Laikapstākļu ietekmē elektroenerģijas cenas samazinās

Karīna Viskuba, tirdzniecības analītiķe, tirdzniecības daļa, AS "Latvenergo"

• Nord Pool sistēmas un Baltijas elektroenerģijas cenas samazinās
• Hidrobilances uzlabošanās veicina elektroenerģijas nākotnes kontraktu cenu samazinājumu
• Izstrādes un patēriņa īpatsvars Baltijā samazinās līdz 44 % 
• Pietece Daugavā saglabājās zem normas līmeņa
• Energoproduktu un emisijas kvotas tirgos mērenas cenu izmaiņas

 

Jūlijā Nord Pool reģionā lielākoties bija vērojama lejupvērsta cenu tendence. Nord Pool sistēmas cena saruka par 24 % līdz vidēji 35,10 EUR/MWh, salīdzinot ar jūniju. Elektroenerģijas cenas samazinājās arī Baltijā. Latvijā un Lietuvā vidējā elektroenerģijas cena samazinājās par 15 % pret jūniju, un abos tirdzniecības apgabalos tā vienoti bija 83,84 EUR/MWh. Vidējā elektroenerģijas cena Igaunijā samazinājās par 14 % līdz 79,56 EUR/MWh. Ikstundu cenas Baltijā aizvadītajā mēnesī svārstījās no mīnus 60,04 EUR/MWh līdz 187,18 EUR/MW.

Jūlijā Nord Pool sistēmas cenas samazinājumu galvenokārt veicināja nokrišņu daudzums Ziemeļvalstīs, kas bija augstāks par sezonālo normu. Tas pozitīvi ietekmēja ūdens pieteci, hidroenerģijas izstrādi un Ziemeļvalstu hidrorezervuāru aizpildījuma līmeni, lai arī tas joprojām saglabājās zem normas. Cenas samazinājumu sekmēja arī vēja enerģijas izstrāde Ziemeļvalstīs, kas bija par 17 % augstāka nekā jūnijā. Turklāt bija vērojams Ziemeļvalstu elektroenerģijas patēriņa samazinājums par 2 %, salīdzinot ar jūnija datiem, kas bija par 5 % zemāks nekā iepriekšējā gada jūlijā. 

Līdzīgi kā Ziemeļvalstīs, arī Baltijas reģionā elektroenerģijas cenām bija samazināšanās tendence.

Jūlijā vidējā gaisa temperatūra Baltijas valstīs bija zem normas robežas, kas atspoguļojās arī elektroenerģijas patēriņa datos: Baltijas kopējais elektroenerģijas patēriņš jūlijā bija par 7 % zemāks, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūliju. Lai arī kopējās saražotās elektroenerģijas apjoms Baltijas reģionā samazinājās, salīdzinot ar jūnija datiem, tomēr vēja elektrostaciju izstrāde kāpa par 64 %, kā arī elektroenerģijas ražošanas saules stacijās bija par 3 % lielāka nekā jūnijā. Jūlijā elektroenerģijas plūsmas no Somijas kāpa par 33 %, un plūsmas no Zviedrijas SE4 tirdzniecības apgabala pieauga par 9 %, salīdzinot ar jūniju. Elektroenerģijas cenu samazinājumu ietekmēja par 8 % zemāka dabasgāzes cena, salīdzinot ar mēnesi iepriekš. 

Hidrobilances uzlabošanās veicina elektroenerģijas nākotnes kontraktu cenu samazinājumu

Elektroenerģijas nākotnes kontraktu tirgū jūlijā pārsvarā bija vērojama cenu samazinājuma tendence, ko galvenokārt ietekmēja Ziemeļvalstu hidrobilances rādītājs.  Jūlija sākumā hidrobilance bija - 9,2 TWh zem normas, bet, nokrišņu daudzumam pieaugot vairāk par normu, mēneša beigās hidrobilances rādītājs uzlabojās līdz - 2,8 TWh zem normas. Lai arī energoproduktu un emisiju kvotu tirgos mēneša griezumā cenu izmaiņas bija mērenas, tomēr to svārstīgums atstāja ietekmi arī uz elektroenerģijas nākotnes kontraktu tirgu.

