Latvenergo: AER tirgū vērojama liela konkurence, un SES projektu piedāvājums ir ļoti piesātināts

Enerģētikas stiprināšana un dekarbonizācijas mērķu sasniegšana ir Latvenergo galvenie uzdevumi tuvākajiem gadiem. Par AS "Latvenergo" AER jaudu attīstību un notiekošo tirgū stāsta Kaspars Novickis, AS "Latvenergo" Vēja un saules parku attīstības direktors.

Kāds būs Latvenergo Baltijas tirgū koncerna 100 gadu jubilejā?

Redzot aizvadītā gada izrāvienu, domāju, ka Latvenergo būs līderis tieši ilgtspējīgas enerģijas jomā: gan saules, gan vēja, gan uzkrājošo bateriju ziņā. Simtgades jubilejā Latvenergo būs nostiprinājis savu pozīciju kā zaļākais un ilgtspējīgākais enerģijas ražotājs Baltijā, kad ar sauli un vēju spēsim nodrošināt vairāk nekā 2,3 GW ražošanas jaudas, bet uzkrājošās baterijas palīdzēs balansēt enerģijas pieejamību. 

Enerģētikas stiprināšana un dekarbonizācijas mērķu sasniegšana ir mūsu galvenie uzdevumi, jo pat ar 1000 MW izbūvēto AER jaudu 2026. gada beigās joprojām būsim enerģijas importētāji. Latvija 2022. gadā importēja aptuveni 33 % no tai nepieciešamās elektroenerģijas, tāpēc ir īpaši svarīgi turpināt audzēt mūsu AER ģenerācijas portfeli arī pēc 2026. gada. 

Mums 15 gadu laikā jāspēj ne tikai radīt jaunas AER jaudas, bet arī balansēt ražošanas jaudu portfeli, lai visa gada griezumā varam gan ražot, gan eksportēt kaimiņiem, tādējādi stiprinot mūsu enerģijas eksportu un Latvijas ekonomiku. Tehnoloģiski būsim tālāk tikuši ar bateriju uzkrājējsistēmu izmantošanu, kas palīdzēs balansēt energoapgādes profilu daudz vienmērīgāk un kontrolētāk.

Kāda ir konkurence AER jomā Baltijas valstīs tirgū un kāda tajā ir Latvenergo loma?

Šobrīd Baltijas tirgū valda liela konkurence, jo tajā ir liela tirgus daļa, kas nav apgūta. Tādējādi – kurš pirmais tirgū tiks, pirmais arī ražos, gūstot augstāku cenu, kamēr citi vēl tikai jaudas būvēs. Baltijas tirgus ir atvērts, un, tā kā tas ir arī labi savienots, tad var teikt, ka šis ir viens kopējs tirgus. Tādēļ, tāpat kā Latvenergo interesē AER jaudas Igaunijā un Lietuvā, tā arī konkurentiem – Latvijā. Konkurence Baltijas valstīs ir spēcīga, un katra kompānija nāk ar savām ambīcijām, tomēr Latvenergo ir ļoti gatavs šajā konkurencē piedalīties, jo redzam šo tirgu kā ilgtspējīgu un izaugsmes iespējas sniedzošu, kas ilgtermiņā dos labumu gan mūsu uzņēmumam, gan arī Baltijas valstīm kopumā.

Tā kā Latvijā elektroenerģijas patēriņš pārsniedz vietējo ražošanas apjomu un enerģijas izmaksas ir augstākas nekā Ziemeļvalstīs, ir būtiski diversificēt un attīstīt zemu izmaksu enerģijas ražošanas jaudas, īpaši atjaunīgās enerģijas sektorā. Tas nodrošinātu ilgtspējīgu un ekonomiski izdevīgu elektroapgādi. Lietuva īpaši pievērš uzmanību vēja parku attīstībai, jo Lietuvā nav tādu HES un TEC ražošanas jaudu kā Latvijā, līdz ar to vēja enerģijas jaudu attīstība tiek uzskatīta par vienu no galvenajiem ilgtermiņa risinājumiem.  

Kādi ir Latvenergo AER jaudu attīstības plāni tuvākiem gadiem?

