NordBalt atslēgums neļauj cenām samazināties Baltijas valstīs

Karīna Viskuba, tirdzniecības analītiķe, tirdzniecības daļa, AS "Latvenergo"

 

• NordBalt atslēgums nosaka cenu pieaugumu Baltijā
• Augstākais Ziemeļvalstu hidrobilances līmenis kopš 2021. gada sākuma 
• Lielāks pieaugums elektroenerģijas izstrādei Latvijā 
• Pieaug ražošana Latvenergo TEC 
• Energoproduktu cenām mērenas izmaiņas

Septembrī Nord Pool tirdzniecības apgabalos novērotas gan kāpjošas, gan krītošas cenu tendences. Nord Pool sistēmas cena šogad piedzīvoja līdz šim lielāko lejupslīdi. Aizvadītajā mēnesī sistēmas cena vidēji bija 13,57 EUR/MWh, kas ir kritums par 60 %, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi. Tajā pašā laikā elektroenerģijas cenām Baltijā bija novērota augšupvērsta tendence. Septembrī Latvijas un Lietuvas vidējās elektroenerģijas cenas vienoti pieauga par 14 %, Latvijā sasniedzot 117,25 EUR/MWh, bet Lietuvā – 117,28EUR/MWh. Igaunijā bija vērojams straujāks cenas pieaugums nekā Latvijā un Lietuvā – 20 %, salīdzinot ar augustu, un vidējā cena septembrī bija 113,46 EUR/MWh. Šajā mēnesī ikstundu cenas Baltijas reģionā svārstījās no -2,62 EUR/MWh līdz 500,00 EUR/MWh. 

Septembrī Nord Pool sistēmas cenas lejupslīdi ietekmēja vairāki faktori. Ziemeļvalstīs vēja izstrāde kāpa par 48 %, salīdzinot ar augustu. Tikmēr Ziemeļvalstu atomelektrostaciju (AES) pieejamās jaudas īpatsvars no kopējās uzstādītās bija 65 % jeb par 7 % mazāks nekā augustā. Iemesls bija ne tikai AES apkopes darbi, bet arī ar negatīvās ikstundu un dienas vidējās elektroenerģijas cenas Nord Pool reģionā, ko noteica augsta vēja izstrāde. Turklāt nokrišņu daudzums, kas bija augstāks par sezonālo normu, pozitīvi ietekmēja Ziemeļvalstu hidrorezervuāru aizpildījumu, tam uzlabojoties par 2 % pret augusta datiem, un sasniedzot augstāko līmeni pēdējo 2,5 gadu laikā. 

Tajā pašā laikā cenu pieaugumu Baltijā noteica neplānots elektropārvades savienojuma NordBalt (Zviedrijas SE4 – Lietuva) atslēgums, kas ilga trīs nedēļas. Tā ietekmē enerģijas plūsmas no Zviedrijas SE4 tirdzniecības apgabala uz Baltiju kritās par 66 %, ko tikai daļēji kompensēja par 28 % lielākas plūsmas no Somijas un Polijas. Aizvadītajā mēnesī saules elektrostaciju izstrāde Baltijā saruka par 15 %, tomēr vēja izstrādei bija vērojams 20 % pieaugums pret iepriekšējā mēneša datiem.  

Augstākais Ziemeļvalstu hidrobilances līmenis kopš 2021. gada sākuma 

Līdzīgi kā iepriekšējā mēnesī, septembrī elektroenerģijas nākotnes kontraktu cenas turpināja samazināties. To noteica nokrišņu daudzums Ziemeļvalstīs, kas bija augstāks par normu un veicināja hidrobilances pieaugumu no 6,3 TWh līdz 15,5 TWh virs normas. Tik augsts hidrobilances līmenis pēdējo reizi tika novērots 2021. gada sākumā. 

Sistēmas nākamā mēneša kontrakta (Nordic Futures) cena septembrī, tāpat kā iepriekšējā mēnesī, turpināja samazināties un vidēji bija 25,75 EUR/MWh, kas ir kritums par 34 %, salīdzinot ar augustu. Septembra nogalē kontrakts sasniedza savu zemāko punktu aizvadītajā mēnesī – 16,00 EUR/MWh. Sistēmas 4. ceturkšņa kontrakta vidējā cena saruka par 21 % pret augustu un bija 42,43 EUR/MWh. Pēdējā šī kontrakta tirdzniecības dienā noslēdzošā cena bija 33,75 EUR/MWh. Lejupvērsta tendence bija arī nākamā gada sistēmas kontraktam – samazinājums par 10 % līdz vidēji 48,31 EUR/MWh, mēneša beigās sasniedzot 43,25 EUR/MWh.

Septembrī Latvijas kontraktu cenas samazinājās ne tik strauji kā sistēmas kontraktiem.  Nākamā mēneša kontrakta vidējā cena – 85,05 EUR/MWh – bija par 6 % zemāka nekā augustā, un septembra beigās noslēdzās ar 87,40 EUR/MWh. Latvijas 4. ceturkšņa kontrakta vidējā cena bija 102,04 EUR/MWh, kas arī samazinājās par 6 %, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi. Septembrī kontrakts noslēdzās gandrīz vidējās cenas līmenī - 102,45 EUR/MWh.

Septembrī Baltijas elektroenerģijas patēriņa un izstrādes īpatsvars bija 54 %. Latvijā un Lietuvā šī attiecība vienoti sasniedza 51 %, savukārt Igaunijā tā bija 59 %.

