Saules enerģijas potenciāls elektroenerģijas ražošanai Latvijā

Oļegs Linkevičs, AS "Latvenergo" Attīstības daļas vadītājs.

Saules enerģijas izmantošanai Latvijā vislielākais potenciāls ir vasara, un, izvēloties labāko saules paneļu izvietošanas leņķi, var saražot atbilstošu elektroenerģijas daudzumu.

Arvien mazāk ir to, kuri uzskata, ka Latvijā nav piemērotu apstākļu saules enerģētikai – pēdējo gadu lietotāju pieredze kopā ar tehnikas  izrāvienu apliecina pretējo. Tomēr ir vairāki faktori, kas ir jāņem vērā.

Pirmkārt, protams, saules paneļu darbību (to uzstādītās jaudas izmantošanas koeficientu) visvairāk ietekmē saules spīdēšanas laiks. Kopumā Latvijā gadā saule spīd vidēji 1700 – 2000 stundas, visvairāk jūlijā – aptuveni 300 stundas, savukārt vismazāk decembrī, kad kopējais saules spīdēšanas ilgums ir aptuveni 25 stundas jeb mazāk nekā stundu dienā. Šādas atšķirības gada griezumā, kā arī dienas un nakts garumu attiecības izriet no Latvijas lokācijas platuma grādiem (no 55°40' ziemeļu platuma līdz 58,05°) astronomisku iemeslu dēļ. Jo tuvāk ekvatoram, jo mazāk ir atšķirību starp gadalaikiem. 

Otrkārt, Latvijas klimatu nosaka jūras tuvums. Mums ir neliela janvāra un jūlija vidējo temperatūru amplitūda, paaugstināts nokrišņu daudzums, nenoturīgi laikapstākļi, ko būtiski ietekmē atmosfēras cirkulācija Atlantijas okeāna ziemeļu daļā. Ciklonu ietekmē veidojas liels mākoņainums – vidēji 160 līdz 180 apmākušos dienu gadā. Atmosfērā esošais mitrums kondensējas, veidojot nokrišņus (lietus, sniegs, krusa, rasa, sarma un dažreiz to kombinācija). Tie kopā ar mākoņu segu samazina saules radiāciju ceļā līdz saules paneļu pusvadītāju virsmai. Statistika rāda, ka mitrākie mēneši ir jūlijs un augusts, bet vismazāk nokrišņu ir februārī – martā. 

Trešais faktors, kas ietekmē elektrības ieguvi no saules paneļiem, ir  to izvietojums – vislabāk, ja tas ir tieši uz dienvidiem, uzstādīšanas leņķis optimāli 45 grādi, ēnojums, kuru veido koki, ēkas un citi šķēršļi, kā arī sniega vai ledus kārta, kas veidojas uz saules paneļu virsmas. Saules paneļu ģenerācijas profilu ietekmē laika apstākļi un sezonalitāte, jo mākoņainā dienā tie mazāk saražo. 

Latvijā vēl pagaidām nav uzkrāti daudzgadīgi statistikas dati par saules paneļu darbību. Augstākminēto dažādo faktoru rezultātā neliels izstrādes pīķis mēdz būt maijā, bet minimums – decembrī. 

Saules un vēja parku vieta elektroenerģijas tirgū

Saules paneļu parku jauda un to izstrāde Skandināvijā un Baltijā ir daudzkārt mazāka nekā vēja elektrostacijām. Piemēram, Zviedrijā 2021. gadā VES saražoja 26,6 TWh, bet SES 1,1 TWh elektroenerģijas. Turklāt saules paneļi elektrību ražo tikai tad, kad ir arī lielāks patēriņš – dienā. Šobrīd ar esošajām saules parku jaudām ietekme uz tirgus cenu pagaidām nav tik būtiska, jo to darbība sakrīt ar maksimālajām pieprasījuma stundām, kad arī elektroenerģijas cenas ir visaugstākās. Tomēr nākotnē, pieaugot saules enerģijas jaudām, ietekme uz cenām pieaugs. 

Ir bijuši gadījumi, kad  elektrības tirgus cenas ir tik ļoti nokritušās, ka atsevišķās stundās kļuva pat negatīvas. Tas notika tādēļ, ka bija ļoti liels lētas elektroenerģijas ražošanas piedāvājums, bet pieprasījums bija mazāks. Jāpiezīmē, ka šādas superzemas cenas ir raksturīgas vairumtirdzniecībai. Mazumtirdzniecībā cenai var būt pieskaitītas vairākas izdevumu pozīcijas (elektrības nodoklis, maksa par tīkla pakalpojumu u.c.), tāpēc galapatērētājiem negatīvas elektrības cenas pieejamība nav īpaši raksturīga. 

Kopumā, ņemot vērā Ziemeļvalstu spēju izmantot savas hidroelektrostacijas ģenerācijas balansēšanai un daudzos savienojumus ar citām Eiropas valstīm, negatīvas cenas var vērtēt kā ļoti reti iespējamu anomāliju, un tās ir īslaicīgas. 

NordPool sistēmā cenu kritumus var radīt lieljaudas vēja parku vienlaicīga darbība. Zviedrijā 2021. gadā bija apm. 12 GW, Dānijā 7 GW, Norvēģijā 5 GW, Somijā 3 GW, Lietuvā 0,7 GW, Igaunijā 0,3 GW sauszemes un jūras vēja parku jaudas. Tomēr šis kopējais apjoms ir vairāk nekā divas reizes mazāks nekā tipisks reģiona patēriņš ziemā un ir mazāks pat par vasaras slodzi.