Nepietiekamas ražošanas un starpsavienojumu jaudas kāpina cenas Baltijā

Rodika Prohorova, AS "Latvenergo", Enerģijas vairumtirdzniecība, Tirdzniecības portfeļa analītiķis

• Elektroenerģijas cenas Baltijā kāpj
• Baltijas valstis sinhronizējas ar kontinentālo Eiropu
• Baltijas elektroenerģijas ģenerācijas un patēriņa attiecība 77 %
• Energoproduktu tirgos valda nenoteiktība

Nord Pool biržā elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas februārī bija svārstīgas, tomēr mēneša griezumā dominēja cenu pieaugums. Baltijas valstīs cenas pret iepriekšējo mēnesi pieauga – Latvijā un Igaunijā par 65 % līdz attiecīgi 151,76 EUR/MWh un 151,85 EUR/MWh, bet Lietuvā par 71 % līdz 152,47 EUR/MWh. Tikmēr Nord Pool sistēmas cena palielinājās par 37 % pret janvāri līdz 59,96 EUR/MWh.

Februārī elektroenerģijas patēriņu gan Ziemeļvalstīs, gan Baltijā noteica izteikti mainīgi laikapstākļi. Varēja novērot periodus, kad gaisa temperatūra bija izteikti virs vai zem normas atzīmes. Attiecīgi laikā, kad gaisa temperatūra noslīdēja zem normas līmeņa, arī vēja izstrāde reģionā krasi saruka, un elektroenerģijas cenas pieauga, savukārt pretēji notika, kad laiks kļuva siltāks – vēja izstrāde kāpa. Rezultātā Ziemeļvalstu tirdzniecības apgabalos cenas pieaugumu noteica vidēji par 13 % zemāka ražošana vēja stacijās, savukārt tajos apgabalos, kur saglabājas augsti ūdens rezervuāru līmeņi – cenas samazinājās. Salīdzinot ar janvāri, Baltijā laikapstākļu ietekmē vidēji elektroenerģijas patēriņš pieauga par 2 %, savukārt izstrāde vēja elektrostacijās nokritās par 48 %. Tajā pašā laikā elektroenerģija cenu pieaugumu ietekmēja arī augstākas energoresursu cenas.    Turklāt jau iepriekš ziņots par Somijas-Igaunijas starpvalstu savienojuma Estlink 2 bojājumu, un šī starpsavienojuma remontdarbi ilgs līdz šī gada 1. augustam. Tādējādi no kopējās Somijas-Igaunijas starpvalstu savienojumu uzstādītās jaudas – 1 016 MW –  ir pieejami tikai 358 MW (EstLink 1), kas būtiski ierobežo elektroenerģijas importu no Ziemeļvalstīm.

Svarīgi ir minēt 2025. gada 9. februāri, kad Baltijas valstis veiksmīgi sinhronizēja savas elektroenerģijas sistēmas ar kontinentālo Eiropu. Šī pasākuma norises ietvaros tika ierobežots Lietuvas–Polijas starpsavienojums "LitPol" un Lietuvas–Zviedrijas starpsavienojums "NordBalt" pārvades sistēmas operatora frekvences vadībai un balansēšanai, tātad jebkuram ārpuskārtas notikumam februāra iesākumā papildus rezervēti kopsummā 250 MW, lai pārvades sistēmas operatori šo jaudu varētu pielietot, sabalansējot Baltijas valstis ar Polijas un Zviedrijas palīdzību. Arī pēc sinhronizācijas Lietuvas–Polijas starpsavienojuma "LitPol" turpmāk komerciālām/biržas plūsmām paredzēti 150 MW jaudas, bet atlikušie 350 MW paliks ārpus komerciālā/biržas mehānisma, lai saglabātu frekvences stabilitāti.

Latvijā elektroenerģijas ģenerācija bija par 17% vairāk nekā patērēts

Baltijas valstu kopējais elektroenerģijas patēriņš februārī veidoja 2 345 GWh, kas bija par 1 % zemāks nekā šajā periodā iepriekšējā gadā. Salīdzinot elektroenerģijas pieprasījuma izmaiņas pret 2024. gada februāri, jāsecina, ka Latvijā tas saglabājās bez izmaiņām, patērējot 588 GWh, Igaunijā patēriņš samazinājās 3 % līdz 723 GWh, savukārt Lietuvā tika patērētas 1 035 GWh elektroenerģijas jeb par 1 % vairāk nekā pērn.

Tikmēr šogad kopējā elektroenerģijas ģenerācija Baltijā bija 1 817 GWh jeb par 8 % vairāk pret aizvadītā gada februārī. Vislielākais elektroenerģijas izstrādes pieaugums pret iepriekšējo gadu bija novērots Igaunijā, kas bija par 24 % augstāks, sasniedzot 464 GWh. Lietuvā ģenerācijas apjoms pieauga par 18 % līdz 666 GWh, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Savukārt Latvijā elektroenerģijas izstrāde saruka par 8 %, un kopā šī gada februārī tika saražotas 688 GWh.

Baltijas elektroenerģijas ģenerācijas un patēriņa attiecība februārī bija 77 %, kur Latvijā saražotais elektroenerģijas apjoms bija par 17 % augstāks nekā patērēts, savukārt Lietuvā un Igaunijā elektroenerģijas izstrāde nosedza 64 % no katrā valstī patērētās elektroenerģijas apjoma.