Jūlijā sistēmas nākamā mēneša kontrakts (Nordic Futures) kritās par 27 % līdz 43,69 EUR/MWh, mēneša beigās noslēdzoties pie zemāka cenu līmeņa – 37,00 EUR/MWh. Līdzīga tendence bija arī sistēmas 4. ceturkšņa kontrakta cenai, kas saruka par 25 % pret jūniju līdz vidēji 57,13 EUR/MWh, un mēnesi noslēdza ar 59,50 EUR/MWh. Nākamā gada sistēmas kontrakta vidējā cena bija 58,32 EUR/MWh jeb par 16 % zemāka nekā jūnijā, mēnesi noslēdzot ar 58,25 EUR/MWh.

Latvijas nākamā mēneša kontrakta vidējā cena jūlijā bija 74,67 EUR/MWh, kas samazinājās par 7 % un mēneša beigās noslēdzās ar 67,15 EUR/MWh. Tikmēr Latvijas 4. ceturkšņa kontrakts pieauga par 5 % līdz vidēji 110,92 EUR/MWh, jūlija beigās noslēdzoties ar 111,60 EUR/MWh.  

Izstrādes un patēriņa īpatsvars Baltijā samazinās līdz 44 % 

Jūlijā Baltijā tika patērēts par 7 % mazāk elektroenerģijas nekā šajā periodā pērn, tomēr, salīdzinot ar jūniju, patēriņš pieauga par 2 % un bija 1 914 GWh. Aizvadītajā mēnesī Latvijā tika patērētas 475 GWh elektroenerģijas, kas ir par 9 % mazāk nekā iepriekšējā gada jūlijā. Šāda tendence bija arī Lietuvā, kur patēriņš samazinājās par 9 % līdz 885 GWh. Igaunijā patērētās elektroenerģijas apjoms samazinājās par 2 % pret 2022. gada jūliju un bija 554 GWh.

Elektroenerģijas ražošana Baltijā samazinājās par 11 %, salīdzinot ar jūniju, līdz 836 GWh. Latvijā saražotās elektroenerģijas apjoms kritās par 37 % pret jūniju un bija 110 GWh. Tikmēr Lietuvā elektroenerģijas izstrāde, pieaugot par 11 %, sasniedza 419 GWh. Tajā pašā laikā Igaunijā tika saražotas 307 GWh elektroenerģijas, kas ir kritums par 22 % pret jūnija datiem.

Aizvadītajā mēnesī elektroenerģijas ģenerācijas un patēriņa īpatsvars Baltijā veidoja 44 %. Latvijā šis īpatsvars bija 23 %, Lietuvā tas sasniedza 47 %, Igaunijā izstrādes attiecība pret patēriņu bija 55 %.

Pietece Daugavā saglabājās zem normas līmeņa

Jūlijā Daugavas ūdens pietece bija 127 m3/s jeb par 36 % zemāka nekā jūnijā un par 48 % zemāka nekā daudzgadu vidējais līmenis. Arī aizvadītajā mēnesī kopējais nokrišņu daudzums Latvijā saglabājās zem mēneša normas.

Līdz ar to elektroenerģijas izstrāde Latvenergo hidroelektrostacijās samazinājās par 30 % līdz 57 GWh, salīdzinot ar jūnija datiem. Turklāt Latvenergo termoelektrostacijās tika saražotas 11 GWh elektroenerģijas, kas ir kritums par 82 %, salīdzinot ar jūniju.

 

Energoproduktu un emisijas kvotas tirgos mērenas cenu izmaiņas

Jūlijā jēlnaftas nākotnes kontrakts (Brent Crude) pieauga par 7 %, salīdzinot ar jūniju,  līdz vidēji 80,16 USD/bbl, un mēneša beigās tas noslēdzās ar 85,56 USD/bbl.  

