No pirmajiem elektroauto līdz Baltijas līderim

Andris Valdemārs, AS "Latvenergo" Transporta nodrošinājuma direktors

Elektromobilitāte Latvijā nepilnu 15 gadu laikā ir attīstījusies no bezizmešu pārvietošanās entuziastu iniciatīvām un dažiem eksperimentāliem elektroautomobiļiem līdz strauji augošam tirgum ar plašu publiskās uzlādes infrastruktūru un uzņēmumu autoparkos izmantotiem vairākiem tūkstošiem elektroauto. Šajā laikā nozīmīga loma bijusi gan tehnoloģiju attīstībai pasaulē, gan valsts atbalsta mehānismiem, gan  Latvenergo mērķtiecīgajām investīcijām, kas uzņēmumu padarījušas par vienu no elektromobilitātes attīstības virzītājiem Baltijā.

2012. gads iezīmēja jaunu ēru elektromobilitātes attīstībā, jo tieši tad parādījās pirmie sērijveidā ražotie elektroautomobiļi, kurus bija iespējams iegādāties Latvijas auto dīleru centros. Eiropas tirgū jau 2011. gadā bija nopērkami pirmie plašāk pazīstamie modeļi, piemēram, sērijveidā ražoti Renault Kangoo Z.E, Renault Fluence, kā arī mazās partijās Itālijā ražots divvietīgs Tazzari Zero un mazāk pazīstami Norvēģijā ražoti līdzīgi, pilsētai paredzēti elektroautomobiļi, kas neguva plašu popularitāti, jo sabiedrībai vēl nebija skaidras izpratnes par to iespējām, taču Renault Kangoo Z.E kļuva par Eiropā visvairāk pārdoto elektrisko komercauto.

Tajā laikā būtisku elektroautomobiļa cenas daļu veidoja akumulators. Tādēļ Eiropā kļuva populārs biznesa modelis, kurā pircējs iegādājās automobili, nemaksājot cenu par akumulatoru uzreiz, bet maksājot ikmēneša abonēšanas maksu. Gan Eiropas, gan Japānas autoražotāji apzinājās, ka pilnas cenas elektroautomobiļi lielākajai daļai pircēju būs pārāk dārgi, tāpēc tika meklēti šādi alternatīvi finansēšanas risinājumi.

Viens no ambiciozākajiem projektiem bija Izraēlas jaunuzņēmuma Better Place iniciatīva, kas no 2008. līdz 2012. gadam attīstīja standartizētu akumulatoru nomaiņas staciju tīklu. Tās pamatideja paredzēja izbūvēt īpašas stacijas, kurās izlādēto akumulatoru dažu minūšu laikā varētu automātiski nomainīt pret uzlādētu. Akumulators tika ievietots automobiļa apakšdaļā un nomainīts ar specializēta stenda palīdzību. Galvenais automobiļu partneris bija Renault-Nissan alianse, kas radīja modeli Renault Fluence Z.E., pielāgotu akumulatoru nomaiņai. Šo pieeju izmēģināja vairāki autoražotāji, taču tā neguva plašu atbalstu un komerciāli neizdevās.

Jāņem vērā, ka ātrās uzlādes infrastruktūra praktiski vēl nepastāvēja, tādēļ akumulatoru nomaiņa tika uzskatīta par vienu no perspektīvākajiem risinājumiem elektromobiļu ikdienas lietošanai. Tomēr tehnoloģiju attīstība vēlāk virzījās citā virzienā – strauji attīstījās ātrās uzlādes tehnoloģijas, savukārt akumulatoru nomaiņas koncepcija netika turpināta.

Latvenergo elektromobiltātes jomā startēja 2011. gadā, kad CSDD tika reģistrēti Latvijā pirmie elektriskie transportlīdzekļi Fiat Fiorino Elettrico. Tajā pašā laikā Latvenergo bija viens no pirmajiem uzņēmumiem, kas iesaistījās Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) atbalsta mehānisma nolikuma izstrādē. 2013. gadā tika gatavots programmas nolikums, kura izstrādē uzņēmums sniedza savu kā eksperta viedokli. Savukārt 2014. gadā tika izsludināta pirmā KPFI atbalsta programma elektroautomobiļu iegādei. Tā kļuva par pirmo nozīmīgo valsts atbalsta mehānismu elektromobilitātes attīstībai Latvijā un deva būtisku impulsu tirgus izaugsmei – programmas ietvaros Latvijā sākotnēji tika iegādāti 174 elektroautomobiļi.

2015. gadā sadarbībā ar uzņēmumu Energolukss pie Energoefektivitātes centra (EEC) Jūrmalā atklāja pirmo 50 kW elektroautomobiļu uzlādes staciju. Tajā laikā EEC kalpoja kā sava veida izmēģinājumu poligons, kur tika testētas dažādas elektromobilitātes tehnoloģijas un risinājumi, jo gan infrastruktūra, gan elektroautomobiļi vēl atradās agrīnā attīstības stadijā.

