Pavasara palu periodā Daugavas HES izstrāde nodrošinājusi Latvijas elektroenerģijas patēriņu

Andris Zēģele, AS "Latvenergo" HES tehniskais direktors

2024. gada februārī un martā Daugavas HES strādāja ar pilnu jaudu,  nodrošinot gandrīz visu Latvijas elektroenerģijas patēriņu. Upē vērojama pietece, kas pārsniedza 1000 m3/sek., un meteorologu šī brīža prognozes liecina, ka tā saglabāsies virs tūkstoš kubikmetriem sekundē arī vēl aprīļa pirmajās divās dekādēs.

Vēl vairākus gadus iepriekš bija ierasts, ka pavasara pali sākas martā un sasniedz  savu maksimumu aprīļa vidū, taču šobrīd situācija ir kļuvusi citāda, un palu  periods pēdējos gados ir atšķirīgs no ilggadēji pieredzētā. Novērojumi liecina, ka  ziemas un pavasara periodi kļūst ar ūdeni bagātāki un garāki, kā arī samazinās  izteiktais pieteces pīķis, pretstatā tam, kā tas ir bijis līdz šim, savukārt vasarās  sausuma periodi kļūst garāki, kas negatīvi ietekmē arī pieteci upēs.

Iepriekšminēto apliecina arī Daugavas pieteces lielumu analīze pa mēnešiem.  Aplūkojot datu rindu, sākot ar 1966. gadu, var secināt, ka pietece laika periodā  novembris — marts ir ar pieaugošu tendenci, savukārt aprīlī un maijā vērojams pieteces samazinājums. Pārējā gada griezumā pietece ir saglabājusies apmēram  līdzīgā apjomā.

Ūdens pietece gadu no gada būtiski atšķiras, bet tas, kas ir kopīgs katru gadu —  Daugavas HES daudzūdens periodos strādā nesalīdzināmi vairāk nekā vasaras  periodā. Pagājušajā gadā bija gandrīz divu mēnešu ilgs periods, kad tikai ar  Pļaviņu HES vien lielākajā diennakts periodā varēja nodrošināt visu Latvijai  nepieciešamo elektroenerģijas patēriņu. Savukārt vasarā ūdens pietece ir tik  maza, ka diennakts griezumā uz dažām stundām strādā tikai daži hidroagregāti visās Daugavas hidroelektrostacijās.

Arī šī gada pirmie trīs mēneši ir ar ūdeni ļoti bagāti, un prognozējams, ka martā,  tāpat kā februārī, Daugavas HES saražotais elektroenerģijas apjoms pārsniegs 2023. gada rekordsniegumu.

Lai arī pasaules mērogā Daugavas HES ūdenskrātuves ir salīdzinoši nelielas, tomēr, izmantojot ūdenskrātuvju tilpumus, ir iespējams ūdeni uzkrāt un strādāt tad, kad tas ir vairāk nepieciešams, piemēram, diennakts tumšajās stundās un augstākā pieprasījuma brīžos. Kopumā Daugavas HES strādā atbilstoši tirgus pieprasījumam un pietecei upē.

Daugavas HES ražošanas darbību koordinē Enerģijas vairumtirdzniecības funkcijas dispečercentrs. Diennakts režīmā 24/7 un 365 dienas gadā katrā HES strādā divi operatīvie personāla darbinieki, kuri uzrauga, kontrolē, iedarbina un aptur staciju, kad tas ir nepieciešams. Paralēli par elektromehānisko iekārtu un hidrotehniskajām būvēm rūpējas vairāki desmiti darbinieku, inženiertehniskais personāls, kas veic to tehniskā stāvokļa uzraudzību un atjaunošanas darbu tehnisko procesu plānošanu. 

Vēl 2013. gadā tika uzsākts pēdējais Daugavas HES rekonstrukcijas programmas etaps, kura ietvarā ir paredzēts pabeigt visu hidroagregātu pārbūvi. Šobrīd Pļaviņu HES ir veiktas deviņu hidroagregātu pārbūves, kas ļāvis stacijas jaudu palielināt no 825 līdz 907,6 MW, bet, noslēdzoties darbiem, uzstādītā jauda sasniegs 921 MW. 

Rekonstrukcija paredz visu galveno iekārtu un vadības sistēmas nomaiņu. Rīgas HES hidroagregātu pārbūves darbi noslēdzās 2022. gada pavasarī, bet šobrīd norit ne mazāk nozīmīgi darbi, kuru ietvaros tiek nomainīti abi 250 MVA sprieguma paaugstinošie transformatori un pārbūvēta saistošā slēgiekārta. Arī Ķeguma HES plānota pēdējo divu nerekonstruēto hidroagregātu pārbūve, kas ļaus paaugstināt stacijas jaudu līdz 264 MW.

Nomainot novecojušās hidroagregātu komplektējošās daļas, tiek paaugstināts Daugavas HES lietderības koeficients 3-4 % apmērā un pēc iespējas arī jauda, kas ļauj saražot vairāk elektroenerģijas ar to pašu ūdens daudzumu. Efektīvāka ūdens resursu izmantošana samazina arī Latvenergo koncerna ietekmi uz klimata pārmaiņām. Vienlaikus hidroagregātu pārbūves un investīcijas hidrotehnisko būvju atjaunošanas darbos ir stiprinājušas Daugavas hidroelektrostaciju kā kritiskās infrastruktūras objektu drošumu, kas ir būtiski pirms plānotās atvienošanās no BRELL loka 2025. gada februārī. Daugavas HES ir ne tikai svarīgsLatvijas ražojošo jaudu aktīvs, bet arī neatņemama sastāvdaļa energosistēmas stabilitātes un balansēšanas nodrošināšanai, kā arī elektroenerģijas sistēmas darbības atjaunošanai tās pilnīgas atslēgšanās gadījumā.