2024. gadā Latvenergo ekspluatācijā nodotās atjaunīgās enerģijas (AER) jaudas Baltijā sasniedza 122 MW, no kuriem 74 MW Latvijā, 23 MW Lietuvā un 25 MW Igaunijā. Tuvākajos gados Latvenergo plāno būtiski palielināt AER jaudas gan Latvijā, gan kaimiņvalstīs.

2026. gadā Latvijā ekspluatācijā plānojam nodot kopumā 376 MW saules elektrostaciju (SES) jaudas un 119 MW vēja elektrostaciju (VES) jaudas. Lietuvā savukārt 288 MW SES un 143 MW VES.

Ar visiem attīstībā esošajiem projektiem līdz 2026. gada beigām Latvenergo kopējais ekspluatācijā nodotais atjaunīgās enerģijas (AER) jaudu apjoms pārsniegs 1000 MW. 

Turpinām aktīvi strādāt ar vides un tehniskajām izpētēm vēja enerģijas staciju (VES) tālākai attīstībai Latvijā. Latvenergo un Latvijas vēja parku attīstības portfelī izpētes fāzē šobrīd ir vairāk kā 1000 MW vēja parku jaudas. Tāpat tiks turpināts darbs ar jaunu projektu nodrošināšanu pirmsbūvniecības stadijā VES attīstībai Latvijā un Igaunijā, kas veicinās papildu jaudu pieaugumu. Mēs aktīvi meklēsim efektīvas sadarbības iespējas ar citiem attīstītājiem, lai rastu optimālākos risinājumus projektu īstenošanai. Tas ļaus palielināt kapitālieguldījumu atdevi un samazināt saražotās elektroenerģijas izmaksas. Projektos tiks ieviestas jaunākās tehnoloģijas, kas nodrošinās augstu izstrādes efektivitāti un tai skaitā zemākas izmaksas. Piemēram, Laflora Energy projektā tiks izmantotas jaunākās paaudzes vēja turbīnas ar uzlabotu aerodinamiku, kas nodrošina augstu efektivitāti un ražību arī tad, kad vēja ātrums ir neliels. Turklāt turbīnu mastu apakšējā daļa (līdz 120 m augstumam) tiks ražota no dzelzsbetona tepat Latvijā.

2024. gads izcēlies ar lieliem darījumiem saules un vēja parku iegāde, vai ir plānots iegādāties vēl jaunus AER projektus?

Jaunu AER projektu izvēle kļūst arvien izaicinošāka, jo katram jaunajam projektam jābūt ar augstāku atdevi par iepriekšējo. Pēdējo divu gadu laikā būtiski mainījies tirgus piedāvājums. Pirms diviem gadiem bija salīdzinoši maz piedāvājumu ar projektiem, kuru attīstība ir augstā gatavības stadijā jeb projekti, kur būvdarbus ir iespējams uzsākt divu - trīs mēnešu laikā. Šobrīd tirgū ir pietiekami daudz  projektu, kuri   sagatavoti augstākā līmenī, ar iegūtām atļaujām, saskaņojumiem būvniecības darbu tūlītējai uzsākšanai. Pēdējos sešos mēnešos ir pieaugusi konkurence starp MnA attīstības projektiem Latvijā. Pieprasījums ir mazs, bet piedāvājums ir ievērojami palielinājies, jo īpaši saules elektrostaciju projektiem. Latvenergo šobrīd ir pietiekams saules elektrostaciju projektu portfelis un  visus resursus šobrīd plānojam novirzīt tieši vēja projektu  izvērtēšanai un tālākai attīstībai. 

Papildus Latvenergo saviem projektiem izskata uzkrājošo bateriju tehnoloģiju pievienošanu, tai skaitā arī TEC, HES. Šeit redzam papildus biznesa iespēju, tai skaitā tīkla pakalpojumu kā, piemēram, frekvences regulēšana, nodrošināšanai. Tur, kur ir vairāku ražošanas aktīvu kopdarbība un uzkrāšanas iespējas, rodas iespējas nodrošināt stabilāku enerģijas ražošanas profilu un  izmantot efektīvāk pieslēgumu.