Telpiskie modeļi — mūsdienīga pieeja vēja parku ietekmes uz vidi novērtējumā

Kristīne Eglīte, AS “Latvenergo” Ietekmes uz vidi daļas projektu vadītāja

Viens no būtiskākajiem ietekmes uz vidi novērtējuma uzdevumiem ir novērtēt pašreizējo situāciju dabā, tajās skaitā ainavu, fizikālās ietekmes un bioloģisko daudzveidību, ko ļoti sekmīgi var paveikt ar telpisko jeb 3D modelēšanu un to izmanto visā Eiropas Savienībā. 

Tomēr viens no izaicinājumiem ir modelēt un aprakstīt nākotnes situāciju — izmaiņas apkārtējā vidē un to ietekmi uz cilvēkiem un apkārtējo vidi. Tā kā šajā gadījumā IVN ietvaros ir jānovērtē vēja parku ietekme uz cilvēku un ainavu, tad tiek izmantota 3D modelēšana, jo vēja parka dabā vēl nav.

Viens no IVN galvenajiem mērķiem ir izvērtēt vēja parku ietekmi uz cilvēkiem un to labbūtību, tāpēc tiek veikta trokšņa un mirgošanas modelēšana.

Ņemot vērā Latvenergo darbinieku pieredzi gan sabiedriskajās apspriešanās, gan darba grupās un apmeklējot potenciālo vēja parku tuvākos iedzīvotājus, varam droši secināt, ka troksnis neapšaubāmi ir nozīmīgākā fizikālā ietekme vēja parkos pēc iedzīvotāju uzdoto jautājumu skaita.

Tomēr jāsaka, ka Latvijā šī joma ir sakārtota, jo ir izstrādāti Ministru kabineta noteikumi gan par trokšņa robežlielumiem, gan arī metodiku, kā to modelēt. Viens no būtiskajiem nosacījumiem ir arī izmantot reljefa modeli, jo trokšņa izplatību ļoti ietekmē ne tikai fona troksnis un apkārtējie trokšņa avoti, bet arī reljefs un citi šķēršļi. Tomēr svarīgi pieminēt, ka, veicot trokšņa modelēšanu, tiek izmantoti reljefa dati, bet ne apaugums (koki, krūmi), lai modelētu iespējamo sliktāko scenāriju.

Šādu modelēšanu izmanto ne tikai Latvijā, bet arī citās ES valstīs. To, ka šī metodika ir uzticama, parāda pavisam nesenie Igaunijas piemēri. 2025. gadā tika atklāts lielākais Igaunijas vēja parks ar 38 turbīnām — Sopi — Tootsi vēja parks, kura uzstādītā jauda ir 255 MW, un turbīnas maksimālais augstums ir 241 metrs1 . 2025. gada martā un aprīlī vēja parka tuvākajās viensētās un mājās tika mērīts gan troksnis, gan zemas frekvences troksnis, gan infraskaņa2 . Mērījuma dati parādīja, ka IVN laikā modelēšana ir bijusi korekta, jo dzīvojamo zonu mērījumos reģistrētais trokšņa līmenis nepārsniedza industriālā trokšņa robežvērtības: 60 dB dienā un 45 dB naktī.

Rezultāti bija arī zemāki par ieteicamajiem mērķlielumiem: 50 dB dienā un 40 dB naktī. Bieži iedzīvotāji uztraucas arī par vēja turbīnu radīto infraskaņu, tomēr Sopi — Tootsi piemērs parāda, ka bažām nav pamata. Mērījumu rezultāti apliecināja, ka gan telpās, gan ārpus tām infraskaņas līmenis bija ievērojami zemāks nekā Igaunijā noteiktās robežvērtības. Mērījuma datos infraskaņas līmenis bija no 48,1 līdz 59,9 dB, kamēr spēkā esošā infraskaņas robežvērtība ir 85 dB3. 

Vēja turbīnas pēdējos gados ir kļuvušas augstākas un jaudīgākas — taču vēja turbīnas augstumam pieaugot aptuveni 3 reizes, tās jauda ir pieaugusi vairāk nekā 10 reizes. Piemēram, Grobiņas VES turbīnu augstums ir 77 m, un vienas turbīnas jauda ir 0,6 MW, kamēr Laflora Energy vēja parkā vienas turbīnas jauda ir 6,8 MW, un tās maksimālais augstums 266,5 m. Respektīvi, visu Grobiņas vēja parku varētu aizstāt ar trīs Laflora Energy vēja turbīnām. Taču tajā pašā laikā, tehnoloģiskā attīstība nodrošina to, ka vēja turbīnas paliek arvien klusākas. Piemēram, arī Laflora Energy un Telšia vēja parkā tiek izmatots turbīnu spārnu risinājums, kas mazina trokšņa līmeni — kā apgalvo ražotāji, tad iedvesma šādam spārnu dizainam ir radusies no pūces spārniem un kā zināms, tad pūces ir putni, kas pārvietojas gandrīz nedzirdami.

Arī Latvijā spēkā esošie normatīvi nosaka, ka dzīvojamās apbūves teritorijā trokšņa līmenis nedrīkst pārsniegt 45 dB naktī, ko IVN ietvaros arī grafiski parāda cilvēkiem (VES Limbaži piemērs ar 12 turbīnām).

Att. VES Limbaži piemērs

Tomēr svarīgi ir saprast, ka vēja turbīnas nedrīkst novietot tuvāk par 800 m no dzīvojamās vai sabiedriskās ēkai. Jāuzsver, ka troksnis, minētie 45 decibeli, pielīdzināms normālai sarunai telpā.

Tāpat līdzīga metode tiek izmantota mirgošanas ietekmes modelēšanā. Šāda modelēšana ļauj saprast, vai vēja turbīnas atstāj mirgošanas ietekmi uz viensētām, un nepieciešamības gadījumā mēs kā attīstītāji varētu mazināt ietekmi uz iedzīvotājiem un nepieciešamības gadījumā īslaicīgi izslēgt vēja turbīnas. Mirgošana uz vienu māju gadā nedrīkst pārsniegt 30 stundu gadā.

Viens no jutīgākajiem tematiem IVN procesa laikā ir ietekme uz ainavu. 2022. gadā Latvijā ir izstrādātas vadlīnijas vēja elektrostaciju ietekmes uz vidi novērtējumam un rekomendācijām vēja elektrostaciju būvniecībai.

IVN ziņojuma laikā tiek veikta 3D modelēšana, lai noteiktu teorētiskās vēja turbīnu redzamības zonas, un ainavu eksperts varētu novērtēt ietekmi uz ainavām. Skatu vietas tiek noteiktas vairākos posmos, analizējot valsts un pašvaldības plānošanas dokumentus (vietējās un valsts nozīmes ainaviski svarīgas vietas, kultūras kanons), DDPS “Ozols” (par dižkokiem un īpaši aizsargājamām dabas teritorijām), LVM GEO (skatu torņi, atpūtas vietas), dodies.lv (pārgājienu maršruti vai atpūtas vietas), “Strava” (sporta aktivitātes), Valsts zemes dienesta dati par apdzīvotām vietām un kultūras pieminekļi identificēti tiek identificēti novada plānošanas dokumentos un informācijas sistēmā “Mantojums”.

Teorētiskās vēja turbīnu redzamības zonas (teorētiskā redzamība, ainaviski jūtīgās teritorijas Preiļu novadā — avots Preiļu novada ainavu novērtējums — izstrādāts teritorijas plānojuma ietvaros, 2024. Kartes pamatne modificēta SIA “Reģionālie projekti” karte, 2024. (https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_26226)