Pieauga Latvenergo TEC pieprasījums tirgū

Februāra sākumā turpinājās janvāra augstais pieteces līmenis, Daugavā bija vidēji ap 850 m³/s, tomēr mēneša otrā pusē tas sāka strauji kristies, un mēneša beigās pieteces līmenis sasniedza vidēji 330 m³/s. Šādu krasu kritumu ietekmēja kopējais nokrišņu daudzums, kas pēc LVĢMC datiem bija 52 % zem mēneša normas. Savukārt mēneša griezumā vidējā pietece Daugavā bija 578 m³/s, kas bija par 20 % augstāka nekā  ilggadēji vidējais pieteces līmenis februārī.

Februārī zemāks pieteces līmenis Daugavā ietekmēja arī zemāku elektroenerģijas ražošanu Latvenergo HES, kur mēneša vidējā izstrāde bija 220 GWh jeb 33 % mazāk nekā janvārī. Tajā pašā laikā Latvenergo TEC izstrāde kāpa divas reizes pret janvārī izstrādāto apjomu, un vidēji mēnesi tika saražotas 413 GWh, ražošanas pieprasījumu noteica tirgus apstākļi.

Elektroenerģijas nākotnes kontraktu cenas pieauga

Nākamā mēneša elektroenerģijas sistēmas kontrakts (Nordic Futures) februārī pakāpās par 4 % pret janvāri un sasniedza 39,65 EUR/MWh. Savukārt nākamā gada kontrakta cena bija 36,93 EUR/MWh, kas ir kāpums par 9 % pret iepriekšējo mēnesi.

Aizvadītajā mēnesī elektroenerģijas nākotnes cenas pieauga vēsāku laikapstākļu prognožu dēļ, kā arī pasliktinoties hidrobilances rādītājiem Ziemeļvalstīs, kas mēneša laikā saruka par 5,4 TWh un vidēji bija +8,2 TWh virs normas.

Energoproduktu tirgos augsts cenu svārstīgums

Dabasgāzes nākamā mēneša kontrakta (Dutch TTF front-month index) cena februārī pieauga par 5 % pret iepriekšējo mēnesi, sasniedzot 50,71 EUR/MWh.

Februārī dabasgāzes tirgū cenas kustējās diapazonā no 41 EUR/MWh līdz 58 EUR/MWh, šādu cenu svārstīgumu ietekmēja vairāki faktori. Laikapstākļu prognozes un atjaunīgo energoresursu izstrāde noteica pieprasījuma izmaiņas. Turpinājās dabasgāzes krātuvju aizpildījuma līmeņa samazinājums, kas mēneša beigās pēc AGSI datiem Eiropas Savienībā sasniedza 39 %, kas ir par 24 procentu punktiem zemāk nekā gadu iepriekš. Ņemot vērā zemo aizpildījuma līmeni, Eiropas Komisijā tika apspriesti iespējamie atvieglojumi krātuvju aizpildījuma mērķim līdz 2025. gada 1.novembrim. Tajā pašā laikā cenu pieaugumu ierobežoja stabilas sašķidrinātās dabasgāzes piegādes uz Eiropu. Turklāt arī notikumu attīstība Ukrainā turpināja radīt bažas dabasgāzes tirgū. 

Tikmēr jēlnaftas nākotnes kontrakta (Front Month Brent Oil) cena aizvadītajā mēnesī saruka par 3 % līdz 74,95 USD/bbl.

Jēlnaftas cenas februārī galvenokārt ietekmēja bažas par globālo pieprasījumu un ekonomikas izaugsmi, ko izraisīja ASV tarifu piemērošana importam no Kanādas, Meksikas un Ķīnas, un potenciāli arī Eiropas Savienībai. Turklāt OPEC+ dalībvalstis nav vienojušās par turpmākiem naftas ieguves ierobežojumiem aprīlī. Savukārt ģeopolitiskie lēmumi, tādi kā jaunas ASV sankcijas Irānai un neskaidrības par Ukrainas-Krievijas pamieru ietekmē cenu kustību tirgū.

Ogļu nākamā mēneša kontrakta (Front Month API2 Coal) cena samazinājās par 6 % pret iepriekšējo mēnesi līdz 99,88 USD/t.

Februārī ogļu tirgū turpinās lejupvērsta cenu kustība vāja pieprasījuma dēļ Āzijā un Eiropā. Tajā pašā laikā ģeopolitiskais saspīlējums starp ASV un Ķīnu un  cenu kustības dabasgāzes un emisiju kvotu atspoguļojās arī ogļu cenās.

Vidējā emisijas kvotu Dec.25 kontrakta (EUA Futures) cena bija 77,23 EUR/t,  samazinoties par 1 % pret janvāri.

Emisijas kvotas turpina korelēt ar cenām dabasgāzes tirgū. Tomēr ģeopolitiskās norises radīja bažas, ka ASV tarifi/sankcijas var negatīvi ietekmēt Eiropas ražošanas industrijas, kas savukārt var samazināt pieprasījumu pēc kvotām, kā rezultātā saglabājās augsts cenu svārstīgums tirgū.