Sniega krājumi Ziemeļvalstīs jāvērtē ilgtermiņā

Rodika Prohorova, AS "Latvenergo" vecākā tirdzniecības analītiķe

Sniega krājumu kopējais daudzums un tā ietekme uz elektroenerģijas cenu jāvērtē ilgtermiņā, kad Ziemeļvalstīs sāksies sniega kušana. Par 2 TWh ir palielinājusies vēja parku jauda, un tas jau šogad Nord Pool reģionā sniegs iespējas vairāk ražot, izmantojot atjaunīgo vēja enerģiju. AS "Latvenergo" ilggadējie vērojumi gan liecina, ka pavasara sākums mainīgo laika apstākļu dēļ ir grūti prognozējams.

2021. gada beigās Ziemeļvalstīs nokrišņu daudzums bija zem ilggadējās normas līmeņa, līdz ar to 2022. gada pirmajā nedēļā sniega krājumi Ziemeļvalstīs bija par 4 % zem normas jeb 3,8 TWh enerģijas ekvivalentā. Tomēr, janvāra nākamajās nedēļās pieaugot nokrišņu daudzumam, arī sniega krājumi sāka pakāpeniski palielināties. Vidēji janvārī sniega krājumi Ziemeļvalstīs bija par 1 % virs ilggadējā līmeņa. Sniega krājumu kopējais daudzums un tā ietekme uz elektroenerģijas cenu jāvērtē ilgtermiņā, kad Ziemeļvalstīs sāksies sniega kušana.

Latvijā pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem (LVĢMC) janvārī, bieži mijoties salam, stiprai snigšanai un atkusnim, bija vērojamas krasas izmaiņas sniega segas biezumā. Februārī Daugavā hidroloģiskie apstākļi ir mierīgi, un ūdens līmeņi nemainās. Turpmāku pieteces līmeni noteiks gaisa temperatūra un citi laika apstākļi.

Reģionā pieaugusi vēja staciju jauda

Lielāka vēja enerģijas izstrāde būtiski ietekmē elektroenerģijas cenu veidošanos īstermiņā ne tikai Nord Pool reģionā. Pieaugot vēja staciju izstrādei, visuzskatāmāk tas ietekmē cenu samazināšanos ikstundu griezumā.

2021. gadā pēc pēdējiem ENTSO-E pieejamiem datiem Nord Pool reģionā uzstādītā vēja elektrostaciju jauda bija 23 TWh, kas ir pieaugusi par 2 TWh salīdzinājumā ar 2020. gadu. Kopumā pieaugums pēdējo trīs gadu laikā 34 %.