Latvenergo: ar dabasgāzi ziemai esam nodrošinājuši klientus un sevi

Jānis Kalējs, AS "Latvenergo" Enerģijas vairumtirdzniecības darījumu vadītājs

Pēc augstā dabasgāzes pieprasījuma pasaules tirgos un saspīlējumiem ar dabasgāzes iegādi aizvadītajā gadā, AS "Latvenergo" ir pieņēmusi stratēģiskus lēmumus, lai saņemtu drošas un izlīdzinātas piegādes, noslēdzot ilgtermiņa līgumu par Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izmantošanu, kas ļauj importēt dabasgāzi līdz 6 TWh apjomā katru gadu.

Raksturojot Latvenergo piegāžu drošumu, jāatgādina, ka pirms gada, kad pasaules tirgos bija liels saspīlējums ar dabasgāzes piegādēm, Latvenergo spēja nodrošināt resursus gan pašu ražošanas vajadzībām ziemas sezonai, gan klientu vajadzībām, gan arī valsts rezerves gāzes apgādes drošībai. Lai ilgtermiņā iegūtu resursa pietiekamību gan elektrības ražošanas procesu nepārtrauktībai Latvenergo termoelektrocentrālēs, gan gala patērētājiem, Latvenergo ir noslēdzis ilgtermiņa izmantošanas līgumu ar Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināli, kas garantē iespēju caur termināli importēt dabasgāzi līdz 6 TWh apjomā ik gadu turpmākos 10 gadus. 

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī šogad Latvenergo ir viens no lielākajiem Inčukalna pazemes gāzes krātuves (IPGK) lietotājiem, kas kombinācijā ar regulārajām dabasgāzes piegādēm caur Klaipēdas termināli ļauj apgādāt ar pietiekamiem dabasgāzes krājumiem nākamajai apkures sezonai.

Atbilstoši "Gas Infrastructure Europe" datiem  IPGK piepildījums 2023. gada 13. augustā bija 17,24 TWh jeb 76 % no krātuves pieejamā apjoma, kas ir par aptuveni trešdaļu lielāks nekā pirms gada šajā pašā datumā (attiecīgi 12 TWh jeb 50 %). Šā brīža krātuves iesūknēšanas tempi liecina, ka iesūknēšanas sezonas beigās dabasgāzes apjomi krātuvē būs ļoti tuvu tās tehniskajai kapacitātei, un lielu daļu no tā veidos arī Latvenergo dabasgāzes krājumi.

Raksturojot dabasgāzes tirgu un cenas, jāatzīst, ka šī resursa cenas gan globāli, gan Eiropas reģionā joprojām ir ļoti svārstīgas, un jebkuri mazākie faktori spēj ietekmēt dabasgāzes piegāžu apjomus vai patēriņa izmaiņas, kas arī tūlītēji atspoguļojas cenās, dienas laikā tām mainoties vairāku procentu robežās gan augšup, gan lejup. Tā, piemēram, ziņas par potenciālo darbinieku streiku Austrālijas gāzes ieguves vietās augusta otrajā nedēļā radīja dabasgāzes cenu kāpumu Nīderlandes TTF biržā  aptuveni par 8 EUR/MWh jeb 29 %.

Neskatoties uz to, vasaras dabasgāzes cenu līmenis ir salīdzinoši zemāks, un tas ir lielākoties saistīts ar globālā dabasgāzes pieprasījuma samazinājumu, kā arī ar Eiropas krātuvju augsto piepildījumu, kas šobrīd ir ap 90 %. Daudzi tirgus analītiķi paredz, ka Eiropas krātuvju maksimālais piepildījums, iespējams, tiks sasniegts jau pirms iesūknēšanas sezonas beigām. Piepildoties Eiropas krātuvēm, ir novērojams, ka Eiropas dabasgāzes tirgotāji, pateicoties attīstītajai pārvades infrastruktūrai, sāk izmantot arī Ukrainā esošās krātuves, lai izveidotu pēc iespējas lielākas rezerves nākamajai ziemai. Jāpiemin arī, ka dabasgāzes pieprasījums Āzijā, kas globāli konkurē par sašķidrināto dabasgāzi ar Eiropu, vēl nav atgriezies iepriekšējo gadu līmenī.

Savukārt ziemas dabasgāzes cenu prognozes saglabājas augstākas nekā dabasgāzes cenas ir šobrīd. Tas saistīts ar to, ka Eiropas krātuvēs iespējams nodrošināt tikai aptuveni 30 %-40 % no ziemas patēriņa, un tas nozīmē, ka diezgan lielu dabasgāzes apjomu ir nepieciešams nodrošināt ar tiešajām piegādēm. Baltijā ir relatīvi mierīgāk, kur, izmantojot IPGK tehnisko kapacitāti, gāzes apgādi visai apkures sezonai ir iespējams nodrošināt no krātuves.  Lai arī Eiropas lielvalstis, kā, piemēram, Vācija, ir spējušas veiksmīgi aizstāt dabasgāzes cauruļvadu piegādes no Krievijas, cītīgi būvējot sašķidrinātās dabasgāzes termināļus, joprojām pastāv zināmas bažas, vai ar to būs pietiekami, lai nodrošinātu ziemas patēriņu. Tas arī ir faktors, kas ziemas gāzes cenas notur augstākas nekā to šobrīd redzam vasarā.