Jūlijā sākumā OPEC+ paziņoja, ka turpinās iepriekš noteikto naftas ieguves samazinājumu, kā arī Saūda Arābija un Krievija papildus brīvprātīgi samazinās naftas ieguvi augustā par 1,5 miljonu bbl/dienā. Šādu lēmumu OPEC+ pamato ar centrālo banku procentu likmju celšanu un to negatīvo ietekmi uz globālās ekonomikas attīstības tempiem, kā arī zemāku par prognozēto Ķīnas ekonomikas aktivitāti, kas ir faktori, kas mazina naftas pieprasījumu. Naftas cenas pieaugumu jūlijā veicināja arī ieguves traucējumi Lībijā un Nigērijā, kā arī naftas krājumu apjoma samazinājums ASV.  

Ogļu nākamā mēneša kontrakta (API2) vidējā cena bija bez būtiskām izmaiņām – samazinājums par 1 % pret jūniju līdz vidēji 108,86 USD/t, mēnesi noslēdzot ar 105,25 USD/t.  

Jūlijā karsti laikapstākļi bija vērojami gan Āzijā, gan Eiropā, jo īpaši dienvidu reģionā. Tas radīja slogu ogļu pieprasījumam dzesēšanas nolūkos. Turklāt Eiropā tas radīja bažas par atomelektrostaciju darbības ierobežojumiem Francijā. Tomēr šo faktoru ietekmi uz ogļu cenu kompensēja pietiekams piedāvājums, augsti ogļu krājumi Āzijā un Eiropā, kā arī augsta atjaunīgo energoresursu izstrāde Eiropā. Līdzīgi kā iepriekšējā mēnesī, arī jūlijā ietekmi uz ogļu cenu svārstībām atstāja cenu tendences dabasgāzes tirgū. 

Dabasgāzes nākamā mēneša kontrakta (Dutch TTF) cena vidēji bija 29,87 EUR/MWh, kas samazinājās par 8 %, salīdzinot ar jūniju. Jūlija nogalē kontrakts noslēdzās ar 25,84 EUR/MWh. 

Aizvadītajā mēnesī cenu samazinājumu dabasgāzes tirgū ietekmēja lielākas dabasgāzes piegādes no Norvēģijas, noslēdzoties apkopes darbu pirmajam posmam, kā arī augstāka atjaunīgo energoresursu izstrāde Eiropā. Lai arī karstuma viļņi veicināja dabasgāzes pieprasījuma pieaugumu, kopumā Eiropā tas saglabājas zem vēsturiskā līmeņa brīvprātīgās dabasgāzes patēriņa samazināšanas un vājākas ekonomiskās aktivitātes dēļ. Jūlijā sašķidrinātās dabasgāzes imports Eiropā sasniedza zemāko līmeni pēdējo vienpadsmit mēnešu laikā, kravām virzoties uz Āziju, tomēr dabasgāzes krātuvju aizpildījums jūlija beigās sasniedza 86 %, kas ir par 17 % vairāk nekā šajā periodā pērn. Šāds krātuvju aizpildījuma līmenis un temps liecina, ka Eiropas Komisijas obligātais mērķrādītājs – 90 % aizpildījums līdz 1. novembrim – tiks izpildīts ātrāk, kas rada pozitīvu noskaņojumu tirgū. 

Lai arī mēneša griezumā Eiropas emisijas kvotu (EUA Futures) Dec.23 kontrakta cena bija bez izmaiņām – 88,02 EUR/t, tomēr tā bija svārstīga. 

Jūlijā emisijas kvotu cenu galvenokārt noturēja plānotais izsoļu apjomu samazinājums augustā. Tajā pašā laikā cenu kāpumu ierobežoja zemākas cenas saistītajos tirgos, lēnāka ekonomikas attīstība un vājāks pieprasījums rūpniecības sektorā.