Latvenergo TEC: Baltijas elektroapgādes balsts aukstajā 2026. gada janvārī

Rodika Prohorova, AS "Latvenergo" Portfeļa vadības daļas vadītāja

2026. gada aukstais janvāris Baltijā rada būtisku elektroenerģijas pieprasījuma kāpumu, aktualizējot reģiona energoapgādes drošību. Kamēr atjaunīgo energoresursu izstrādi ierobežo ziemas mazūdens periods un laikapstākļi, tieši termoelektrocentrāles (TEC) kļuva par stabilitātes balstu. Latvenergo TEC-1 un TEC-2 janvārī strādāja ar augstu noslodzi, nodrošinot gan Latvijas patēriņu, gan līdzsvarojot elektroenerģijas tirgu Baltijā un Ziemeļvalstīs.

2026. gads sākās ar strauju gaisa temperatūras kritumu, pēc LVGMC datiem janvāra vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −8,7 °C, kas ir 5,7 °C zem mēneša normas. Aukstie laikapstākļi radīja elektroenerģijas un siltumenerģijas pieprasījuma kāpumu visā reģionā. Paaugstināta energoresursu pieprasījuma laikā gāzes izstrādes stacijas darbojas ar maksimālo jaudu, un energoapgādes drošības aspekts kļūst it īpaši svarīgs. Baltijā viens no stratēģiski nozīmīgiem energoapgādes struktūras drošuma objektiem ir Latvenergo termoelektrocentrāles (TEC) – aukstas gaisa temperatūras periodos un nepietiekamas atjaunīgo energoresursu izstrādes brīžos.

Baltijā janvārī elektroenerģijas pieprasījums sasniedza 3 109 GWh, kas ir par 22 % vairāk nekā 2025. gada janvārī. Elektroenerģijas izstrāde Baltijā bija 2 190 GWh un nosedza 70 % no elektroenerģijas patēriņa.  Baltijā trūkstošā elektroenerģija tika importēta no Zviedrijas ceturtā tirdzniecības apgabala (SE4), Polijas un Somijas. Savukārt Latvijā tika saražoti 99 % no patēriņa, un augstu elektroenerģijas importu noteica elektroenerģijas izstrādes deficīts Lietuvā un Igaunijā.

Šobrīd reģionā ir paaugstināts pieprasījums pēc elektroenerģijas gan Baltijā, gan Ziemeļvalstīs, tādējādi ir pieprasījums pēc pilnas Latvenergo TEC-1 un TEC-2  jaudas, kā rezultātā janvārī izstrāde sasniedza 523 GWh. Latvenergo TEC izstrāde dienā bija   no 14 GWh līdz 21 GWh, kas ir aptuveni 69% no Latvijas elektroenerģijas patēriņa. Latvenergo TEC saražotais apjoms tiek pārdots biržā, tādējādi piedaloties visa reģiona kāpinātā pieprasījuma nodrošinājumā.

Augstu gāzes staciju izstrādi veicināja arī zemāka izstrāde no atjaunīgajiem energoresursiem – ilgstošs sala periods izraisa ziemas mazūdens periodu, tā ir situācija, kad ūdenstilpes lielākoties klāj ledus sega, un tas ierobežoja izstrādi Latvenergo HES. Izstrāde VES samazinājās par 3 %, un, lai gan izstrāde SES ziemas sezonā ir zema, tomēr šajā janvārī tā bija augstāka – virs vidējā, un SES izstrāde pieauga par +13 %.

Visu faktoru kombinācijā Baltijā un Ziemeļvalstīs elektroenerģijas cenas pakāpās ap 2 reizēm, salīdzinot ar 2025. gada decembri. Latvijā elektroenerģijas cenas sasniedza 153,44 EUR/MWh jeb pieaugumu par 83 %.

Tomēr šāds cenu līmenis ziemas sezonā nav gluži netipisks. Salīdzinājumam 2024. gada janvārī vidējā cena bija 117 EUR/MWh,  bet  2022. gadā 144 EUR/MWh. Lietuvā vidējā elektroenerģijas cena palielinājās par 82 %, sasniedzot 152,47 EUR/MWh, turklāt visaugstākā cena Baltijā bija Igaunijā, kur cena pieauga par 110 % un sasniedza 154,44 EUR/MWh. Vidējā cena Somijā sasniedza 117 EUR/MWh, Polijā 143 EUR/MWh, un SE4 apgabalā 106 EUR/MWh.

Tuvinātas cenas Baltijas un Ziemeļvalstu apgabalos nozīmē, ka elektroenerģijas plūsmas izlīdzinās, un augstais elektroenerģijas pieprasījums tiek apmierināts līdzsvaroti starp visiem apgabaliem. Šobrīd Somijas, Polijas un Zviedrijas (SE4) tirdzniecības apgabalos elektroenerģijas cenu līmenis pietuvojies Baltijas līmenim, un  tirgus situācijā ar augstu konkurētspēju startē Latvenergo TEC-1 un TEC-2, janvārī nepārtraukti realizējot elektroenerģiju tirgū.