Latvenergo līdz gada beigām plāno līdz šim lielāko izrāvienu ar AER ražojošo jaudu izbūvi Baltijā

Kaspars Novickis, AS "Latvenergo" Vēja un saules parku attīstības direktors

 

Šobrīd ražošana notiek 20 saules parkos (ar jaudu 184 MW) un 2 vēja parkos (ar jaudu 21 MW), kopsummā veidojot 205 MW jaunās AER ražojošās jaudas Baltijā. Turpinot izrāvienu AS "Latvenergo" jaunu AER jaudu attīstībā, šogad notiek ļoti intensīva būvniecība lieljaudas vēja un saules parkos Latvijā un Lietuvā, kas balstīta pagājušā gada iestrādēs, un līdz gada izskaņai ambīcijas ir potenciāli palielināt izbūvēto AER jaudu portfeli līdz 639 MW ražojošajām jaudām.

2025. gada lielākais fokuss un prioritāte ir būvniecība trīs lieljaudas vēja parku objektos: Kaigu purvā Jelgavas novadā, Telšiai Lietuvā un Pienavā Tukuma novadā.  Šobrīd izbūve ir dažādās stadijās, kur kā pirmais savu darbību pakāpeniski uzsāks Telšu vēja parks 2025. gada beigās un 2026. gada pirmajā ceturksnī Lietuvā. Paralēli šiem lieljaudas vēja projektiem norit trīs mazāku VES būvniecība, kas ir hibrīdparki: Priekulē (Latvijā), Kupišķos un Panevēžā (Lietuvā). Priekules hibrīdparkā ir izbūvēta 8,4 MW saules jauda un tiek būvēta 11,2 MW vēja un 2 MW/4 MWh bateriju jauda, Panevēžā tiek būvēta 18,9 MW vēja un 10 MW/16 MWh bateriju jauda, un Kupišķos tiek būvēta 24 MW vēja, 6 MW saules un 2,4 MW/10 MWh bateriju jauda.

Abos objektos, Kupišķos un Panevēžā, notiek civilās un elektriskās infrastruktūras izbūves darbi, kā arī pieslēguma izbūve. Savukārt Priekulē ir noslēgti līgumi par tālākajiem darbiem, kuros septembrī uzstādīs divus BESS konteinerus ar jaudu 2 MW/4 MWh, un līdz decembrim plānots sinhronizēt BESS darbību ar jau izbūvēto 8,4 MW saules parku.

Apkopojot visus šī gada Latvenergo AER jaudu projektus, būvniecības stadijā šobrīd vēl atrodas 5 saules  parki ar 505 MW jaudu un 6 vēja parki ar 434 MW jaudu, kopsummā veidojot 939 MW.

Runājot par saules parku izbūvi, Lietuvā jau darbojas 4 parki ar 48,5 MW jaudu un izbūvē ir vēl 4 saules parki ar 240 MW jaudu. Savukārt Latvijā jau ir izbūvēti 13 saules parki ar 111 MW jaudu, un būvniecības stadijā  ir viens no lielākajiem lieljaudas saules parkiem Baltijā, Aizputes SES ar uzstādīto jaudu 265 MW apmērā. Igaunijā ražošana tiek veikta trīs saules parkos ar 25 MW jaudu. Papildus atjaunotajam Ainažu vēja parkam ar jaudu 1,2 MW Lietuvā 2024. gadā darbu uzsāka vēja parks Akmenē ar 4 vēja turbīnām un kopējo jaudu 19,6 MW, tādējādi kopējais Baltijas AER (saules un vēja) jaudu portfelis ir palielinājies līdz 205 MW ražojošajām jaudām.

Tomēr šī gada aktualitāte ir lielas jaudas  vēja  un saules parki, kur notiek aktīvi būvdarbi. Pagājušajā gadā bija liels skaits mazāku saules parku, kas kopā veidoja SES 100 MW mērķi, šogad jau esam lielākiem projektiem bagātāki,  to realizācijas termiņi ir 2026. gada februāris –Telšu VESar 20 turbīnām, jūnijā Laflora Energy ar 16 turbīnām, kam 2027. gada aprīlī sekos Pienava Wind ar 21 turbīnu.

Telšu vēja parkā augusta beigās Litgrid 330 kV apakšstacija tiks pieslēgta spriegumam, šobrīd notiek aktīvi vēja turbīnu montāžas darbi. Septembra sākumā uzmontētas piecas vēja turbīnas, kuras ražošanu testa režīmā uzsāks septembrī, bet līdz 2026. gada februārim ražošanu būs uzsākušas jau  20 turbīnas.

Laflora Energy parkā norit 16 torņu montāža, un līdz septembrim 7 torņu dzelzsbetona segmenti ir uzmontēti pilnā 120 metru augstumā, atlikušie 59 metri līdz pilnam 179 metru torņa augstumam tiks pabeigti ar metāla sekcijām. Paralēli notiek Lafloras 110 kV apakšstacijas izbūve, 110kV kabeļlīniju izbūve līdz AST apakšstacijai "Miezīte". Turpinās dzelzsbetona segmentu piegāde no rūpnīcas Consolis Latvija, un tika uzsāktas vēja turbīnu komponenšu piegādes uz Kaigu purvu no Ventspils brīvostas.

Pienava Wind vēja parka teritorijā norisinās ceļu izbūves darbi, meliorācijas izveide, notiek kabeļu līniju izbūve un priekšdarbi pirmo turbīnu VES pamatu būvniecības uzsākšanai. Šajā parkā torņu segmenti būs metāla torņi.

Priekules hibrīdparkam ir sagatavoti pamati BESS uzkrājošo iekārtu uzstādīšanai, kas notiks septembra beigās, savukārt divu vēja turbīnu nodošana ekspluatācijā  būs 2027. gada sākumā.  

Kopumā Baltijas mērogā Latvija AER jaudu attīstībā ļoti atpaliek no Lietuvas. Šobrīd Latvijā  ir aptuveni tikai viena piektdaļa daļa no tā apjoma, ko attīstījuši kaimiņi Lietuvā, un uz pusi mazāk kā Igaunijā. Lietuvas vēja kumulatīvā jauda jau ir pārsniegusi mūsu HES jaudas, kas ir nopietns rādītājs.

Nākotnē attīstot AER jaudas, jāseko elektroenerģijas patēriņa prognozēm Baltijā nākotnē. Bet jau šobrīd ir gandarījums, ka 2027. gada beigās Latvenergo AER jaunu jaudu apjoms būs 1144 MW, faktiski sasniedzot termoelektrocentrāļu uzstādītās jaudas Latvijā.

Enerģētiskās neatkarības stiprināšana un dekarbonizācijas mērķu sasniegšana ir uzņēmuma stratēģiskās prioritātes. Lai arī 2026. gada beigās plānotā 1000 MW AER jauda ir nozīmīgs solis, Latvija joprojām saglabās enerģijas importa nepieciešamību, tādēļ Latvenergo mērķtiecīgi turpinās AER portfeļa paplašināšanu arī pēc 2026. gada.