Vēlāk par pirmo nopietno auto tirgus spēlētāju kļuva Tesla. Tomēr pirmie šo automašīnu īpašnieki Latvijā saskārās ar būtisku problēmu – no ASV ievestos automobiļus nebija iespējams vienkārši uzlādēt, jo ASV tirgum paredzētajiem modeļiem tika izmantots no Eiropas atšķirīgs uzlādes standarts. Tas radīja nepieciešamību izmantot dažādus pārejas adapterus un tehniskus risinājumus. Raksturīgs piemērs bija Eiropas elektroauto entuziastu brauciens ar Tesla automobiļiem, kura dalībnieki pulcējās EEC Jūrmalā. Daudzu Teslas automobiļu bagāžas nodalījumi bija piepildīti ar dažādiem uzlādes adapteriem, kas bija nepieciešami, lai pielāgotos atšķirīgajiem uzlādes pieslēgvietu standartiem dažādās Eiropas valstīs.

Līdz 2017. gadam elektroautomobiļu skaits Latvijā pakāpeniski pieauga, sasniedzot 288 reģistrētu elektroautomobiļu. Šis periods iezīmēja pakāpenisku pāreju no elektromobilitātes entuziastu kustības uz stabili pieaugošu elektroautomobiļu tirgu un uzlādes infrastruktūras attīstību.

AS "Latvenergo" stratēģiskie lēmumi

2015. gadā AS "Latvenergo" pieņēma stratēģisku lēmumu attīstīt elektromobilitāti kā vienu no uzņēmuma nākotnes darbības virzieniem. Savukārt 2017.–2018. gadā tika veikta potenciālo uzlādes staciju izvietojuma analīze, izvērtējot vietas, kurās publiskās uzlādes infrastruktūras attīstīšana būtu ekonomiski un praktiski pamatota.

Nozīmīgs pavērsiens sekoja 2019. gadā, kad tika atvērtas pirmās AS "Latvenergo" publiskās elektroautomobiļu uzlādes stacijas. To mērķis bija pārbaudīt publiskās uzlādes konceptu, izvērtēt tehniskos risinājumus un iegūt praktisku pieredzi uzlādes pakalpojuma nodrošināšanā. Pēc pilotprojekta īstenošanas secinājām, ka uzņēmuma rīcībā ir pietiekamas zināšanas un kompetence, lai attīstītu publisku uzlādes tīklu. Vienlaikus tika identificēts arī pieaugošs klientu pieprasījums, kas ļāva pieņemt lēmumu uzsākt pilnvērtīga komerciāla uzlādes tīkla izbūvi.

Tajā pašā laikā uzņēmums sāka iegādāties pirmos elektroautomobiļus Nissan Leaf, kuru nobraukums ar vienu uzlādi jau sasniedza aptuveni 280 kilometrus.

Līdztekus tika izveidots klientu apkalpošanas un tehniskā atbalsta process elektroautomobiļu lietotājiem. Uzņēmuma kontaktu centrs sāka apkalpot arī uzlādes staciju klientus, reģistrējot klientu profilus, sniedzot konsultācijas un identificējot tehniskās problēmas, kas saistītas ar uzlādes procesu.

Sākotnējā attīstības posmā bieži tika konstatēta dažādu autoražotāju uzlādes protokolu nesaderība, tādēļ gandrīz katrs jaunais elektroautomobiļa modelis, kas nonāca Latvijas tirgū, tika testēts Latvenergo uzlādes stacijās. Lai gan sākotnējais posms bija sarežģīts, iegūtā pieredze ļāva izdarīt būtiskus secinājumus un pilnveidot gan tehniskos risinājumus, gan klientu apkalpošanas procesus. Šajā laikā uzņēmumā tika izveidota arī atsevišķa struktūrvienība, kas bija atbildīga par elektromobilitātes attīstību, apliecinot, ka šī joma kļuvusi par vienu no uzņēmuma stratēģiskajiem biznesa attīstības virzieniem.

Būtisks pavērsiens elektromobilitātes attīstībā Latvijā notika 2021. gada rudenī, kad stājās spēkā grozījumi Publisko iepirkumu likumā un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā, kas kļuva par vienu no nozīmīgākajiem elektromobilitātes attīstības katalizatoriem Latvijā, jo komersantiem un valsts un pašvaldību iestādēm, kas ir abu augšminēto likumu subjekti, radās pienākums iepirkt tīrus transportlīdzekļus, tostarp elektroautomobiļus. Reaģējot uz šo attīstību, arī Latvenergo 2022. gadā iegādājās pirmo lielo elektroautomobiļu partiju – 44 transportlīdzekļus, uz to brīdi kļūstot par vienu no lielākajiem elektroautomobiļu parku īpašniekiem Latvijā. Savukārt laika posmā no 2023. līdz 2026. gadam uzņēmuma autoparks pieauga jau līdz 170 elektroautomobiļiem, tādejādi apliecinot uzņēmuma mērķtiecīgu un sistemātisku pāreju uz videi draudzīgāku transporta izmantošanu.