Latvenergo iegulda Telšu vēja parka simbolisku laika kapsulu

17. oktobrī AS “Latvenergo” svinīgi atklāja Telšu (Telšiai,  Lietuva) vēja parka būvniecības sākumu Lietuvā, ieliekot  simbolisku kapsulu tā pamatos. Paredzams, ka parkā atjaunīgo  enerģiju Baltijas valstu tirgum sāks ražot jau 2026. gadā,  ienākumiem nonākot Latvijas budžetā. Šis notikums apliecina  Latvenergo stratēģisko apņēmību arī turpmāk būt vadošajam  atjaunīgās enerģijas komersantam Baltijas valstīs, izmantojot  trīs resursus — ūdeni, sauli un vēju.

Gada sākumā AS “Latvenergo” iegādājās “Utilitas Wind” vēja  parka projektu “Telšiai”, kuram iemūrēta simboliska kapsula.  Paredzams, ka jau 2026. gada pirmajā ceturksnī parkā uzsāks vēja enerģijas ražošanu ar 124 megavatu (MW) jaudu. Projekta  ietvaros tiks uzstādītas 20 mūsdienīgas “Vestas” 6,2 MW vēja  turbīnas, kas spēs nodrošināt elektroenerģiju aptuveni 125 000  mājsaimniecību.

Vienlaikus Latvenergo koncerna stratēģiskais mērķis ir attīstīt  jaunas atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudas 2,3 GW apmērā visā  Baltijā, līdz 2024. gada beigām papildinot atjaunīgās enerģijas  portfeli par 130 MW, bet līdz 2026. gada beigām — vēl par 600 MW,  kas ir vairāk nekā Rīgas un Ķeguma HES jauda kopā. Tādēļ Telšu  projekts ir nozīmīgs solis ceļā uz Latvijas enerģētikas ilgtspējīgu attīstību un atjaunīgās enerģijas kapacitātes palielināšanu.

“Mēs esam vadošie atjaunīgās enerģijas ražotāji Baltijas valstīs  un šo pozīciju esam gatavi vēl vairāk nostiprināt, jo mūsu  rīcībā ir attīstīti atjaunīgās enerģētikas galveno resursu avoti —  hidroenerģētika, saules un vēja enerģētikas projekti. Tieši vējam  šī ir nozīmīga diena, jo Telšu parks ir kārtējais solis uzņēmuma  ilgtermiņa izaugsmes un zaļās enerģijas ražošanas mērķu  sasniegšanā. Jau mazāk nekā pēc 24 mēnešiem vēja parkā darbu  sāks modernas un efektīvas iekārtas, kas nodrošinās mūsu Baltijas  tirgu ar tīru un atjaunīgu enerģiju,” norāda Mārtiņš Čakste, AS  “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs.

Jāatgādina, ka Latvenergo ir piedzīvojis ievērojamu izaugsmi  Lietuvā 2023. gadā, uzrādot straujāko pakalpojumu eksporta  pieaugumu uz Lietuvu no visiem Latvijas uzņēmumiem, kas  strādā kaimiņvalstī, par to saņemot “Nameja” balvu. Lietuvā  tiek attīstīti saules parki, arī vēja jaudas — bez Telšu parka  rudenī ražošanu uzsāks Akmenes vēja parks. Lai arī aprēķini liecina, ka Latvijas vēja enerģijas attīstības potenciāls ir liels  — līdz 2030. gadam iespējams attīstīt 1 300 MW sauszemē un  1000 MW atkrastē, tomēr pirmie Latvenergo lieljaudas projekti  tiek attīstīti Lietuvā. Pēc Eiropas pieredzes pašlaik ar vēja enerģiju  Eiropā tiek saražotas 272 GW, kas šobrīd nodrošina ap 20 %  no kopējā elektroenerģijas patēriņa un rada ap 300 000 cilvēku  nodarbinātību nozarē.

Kaspars Melnis, Klimata un enerģētikas ministrs: “Ilgtspējīgas  atjaunīgās enerģijas nozīme pasaulē pieaug ar katru dienu.  Enerģijas patēriņš palielinās, tāpēc ir būtiski veidot jaunus  zaļās elektroenerģijas ražošanas parkus, jo ikviens reģionā  realizētais atjaunojamo energoresursu projekts mūs virza tuvāk  enerģētiskajai pašpietiekamībai. Tā ir būtiska enerģētiskās  drošības kontekstā, kā arī ilgtermiņā nodrošinās zemāku  enerģijas cenu iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kas ir viens no  nozīmīgajiem aspektiem investīciju piesaistē, veicot jaunu  darbavietu veidošanos.”

‘’Mūsu ģeogrāfiskā situācija ir labvēlīga atjaunīgās enerģijas  ražošanas attīstībai. Lietuvai, Latvijai un Igaunijai ir salīdzinoši  neliela ekonomika, toties ir kopīga Baltijas jūras piekraste un  liels zaļās enerģijas ieguves potenciāls. Priecājos, ka jau otrais  vēja elektrostaciju parka projekts, ko attīsta mūsu kaimiņvalsts  — Latvija, veicinās mūsu nacionālās elektroenerģijas ražošanas  pieaugumu un enerģētiskās neatkarības nostiprināšanu,’’ saka  Lietuvas enerģētikas viceministre Daiva Garbaļauskaite  (Daiva Garbaliauskaitė). Pēc viceministres domām, katrs šāda  apjoma projekts sniedz būtisku ieguldījumu zaļā kursa politikas  īstenošanā — attīstot atjaunīgo energoresursu projektus un veidojot labvēlīgu normatīvo vidi, mēs ne tikai tiecamies uz 100 %  tīras enerģijas patēriņu līdz 2030. gadam, bet arī nodrošinām  ilgtspējīgu uzņēmējdarbības un nozares izaugsmi.

 

Būvniecības darbi līdz projekta pabeigšanai notiks “Utilitas Wind”  vadībā, bet vēja turbīnu ražošanu, piegādi un montāžu īstenos  pasaulē vadošais vēja turbīnu ražotājs “Vestas”. Būvniecības  infrastruktūras darbus, tostarp pievedceļu, kabeļtīklu un montāžas  laukumu izbūvi, nodrošinās UAB “Merko statyba”. Projekta  kopējās būvniecības izmaksas tiek lēstas ap 200 miljoniem eiro.