48 % līdz vidēji 152,39 EUR/MWh, mēneša beigās noslēdzoties ar 129,00 EUR/MWh. Janvārī Nasdaq OMX pārtrauca Latvijas nākamā gada kontraktu tirdzniecību zemās likviditātes dēļ.
Ģenerācija Latvijā nosegusi 145 % no elektroenerģijas patēriņa apjoma
Janvārī kopējais elektroenerģijas pieprasījums Baltijā bija 2 504 GWh jeb par 2 % zemāks nekā decembrī, kā arī par 6 % mazāks nekā 2022. gada janvārī. Aizvadītajā mēnesī Latvijā elektroenerģijas patēriņš samazinājās par 9 % pret iepriekšējā gada janvāra datiem līdz 609 GWh. Lietuvā janvārī tika patērētas 1 088 GWh, kas ir par 8 % mazāk, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Tikmēr Igaunijā elektroenerģijas pieprasījums palika vienā līmenī ar 2022. gada janvāri, patērējot 808 GWh.
Baltijā elektroenerģijas ražošana pieauga par 6 % pret decembri, kā arī kāpa par 17 % pret iepriekšējā gada janvāra izstrādes apjomu, un kopā tika saražotas 1 852 GWh elektroenerģijas. Latvijā elektroenerģijas izstrāde strauji kāpa par 51 %, salīdzinot ar decembri, kā arī bija par 71 % lielāka par 2022.gada janvāri, un bija 884 GWh. Lietuvā janvārī tikai saražotās 449 GWh elektroenerģijas, kas ir par 6 % mazāk nekā mēnesi iepriekš, tomēr par 6 % vairāk nekā šajā periodā pērn. Aizvadītajā mēnesī Igaunijā elektroenerģijas izstrāde – 519 GWh – kritās par 24 % pret decembra datiem un par 19 % pret 2022. gada janvāra ražošanas apjomu.
Janvārī Baltijas elektroenerģijas izstrādes un patēriņa attiecība veidoja 74 %. Latvijā šis īpatsvars bija 145 %, Lietuvā – 41 %, un Igaunijā saražotās elektroenerģijas apjoms pret patēriņu bija 64 %.
Janvārī augstākā Daugavas pietece kopš 1988. gada
Pēc LVĢMC datiem šī gada janvāris bija 3. mitrākais janvāris novērojumu vēsturē kopš 1924. gada, kopējais nokrišņu daudzums Latvijā sasniedza 80,9 mm, kas ir 60 % virs mēneša normas (50,5 mm). Daugavas pietece janvārī bija 1 439 m3/s, kas ir augstākā pietece kopš 1988. gada. Salīdzinot ar 2022. gada janvāra datiem, šogad pietece kāpa par 195 %.
Latvenergo hidroelektrostacijās janvārī tikai saražotas 638 GWh elektroenerģijas, kas ir kāpums par 309 % pret decembra HES izstrādi, kā arī par 185 % vairāk nekā iepriekšējā gada janvārī. Tikmēr Latvenergo termoelektrostacijās kopējā elektroenerģijas izstrāde aizvadītājā mēnesī bija 169 GWh jeb par 52 % mazāk nekā decembrī, kā arī par 7 % mazāk nekā šajā periodā pērn, ko galvenokārt noteica tirgus pieprasījums.
Dabasgāzes nākamā mēneša kontrakta cena saruka par 47 %
Jēlnaftas nākotnes kontrakts (Brent Crude) janvārī pieauga par 3 %, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, un tā vidējā cena bija 84,06 USD/bbl. Janvāra nogalē kontrakts noslēdzās ar 84,90 USD/bbl.
Janvārī naftas cenas mērenu pieaugumu veicināja ekonomikas atveseļošanās Ķīnā, kas veicināja naftas pieprasījuma optimismu, valstij atceļot Covid-19 ierobežojumus. Turklāt ASV dolāra kursa kritums attiecībā pret citu galveno valūtu grozu pastiprināja to investoru interesi, kas izmanto citas valūtas. Tajā pašā laikā OPEC+ sekoja sākotnējam plānam un turpina naftas ieguves samazinājumu par 2 miljoniem bbl/dienā.
Aizvadītajā mēnesī ogļu nākamā mēneša kontrakta (API2) cena saruka par 25 % līdz vidēji 167,42 USD/t, janvāri noslēdzot ar zemāku cenu – 139,00 USD/t.
Ogļu cenu samazinājumu aizvadītajā mēnesī Eiropā galvenokārt sekmēja augsti ogļu krājumi ostās, pietiekams piedāvājums, kā arī silto laikapstākļu dēļ zemāks ogļu pieprasījums. Turklāt bija vērojams arī vājāks ogļu pieprasījums Ķīnā, ko veicināja jaunā gada svinības un zemāka aktivitāte rūpniecības nozarē. Tajā pašā laikā janvārī pēc vairāk nekā divus gadus ilga aizlieguma Ķīna pieņēma lēmumu atsākt ogļu importu no Austrālijas. Aizvadītajā mēnesī ogļu kontraktu cenu svārstības ietekmēja arī zemākas cenas dabasgāzes tirgū. Lai gan janvārī laikapstākļu parādība La Nina turpināja ierobežot Austrālijas ogļu piedāvājumu, februāra prognozes ir labvēlīgas.
Dabasgāzes nākamā mēneša kontrakts (Dutch TTF) janvārī kritās par 47 % un vidēji bija 64,78 EUR/MWh. Mēneša beigās kontrakta cena samazinājās līdz 55,16 EUR/MWh.
Eiropā janvārī gaisa temperatūra bija virs normas, kā rezultātā dabasgāzes patēriņš samazinājās, turklāt Eiropas dabasgāzes krātuvju aizpildījuma līmenis saglabājās augsts, un janvāra beigās bija 72 % no kopējās jaudas jeb par 35 % augstāks nekā janvārī pirms gada. Turklāt lielāka atjaunīgo energoresursu izstrāde un stabili augstas sašķidrinātās dabasgāzes piegādes turpināja ietekmēt dabasgāzes cenu. Janvāra beigās ASV Freeport sašķidrinātās dabasgāzes rūpnīca, kas lielāko daļu sašķidrinātās dabasgāzes piegādā uz Eiropu, daļēji atsāka ražošanas procesu.
Janvārī Eiropas oglekļa emisiju kvota (EUA Futures) samazinājās par 5 % līdz vidēji 83,03 EUR/t, noslēdzot mēnesi ar augstāku cenu – 93,01 EUR/t.
No 9. janvāra lielāku aktivitāti kvotu tirgū veicināja primāro izsoļu atsākšanās. Oglekļa emisiju kvotas cena aizvadītajā mēnesī bija svārstīga, tomēr tās samazinājumu mēneša griezumā veicināja augstāka atjaunīgo energoresursu izstrāde, kā energoresursu cenu samazinājums. Mēneša beigās emisijas kvotu cenu pieaugumu galvenokārt ietekmēja tehniskā (automātiskā) tirgus dalībnieku pozīciju slēgšana.