Telšu vēja parkā darbi finiša taisnē

Jānis Urtāns, SIA "Telšu vēja parks" direktors, 
Kaspars Novickis, AS "Latvenergo" Vēja un saules parku attīstības direktors

Telšu vēja parks Lietuvā ir jauns un nozīmīgs Latvenergo atjaunīgās enerģijas projekts Baltijā, kas apliecina, ka mūsdienu vēja enerģija spēj būt drošs un stabils balsts elektroapgādei arī skarbos ziemas apstākļos, apvienojot modernākās aukstā klimata tehnoloģijas ar augstu tirgus pieprasījumu tieši ziemas mēnešos.

Telšu vēja parka būvniecība Lietuvā tika uzsākta 2024. gada vasarā, kad 2024. gada 23. maijā AS "Latvenergo" iegādājās UAB "Telšių vėjo parkas" kapitāldaļas. Vēja parka ietvaros tiek izbūvētas 20 Vestas V162-6.2MW turbīnas, katras turbīnas kopējais augstums 247 metri. Kopējā Telšu vēja parka jauda ir 124 MW, kas nodrošinās 420G Wh izstrādi gadā, tādā veidā ar elektrību apgādājot vairāk nekā 150 tūkstošus mājsaimniecību.

Līdz 2025. gada vasarai tika veikti meliorācijas darbi, paplašināti un jaunizbūvēti ceļi, kā arī būtiskākais – izbūvēti pamati visām vēja elektrostacijām. Ņemot vērā saspringto situāciju Sarkanajā jūrā, turbīnu ražotājs (Vestas) bija spiests mainīt transportēšanas maršrutu, vēja turbīnu komponenšu transportēšana aizkavējās, un turbīnu montāža tika uzsākta 2025. gada septembra sākumā. Telšu vēja parks ražošanu uzsāka pakāpeniski testa režīmā līdz ar katra vēja ģeneratora montāžas pabeigšanu. Visu vēja ģeneratoru izbūve tika pabeigta 2025. gada novembra beigās. 2025. gada decembrī vēja parks saražoja 9,5 GWh elektroenerģijas, bet  šī gada  janvārī jau 31GWh elektroenerģijas, visu vēja turbīnu testēšanas un pielāgošanas darbi tiks pabeigti līdz  februāra vidum. Vēja turbīnu ražotājs Vestas visas vēja turbīnas UAB "Telšių vėjo parkas" ir paredzējis nodot līdz 2026.gada marta sākumam.

Vēja elektrostaciju ekspluatācija ziemas apstākļos: izaicinājumi un potenciāls

Vēja enerģijas projektu plānošanā Baltijas reģionā svarīgs faktors ir spēja nodrošināt stabilu vēja elektrostaciju (VES) darbību mainīgos un skarbos ziemas apstākļos.

Ņemot vērā reģionam raksturīgo augsto gaisa mitrumu un krasās temperatūras svārstības, īpaša uzmanība jāvelta apledošanas riskiem un mehānisko mezglu termoizturībai. Lāpstiņu un sensoru apledošana ne tikai mazina aerodinamisko efektivitāti, bet var radīt bīstamu rotora disbalansu, kas lieki noslogo galveno vārpstu un gultņus. Tāpat ekstremāli zemas temperatūras būtiski ietekmē piedziņas sistēmas un tās komponentu – zobratu, vārpstu un ātrumkārbu – darbību, jo standarta smērvielu viskozitātes izmaiņas var apgrūtināt mehānismu kustību. Lai to novērstu, nepieciešams izvēlēties vēja turbīnas, kas aprīkotas ar aktīvām apledojuma novēršanas sistēmām un speciāliem  aukstā klimata  (Cold Climate) risinājumiem, tostarp eļļošanas sistēmu apsildi. