Pēc postošas ziemas vētras 5 miljoni amerikāņu no Teksasas līdz Ziemeļdakotai palikuši bez elektrības

Pēc postošas ziemas vētras 5 miljoni amerikāņu no Teksasas līdz Ziemeļdakotai palikuši bez elektrības

15.02.2021. Ziņas avots: time.com Enerģētikas krīze, kas paralizējusi Teksasas energosistēmu un kuras dēļ elektrības cenas sasniegušas rekordaugstu līmenī, kļūst arvien smagāka, un vismaz 5 miljoniem ASV iedzīvotāju periodiski tiek atslēgta elektrība, lai izvairītos no elektroapgādes tīklu pilnīga sabrukuma. Mājsaimniecības un uzņēmumi no Ziemeļdakotas līdz Teksasai palikuši bez elektrības nepieredzēti lielā salā, kas daudzviet pārsniedzis dienas temperatūras rekordus. 

"Es jau labu laiku sekoju līdzi enerģijas tirgum un elektroapgādes tīkla problēmām un neatceros, ka iepriekš būtu pieredzējis šādus ārkārtējus laika apstākļus, kuri tā būtu ietekmējuši tik lielu nācijas daļu – situācija ir kritiska," sacīja Nīls Čaterdžī (Neil Chatterjee), ASV Federālās enerģētikas regulatīvās komisijas loceklis.

Tādi laikapstākļi ir liels retums, it īpaši Teksasā. Līdztekus ietekmei uz cilvēkiem aukstums graujoši ietekmē arī enerģētikas nozari. ASV naftas ieguve ir samazinājusies līdz 1,5-1,7 miljoniem barelu dienā, kā rezultātā ASV jēlnaftas cenas ir pārsniegušas 60 USD par barelu pirmo reizi vairāk nekā gada laikā. 

Šonedēļ aukstums sevišķi pārsteidzis Teksasas elektrības tirgu, kas ir lielā mērā decentralizēts. Reģiona elektroapgādes tīkls ir pielāgots darbībai karstās vasarās, nevis ļoti aukstās ziemās. Pakalpojumu sniedzējiem nav nācies ķerties pie elektroapgādes pārtraukumiem kopš 2011. gada. Spēkstacijas, kuru kopējā jauda pārsniedz 34 gigavatus, bija spiestas pēkšņi pārtraukt darbību, tostarp kodolreaktori, ogļu un gāzes ģeneratori, kā arī vēja ģeneratoru parki. Arī vēja ģeneratori cietuši no aukstā laika, jo ledus dēļ turbīnu lāpstiņas nevarēja darboties. Apledojums samazina efektivitāti un galu galā var pilnībā apturēt to griešanos. Teksasa aplēsusi, ka vairāk nekā puse no visiem vēja ģeneratoriem bija pārtraukuši darbību.

Nozares ziņu komentē Māris Balodis, AS “Latvenergo” Izpētes un attīstības direktors:

"Houston, we have a problem"

Ja Teksasas štats būtu neatkarīga valsts, pēc ekonomikas apjoma (iekšzemes kopprodukta) tas būtu blakus tādai lielvalstij kā Lielbritānija. Teksasā saražo vairāk elektrības nekā jebkurā citā ASV štatā. Tomēr miljoniem teksasiešu palika bez elektrības. 

Rudenī sistēmas operators bija plānojis, ka ziemā pīķa slodze būs 57,7 GW, pieejamie resursi 82,5 GW, tātad būtu pat rezerve 24,8 GW jeb 40 % no pīķa slodzes. Resursiem vajadzēja pietikt pat sistēmas operatora paredzēto ekstrēmo risku gadījumā (piemēram, izkrīt 9,5 GW). 

Februārī šajā dienvidu štatā iestājās negaidīts aukstums un gaisa temperatūra pazeminājās zem 0°C. Rezultātā cieta infrastruktūra, kas nebija piemērota šādai zemai temperatūrai. Izrādījās, ka daudzas elektrostacijas nebija apgādātas ar atbilstošu aprīkojumu, bez kāda ziemeļvalstīs elektrostacijas nemaz nemēdz būvēt. Problēmas piemeklēja daudzas vēja elektrostacijas (VES). VES nodrošināja par 1,5 GW mazāk nekā sistēmas operators bija plānojis. Tomēr negaidīti vislielākās problēmas sagādāja kurināmā stacijas, kurās nebija veikti pietiekami papildu tehniskie pasākumi, kas nodrošinātu to darbību šādos laikapstākļos (sāka aizsalt ūdens caurules). Tādēļ energosistēma zaudēja apmēram 30 GW. Apstājās apmēram puse no visām dabasgāzes elektrostacijām. Apstājās arī viena atomelektrostacija – South Texas Nuclear Plant. Aukstuma un sniega dēļ radās problēmas dabasgāzes ieguvējiem un samazinājās šī kurināmā ieguve un piegāde. 

Aukstuma dēļ ievērojami pieauga elektrības patēriņš apkurei. Pīķa slodze pārsniedza 69 GW. Lai nenotiktu pilnīgs energosistēmas sabrukums, sistēmas operators uzsāka rolling blackout, organizējot elektrības piegādi patērētājiem secīgi tikai uz dažām  stundām. Elektrības trūkums radīja ķēdes reakciju, vēl vairāk samazinot dabasgāzes piegādi. 