Pieaug ražošana Latvenergo TEC 

Septembrī Daugavas ūdens pietece pieauga par 8 %, salīdzinot ar augustu, līdz vidēji 163 m3/s, taču tā joprojām bija zem daudzgadu vidējā līmeņa – 17 % zem normas. Pēc LVĢMC datiem kopējais nokrišņu daudzums septembrī bija 28 % zem mēneša normas.

Aizvadītajā mēnesī Latvenergo hidroelektrostacijas saražoja par 19 % mazāk elektroenerģijas nekā augustā – 62 GWh. Lai arī TEC-2 notika ikgadējie apkopes darbi, ražošana Latvenergo termoelektrostacijās palielinājās par 58 % pret iepriekšējo mēnesi, kopā saražojot 138 GWh elektroenerģijas, ko noteica tirgus pieprasījums. 

Energoproduktu cenām mērenas izmaiņas

Septembrī jēlnaftas nākotnes kontrakts (Brent Crude) turpināja iepriekšējo mēnešu augšupvērsto tendenci, pieaugot par 9 % līdz vidēji 92,59 USD/bbl. Mēneša nogalē kontrakts sasniedza augstāko cenu pēdējo desmit mēnešu laikā – 96,55 USD/bbl.  

Lai arī ekonomiskais fons joprojām saglabājas nelabvēlīgs, tomēr naftas cena turpināja kāpt jau trešo mēnesi pēc kārtas. Septembra sākumā tika paziņots, ka papildus OPEC+ naftas ieguves samazinājumam Saūda Arābija un Krievija turpinās brīvprātīgu samazinājumu 1,3 miljonu bbl/dienā līdz šī gada beigām, katru mēnesi pārskatot savu lēmumu. Turklāt mēneša otrajā pusē Krievija paziņoja par pagaidu aizliegumu degvielas eksportam, ko skaidroja ar nepieciešamību stabilizēt pieaugošās iekšzemes enerģijas cenas, taču aizlieguma laika intervāls netika norādīts. Aizliegums neattiecas uz degvielu, kas saskaņā ar starpvaldību līgumiem tiek piegādāta Eirāzijas ekonomiskās savienības dalībvalstīm, kas ietver Baltkrieviju, Kazahstānu, Armēniju un Kirgizstānu. Aizvadītajā mēnesī naftas cenas pieaugumu ietekmēja arī ASV komerciālo jēlnaftas krājumu samazinājums, kā arī Ķīnas ekonomikas optimistiskais noskaņojums.

Septembrī dabasgāzes nākamā mēneša kontrakta (Dutch TTF) vidējā cena 36,55 EUR/MWh bija par 6 % zemāka nekā augustā, un septembri kontrakts noslēdzās ar 39,74 EUR/MWh. 

Dabasgāzes cenas samazinājumu septembrī galvenokārt noteica laikapstākļi Eiropā, kas bija siltāki par sezonālo normu, kā arī augsts Eiropas dabasgāzes krātuvju aizpildījuma līmenis – septembra beigās tas sasniedza 95 %, kas ir par 6 procentpunktiem vairāk nekā šajā laikā pērn, kā arī par 5 % vairāk nekā Eiropas Komisijas obligātās krātuvju aizpildījuma prasības 1. novembrī (90 %). Tomēr straujāku dabasgāzes cenas lejupslīdi ierobežoja Austrālijas SDG rūpnīcu darbinieku streiki, kā arī Norvēģijas dabasgāzes lauku plānotie apkopes darbi, to pagarinājums un neplānotie darbības traucējumi. Bez minētā septembrī Eiropas SDG imports sasniedza zemāko līmeni pēdējo 21 mēnešu laikā, saglabājoties konkurencei ar Āzijas tirgu. 

Ogļu nākamā mēneša kontrakta (API2) izmaiņas septembrī bija mērenas – pieaugums par gandrīz 2 % līdz vidēji 121,93 USD/t, kontraktam noslēdzot mēnesi ar 128,05 USD/t.  

Līdzīgi kā iepriekšējā mēnesī arī septembrī ogļu cenas sekoja svārstībām dabasgāzes tirgū. Tomēr pretstatā dabasgāzes cenai tām neizdevās sasniegt samazinājumu mēneša griezumā. Sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) rūpnīcu darbinieku streiki Austrālijā, kā arī sezonālie viesuļvētru draudi Meksikas līcī, kas varētu ietekmēt SDG eksportu no Eiropas galvenā piegādātāja, radīja bažas par ogļu pieprasījuma pieaugumu. Arī spēcīgais Ķīnas importa līmenis un samazinātās ogļu piegādes no Kolumbijas, ko izraisīja pagaidu dzelzceļa blokāde pagājušajā mēnesī, bija faktori, kas sekmēja cenu pieaugumu. Tomēr ogļu krājumi Āzijā un Eiropā saglabājas augstā līmenī, un tas ierobežo ogļu cenu lielāku kāpumu.  

Aizvadītajā mēnesī Eiropas emisijas kvotu (EUA Futures) Dec.23 kontrakta vidējā cena bija 82,95 EUR/t, kas samazinājās par 4 %, salīdzinot ar augustu, mēnesi noslēdzot ar 81,67 EUR/t.  

Emisijas kvotas cenu lejupvērstu tendenci septembrī noteica vairāki faktori. Aizvadītajā mēnesī pieauga kvotu izsoļu piedāvājums, pie tam saglabājas vājāks pieprasījums. Ietekmi uz kvotu cenu atstāja arī pesimistiskas makroekonomisko rādītāju attīstības prognozes un  zemākas cenas dabasgāzes tirgū.