Oktobrī nārstam gatavojas lašveidīgās zivis

Pavasaris ir ierastais laiks, kad upēs notiek zivju nārsts. Tomēr arī rudens ir nārstam piemērots. Brīdī, kad gaisa un ūdens temperatūra pazeminās zem astoņiem grādiem, tad nārstam gatavojas lašveidīgas zivis (laši, taimiņi, strauta foreles) un upēs ir makšķerēšanas liegums.

Ievērojams skaits lašu un taimiņu ik gadu no jūras dodas uz upēm, kurās paši dzimuši, lai veiktu svarīgāko savas dzīves uzdevumu – radītu pēcnācējus. Liela daļa no šīm upēm atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. 

Latvenergo darbinieki septembrī piedalījās mazas upītes Bērzene sakopšanā un arī tajā pavisam drīz sāksies nārsts. Strauta foreles Latvijā nārsto oktobrī - novembrī, kad ūdens temperatūra pazeminās t° (2-8°C) 15-70 cm dziļumā, kāpuri izšķiļas pavasarī. Strauta forele tiek uzskatīta par taimiņa pasugu. Bērzenē ir nārsta posmi, kur akmeņu krācītēs nārstos strauta foreles un taimiņi. Bērzenē ir konstatētas arī citas Eiropas Savienības Biotopu direktīvas aizsargātas zivju sugas – platgalve, upes un strauta nēģis. Nārsta vērošana šajā rudenī būs AS "Latvenergo" pilotprojekts iedzīvotāju izglītošanai.

Kādreiz Bērzene ietecēja Daugavā. Kopš Rīgas HES uzcelšanas Bērzene ieplūst Rīgas HES kreisā krasta drenāžas kanālā, kas ir savienots ar  sauso Daugavu. Lai arī Bērzenes gultne ir mākslīgi veidota vai būtiski pārveidota, kā arī ir piešķirts valsts nozīmes ūdensnotekas statuss, upe ir savienota ar Daugavu lejpus Rīgas HES un ir potenciāli piemērota un pieejama gan saldūdens zivju sugām – strauta forelei un strauta nēģim, gan ceļotājzivīm – upes nēģim un taimiņam. Tādējādi AS "Latvenergo" ir svarīga šī mazā upīte kā Daugavas baseina pieteka, kur ir iespējams veikt pasākumus, lai veicinātu ceļotājzivju migrāciju un uzlabotu aizsargājamo sugu dzīvotnes. 

Nārsta laikā vides inspektori strādā pastiprinātā režīmā, lai sargātu aizsargājamo zivju populāciju. Lai zivju resursu uzraudzība un kontrole visā Latvijā tiktu veikta nepārtraukti, tādēļ, dodoties pastaigās un pārgājienos dabā, cilvēkiem būt apzinīgiem un ziņot vides inspektoriem par aizdomīgiem gadījumiem un iespējamo malu zvejniecību. Vienlaikus jāuzsver, ka šādas pastaigas un lašu vērošanas pārgājieni ir labs palīgs zivju sargāšanā. Uzvedoties klusi, cilvēku klātbūtne zivis netraucēs, bet šādu vērotāju klātbūtne var traucēt malu zvejniekiem un tādā veidā saudzēt lašus un taimiņus.

Fakti un informācija par lašveidīgajām zivīm: 

• Lasis ir viena no skaistākajām un lielākajām Latvijā sastopamajām zivīm - tie nārsto upēs, bet pieaugušie dzīvo jūrā, līdz nobriest ceļošanai atpakaļ uz vietu, kur paši nākuši pasaulē. Baltijas laši lašveidīgās zivis ir varenas ceļotājas – ir novērota līdz pat 3000 kilometru tāla migrācija, bet pārvietošanās ātrums var sasniegt pat 100 kilometrus diennaktī. Atklātā jūrā laši orientējas pēc zemes ģeomagnētiskā lauka, saules kompasa un iekšējā bioloģiskā pulksteņa (līdzīgi gājputniem), bet upju grīvās - pēc katrai upei piemītošā specifiskā ķīmiskā sastāva. Lasis var sasniegt 15 gadu vecumu, Latvijā – 10 gadu vecumu. 
• Taimiņu izplatība upēs ir daudz plašāka kā lašiem. Taimiņi, kuru svars var sasniegt pat līdz 10 kg (pārsvarā no 1,5 kg – 4 kg), par nārsta vietām izvēlas galvenokārt Gaujas pietekupes un pat nelielus strautus. Līdzīgi kā ar lašiem, bet daudz kuplākos pulkos, pēdējos gados taimiņi mēro ceļu uz Gaujas augšteci. Taimiņi dzīvo jūrā 1-7 gadus, tad dodas nārstot upēs. Mazuļi upēs pavada 2 gadus, sasniedzot 10-19 cm garumu. 
• Upēs sastopama taimiņa saldūdens pasuga - strauta forele. Novērota līdz 600 km tāla migrācija, pārvietošanās ātrums 28 km diennaktī. Pamatbarība: zivis un vēžveidīgie. Sasniedz 7 gadu vecumu.

Saskaņā ar Makšķerēšanas noteikumiem Latvijas iekšējos ūdeņos paturēt lomā lašus un taimiņus ir aizliegts visu gadu, izņemot atsevišķas, īpaši norādītas teritorijas un licencētās mašķerēšanas vietas, savukārt nārsta laikā no 1. oktobra arī šajās īpaši norādītajās vietās lašus ķert nedrīkst. Savukārt lašupēs periodā no 1. oktobra līdz novembra vai decembra beigām (atkarībā no upes) vispār aizliegts makšķerēt.