Šogad saules enerģija palielina savas līderpozīcijas

Rodika Prohorova, AS "Latvenergo" Portfeļa vadības daļas vadītāja

Saules enerģijas ražošanai ir sezonālais faktors, kas ietekmēja elektroenerģijas cenas Latvijā. Jo vairāk jaudu, jo ietekme ir lielāka – šogad vasarā bija periodi, kad ar sauli tika saražota 1/3 no patēriņa. Un ne tikai pie mums - pirmo reizi saules enerģija kļuva par lielāko elektroenerģijas avotu Eiropas Savienībā. Kāda ir tās loma uz AER skatuves?

Saules enerģijas izstrāde ir izteikti sezonāla, un tās intensitāte visvairāk pieaug pavasara beigās un vasaras mēnešos, kad ir vislabvēlīgākie apstākļi elektroenerģijas ražošanai. Iestājoties rudenim, dienas kļūst īsākas un mākoņainākas, tādēļ samazinās arī izstrādes apjomi. Eiropā aktīviā saules enerģijas sezona parasti ilgst no aprīļa līdz septembrim.

Baltijas reģionā, ņemot vērā ģeogrāfisko novietojumu, šī sezona sakrīt ar Eiropas kopējo tendenci, taču īpaši augsta ražošana tiek novērota maijā, jūnijā un jūlijā — laikā, kad dienas ir visgarākās un saules radiācija visintensīvākā. Šie mēneši veido saules enerģijas ražošanas pīķi, nodrošinot atjaunīgo energoresursu (AER) lielāku apjomu kopējā elektroenerģijas bilancē.

Pēdējo gadu laikā Baltijas valstīs strauji pieaugusi saules elektrostaciju uzstādītā jauda — no 4 % kopējā uzstādītā jaudas īpatsvara 2021. gadā līdz jau 26 % 2025. gadā, kas iezīmē būtisku izrāvienu atjaunīgās enerģijas attīstībā. Saules elektrostaciju jaudu pieauguma temps Baltijas valstīs pēdējos piecos gados bijis atšķirīgs, tomēr  2025. gadā vislielākais SES īpatsvars sasniegts Igaunijā — 34 % (1174 MW) no kopējās valstī uzstādītās jaudas. Lietuvā tas veido 28 % (1718 MW), bet Latvijā — 13 % (450 MW). Turklāt Lietuvā ir vislielākais uzstādītās jaudas apjoms Baltijā. Lai arī Latvijā SES īpatsvars un uzstādītā jauda ir būtiski zemāka, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, tomēr pēdējā gada laikā Latvijā novērots visstraujākais pieauguma temps, kas liecina par pozitīvu attīstības virzienu, tomēr nepietiekami ātru.

Latvijā izbūvē jaunas SES jaudas, un pieaugošais īpatsvars papildina elektroenerģijas izstrādes apjomus. Saules izstrāde vasarā nosedz pieprasījumu dienas gaišajās stundās, un tas nozīmē, ka lētākais ģenerācijas avots augstajās pieprasījuma stundās ietekmē elektroenerģijas cenu. Vasarā zemas ūdens pieteces dēļ ir ierobežota hidroelektrostaciju (HES) izstrāde, turklāt Ziemeļvalstīs un Baltijā šajā laikā notiek termoelektrostaciju, atomelektrostaciju un pārvades jaudu apkopes darbi. Saules izstrādes profils sinerģijā ar HES, kas ražo elektroenerģiju nakts stundās, faktiski nodrošina patēriņa segšanu šajā periodā.

Šobrīd jau ir iespējams novērtēt SES izstrādi Baltijas ģenerācijas portfelī. Kā piemēru var minēt šī gada 27. nedēļu jūlija sākumā, kad novērota visaugstākā saules izstrāde Baltijā 149 GWh apjomā,  šis apjoms nosedza 34 % no nedēļā patērētās elektroenerģijas. Savukārt vidējā elektroenerģijas cena bija 26 EUR/MWh līmenī, kas bija viena no zemākajām šī gada elektroenerģijas cenām. Būtiski ir atzīmēt, ka elektroenerģijas ikstundas cenu ietekmēja saules izstrāde kopā ar  vēja (115 GWh izstrāde) un HES (53 GWh) izstrādi šajā periodā, un kopā šie trīs AER nosedza 85 % no Baltijas valstu kopējā elektroenerģijas patēriņa.

No 2025. gada janvāra līdz septembrim SES Baltijā saražoja aptuveni 3 TWh, kas veido 21 % no kopējās elektroenerģijas ģenerācijas reģionā. Savukārt īpaši augsta ražošana novērota no maija līdz jūlijam, kad SES izstrādes īpatsvars sasniedza pat 33 % no visas Baltijā saražotās elektroenerģijas jeb 1,5 TWh – tie ir ap 30 % no Baltijas pieprasījuma šajā periodā. Atskatoties uz šī gada 9 mēnešiem, redzam, ka SES izstrādes īpatsvars ir augstāks nekā iepriekšējos gados, padarot 2025. gadu par rekorda gadu saules enerģijas izstrādē reģionā. Salīdzinājumam – visa 2024. gada laikā SES izstrādātais  elektroenerģijas īpatsvars bija tikai 15 %, 2023. gada laikā 10 %, ko noteica  jaudu izbūve.

Turklāt saules enerģijas nozīmībā pieaug ne vien Baltijā, bet arī Eiropā. 2025. gada jūnijs bija vēsturiska pavērsiena posms Eiropas Savienības enerģētikas sektorā — pirmo reizi saules enerģija kļuva par lielāko elektroenerģijas avotu.  Saskaņā ar enerģētikas domnīcas EMBER datiem saules ģenerācija veidoja 22,1 % no kopējā elektroenerģijas apjoma jeb 45,4 teravatstundas (TWh), apsteidzot kodolenerģiju (21,8 % jeb 44,7  TWh) un vēja enerģiju (15,8 % jeb 32,4 TWh). Šis izrāviens ir rezultāts intensīvam SES jaudu pieaugumam, kā arī karstiem un saulainiem laikapstākļiem. Vismaz trīspadsmit ES valstis jūnijā reģistrēja rekordlielu saules enerģijas ģenerāciju, kas palīdzēja elektroenerģijas sistēmai sabalansēt pieaugošo pieprasījumu karstuma viļņu laikā. Šie dati liecina par strauju virzību uz atjaunīgo energoresursu dominanci visas Eiropas elektroenerģijas ražošanā, kas ir būtisks solis ceļā uz klimatneitralitāti un enerģētisko drošību. Tomēr pārvades sistēmas operatoram stratēģiski nozīmīga ir pārvades jaudu palielināšana, lai varētu efektīvi uzņemt pieaugošo AER izstrādi.

Straujā izaugsme rada arī izaicinājumus. Saules enerģijai raksturīga sezonalitāte un ražošanas svārstības, kas pīķa stundās var izraisīt pārprodukciju un pat negatīvas elektroenerģijas cenas. Tāpēc arvien aktuālāka kļūst nepieciešamība pēc enerģijas uzkrāšanas risinājumiem, kas ļautu efektīvāk izmantot saražoto elektroenerģiju.

Elektrum veido vēja, saules un HES bateriju sistēmas, lai būtu iespējams klientiem piedāvāt elektroenerģijas produktus, kas nosedz nepieciešamo patēriņa apjomu.