15. februārī radušās kataklizmas iemesli bija vairāki 

Teksasas sistēmas operators nevar dot obligātus rīkojumus enerģijas ražotājiem, tiem ir tikai rekomendējošs statuss. Teksasā, atšķirībā no citiem štatiem, neeksistē jaudu tirgus. Sistēmas operatora filozofija bija tāda, ka elektroenerģiju cenas pašas par sevi rada pietiekamu motivāciju, lai elektrostacijas uzturētu savu darba gatavību. Tomēr šāds pieņēmums nebija pareizs. Daudzas stacijas ziemu izmantoja remontiem, lai darbotos un pelnītu vasarā, kad kondicionieru darbības dēļ ir maksimālais patēriņš. 

Teksasai praktiski nav elektrolīniju savienojumu ar citiem štatiem, no kuriem nepieciešamības gadījumā varētu importēt elektrību. Šāda situācija izveidojusies vēsturiski. Tomēr neviens nav bijis ieinteresēts kaut ko mainīt. Turklāt, ja štats savienotos ar citiem, tam būtu jāsāk pakļauties federālajai regulācijai. Turklāt sistēmas operatora ERCOT amatpersonas diez vai vēlējās sākt sadarboties ar kādu ārēju institūciju, kas to pedantiski uzraudzītu. Tāpēc gan federālais regulators FERC, gan Ziemeļamerikas drošuma korporācija NERC šobrīd Teksasā var tikai kaut ko rekomendēt. 

2019. gadā NERC bija izstrādājis ziņojumu par elektroapgādes drošumu visos ASV štatos, ieskaitot Teksasu. Šajā ziņojumā tika konstatēts, ka elektroapgādes drošuma ziņā Teksasa ir pēdējā vietā. Tomēr pats vietējais sistēmas operators uzskatīja, ka viss ir kārtībā. Vēl 9. februārī apspriedē ERCOT prezidents Bils Magness jautājumam par tuvojošos aukstuma vilni veltīja tikai 40 sekundes. Marta sākumā viņu atlaida no ieņemamā amata. ERCOT valdē pavisam ir 16 cilvēki, un pēc saņemtās kritikas septiņi no tiem ir atkāpušies. Vairāki valdes locekļi dzīvo ārpus to uzraugāmā štata, viens pat dzīvo Vācijā. Par ERCOT nekvalitatīvo saikni ar sabiedrību liecina fakts, ka kopš februāra sistēmas operators ir slēdzis savu oficiālo interneta mājaslapu. 

Jau 2011. gadā Teksasā bija masveida elektrības atslēgumi, kas ietekmēja vairāk nekā trīs miljonus patērētāju. Diemžēl amatpersonas no tiem netika izdarījušas nepieciešamos secinājumus un pasākumus elektroapgādes drošuma uzlabošanai. Pēc desmit gadiem neizdarības sekas izbaudīja jau pusotru reizi vairāk cilvēku. 

Teksasā cilvēkiem elektrības trūkums izmaksāja ļoti dārgi. Štata elektrības tirgū ir noteikti cenu griesti 9000 USD/MWh. Rodoties elektrības deficītam, šāda cena arī tika sasniegta. Mājsaimniecības var izvēlēties, vai par patērēto elektroenerģiju maksāt kādu vidējo cenu, vai maksāt atbilstoši svārstīgajām tirgus cenām. Rezultātā bija ģimenes, kuras saņēma ikmēneša elektrības rēķinu par 7000 USD un vairāk. Protams, ja ziemā elektrība pieejams dažas stundas, tad saslēdza visus iespējamos elektriskos sildītājus, un neviens nedomāja, cik tas maksā. 

Latvijā un Baltijā šāda apjoma elektrības atslēgumi nav bijuši 

Latvijā lielākais atslēgums bija 2005. gada janvārī, kad orkāna laikā atslēdzās daudzas pārvades līnijas un bez elektrības palika gandrīz visa Kurzeme. Tomēr, kopš ir uzbūvētas jaunas pārvades tīkla 330kV līnijas (Kurzemes loks un Igaunijas-Latvijas trešais starpsavienojums) un realizēta TEC-2 abu bloku rekonstrukcija, tās nepieciešamības gadījumā var nodrošināt lielāko daļu no Latvijas elektrības patēriņa un būtiski uzlabo drošumu. Pēdējais lielais atgadījums bija 2020. gada 9. jūnijā, kad  bez elektrības palika daļa Rīgas un pilsētas apkārtnes. Elektroapgāde bija traucēta vairāk nekā 160 000 klientu. Traucējumi bija saistīti ar avāriju "Augstsprieguma tīklā" un tīkla ierobežojumiem jaudas izdošanai no elektrostacijām.

Pēdējos gados Baltijas valstu Pārvades sistēmu operatoru ziņojumos parādās informācija, ka nākotnē atsevišķos ražošanas režīmos var veidoties jaudu deficīts.  Piemēram, Igaunijas PSO uzskata, ka pēc dažiem gadiem būtiski palielināsies importa elektroenerģijas īpatsvars – no Somijas un Latvijas. Latvijas Pārvades sistēmas operators AS “"Augstsprieguma tīkls”" 2020. gada ikgadējā ziņojumā sniedza paziņojumu, ka turpmākajos gados veidosies elektroapgādes jaudu deficīta risks. PSO ir nonācis pie secinājuma, ka turpmākajā desmitgadē Baltijā tiks slēgtas ap 2300 MW ģenerējošas jaudas, turklāt būs nepietiekamas balansēšanas jaudas, kas nepieciešamas nestabilās vēja enerģētikas kompensācijai. Šis secinājums ir izdarīts, ņemot vērā jaudas pietiekamības novērtējumu Baltijas valstīm, kuru AS “"Augstsprieguma tīkls”" veica kopā ar kaimiņvalstu pārvades sistēmu operatoriem.

Kā šī situācija ietekmēs elektrības cenas tirgū un kāda būs faktiskā situācija- šajā dinamiskā enerģētikas attīstības periodā ir grūti prognozēt.