Polija veicinās elektroenerģijas ieguvi jūras vēja elektrostacijās
01. martā, 2021.
3.01.2021. Polijas Senāts vienbalsīgi un bez grozījumiem pieņēma normatīvo aktu par elektrības ieguves veicināšanu jūras VES, kas ir nodots prezidentam parakstīšanai. Līdz ar to VES projekti ar uzstādīto jaudu virs 5 MW, par kuriem līdz 30.06.2021. tiks pieņemts Regulatora lēmums par atbalsta piešķiršanu, varētu uzsākt elektroenerģijas izstrādi jau 2025. gadā. Atbalsts tiks piešķirts konkurētspējīgu izsoļu formātā tāpat kā tas notiek VES ar uzstādīto jaudu zem 5 MW. Polija plāno izmantot arī Eiropas Zaļās būvniecības atbalstu.1
NOZARES ZIŅU KOMENTĒ: Māris Balodis, AS "Latvenergo" Izpētes un attīstības direktors.
Energosistēmas vislabāk darbojas, ja ir prasmīgi kombinēti dažāda veida elektroenerģijas ģenerācijas avoti, nodrošinot drošu energoapgādi. Elektrostaciju jaudu sadalījums pēc energoresursa veida Polijā apmēram ir 48 % akmeņogļu stacijām, 29 % brūnogļu, 7 % dabasgāzes stacijām un 13 % AER stacijām, tai skaitā 10 % VES.
Lielākā daļa Polijas ogļu un brūnogļu spēkstaciju ir uzceltas laikā no 1960. līdz 1980. gadam. Tagad tās ir nokalpojušas un pakāpeniski ir jāizvieto ar jaunām, modernām jaudām. Daļu ogļu termoelektrostaciju (TES) jaudu rekonstruēs par modernām ogļu stacijām, piemēram, Javorzno III TES2, daļu par dabasgāzes, piemēram, Dolna Odra (2 x 900 MW), un Ostroleka (1000 MW), un daļu brūnogļu TES pārbūvē par biomasas kurināmā stacijām, piemēram, Koninas brūnogļu TES3.
Polijā izstrādātais elektroenerģijas apjoms 2019. gadā bija šāds: 75 % saražoti akmeņogļu un brūnogļu TES, un 8 % dabasgāzes TES, bet 2018. gadā šie procenti bija attiecīgi 80 % un 6 %4.Tas nozīmē, ka Polijas TES samazinās elektroenerģijas ieguve no oglēm un palielinās no dabasgāzes, enerģētikai kļūstot ilgtspējīgākai.
Polijā ir plāni, kā bāzes jaudās attīstīt arī atomelektrostacijas līdz 2033. gadam 1 – 1,5 GW un līdz 2043. gadam 6 – 9 GW5. Tuvākajā laikā ir plāni attīstīt gāzes TES jaudas, diversificējot dabasgāzes piegādes. Polijā naftas un gāzes uzņēmums PGNiG dabasgāzi tagad jau saņem ne tikai no Krievijas (56 %), bet arī no Eiropas Savienības valstīm, kā arī pasaules tirgos no Svinoustjes SDG6 termināļa.
Polijā notiek darbi, lai attīstītu Eiropas Savienības energoinfrastruktūras kopīgu interešu projektus, tai skaitā Polijas un Lietuvas energosistēmu savienojumu (Harmony Link) caur Baltijas jūru7. Tam varēs pievienot arī jūras vēja elektrostacijas (VES) parku jaudas. Polijā vēl ir arī HES (~2 364 MW) un hidroakumulējošo elektrostaciju jaudas (1 400 MW), kā arī projekti, lai enerģētikā vairāk izmantotu atkritumu dedzināšanu8.
Kāpēc attīsta vēja elektrostacijas
Vēja elektrostacijas (VES) ir atjaunīgais energoresurss, un to attīstības plāni Baltijas jūras akvatorijā jau ir zināmi vismaz kopš 21. gadsimta sākuma. Vēja elektrostaciju turbīnu būvēšanu Polijā atļauj vismaz 2 km attālumā no citām ēkām vai mežiem, tādēļ tās nedrīkst būvēt 99 % sauszemes. Jūrā VES būvēs, jo tur ir arī labāki vēja apstākļi, salīdzinājumā ar sauszemi, kur katrs šķērslis ietekmē vēja ātrumu. Ja jūrā tās nevienam netraucē, Polija ar VES var sasniegt lielākus AER potenciāla apguves un elektrības izstrādes apjomus, lai samazinātu CO2 emisijas un sasniegtu mērķus. Polijas plāni Baltijas jūrā ir ambiciozi, līdz 2050. gadam uzstādīt līdz 28 GW VES jaudu9, tai skaitā līdz 2030. gadam 3800 MW.
Baltijas jūrā jau darbojas apmēram 1450 MW uzstādīto VES jaudu. Visvairāk to ir Dānijai (60 %), Vācijai (25 %), un pārējās – Zviedrijai (13 %) un Somijai10.
VES jaudu izsoļu formāts
Polijā darbojās izsoļu atbalsta formāts, kas balstīts atšķirībā starp elektroenerģijas tirgus cenu un konkrētā projekta atsauces cenu, ko projekta attīstītājs iegūst, uzvarot izsolē (Contract-for-Difference). Projektu attīstītāji izsolē sola cenu (EUR/MWh), kas mazāka par maksimālo references cenu (pirms izsoles tā ir noteikta izsoles noteikumos), un cenu, par kādu tie plāno ģenerētās elektrības apjomu (MWh) pārdot. Piemēram, Polijas pēdējā 2020. gada novembra izsolē VES ar jaudu >1 MW uzvarēja projekti ar piedāvātām cenām robežās no 42,8 – 56,3 EUR/MWh. Uzvara izsolē 15 gadus garantē nosolīto cenu arī tad, kad tirgū tā būs zemāka (ražotāji saņem piemaksu). Savukārt, ja Polijas elektrības tirgū stundu vidēji svērtās vidējās cenas (TGeBase)11 būs bijušas augstākas, tad viņiem 6 mēnešu laikā saņemtās starpības ar nosolīto cenu ir jāatmaksā atpakaļ.
3 https://www.modernpowersystems.com/news/newsvalmet-wins-polish-biomass-conversion-7910521
4 https://www.trade.gov/country-commercial-guides/poland-energy
5 https://world-nuclear-news.org/Articles/Local-support-for-construction-of-Polish-plant
6 https://en.polskielng.pl/the-company/polskie-lng-sa-information-about-the-company/
7 https://www.offshore-energy.biz/harmony-link-project-lands-e720-million/
10 https://en.wikipedia.org/wiki/List_of_offshore_wind_farms_in_the_Baltic_Sea
11 https://tge.pl/electricity-dam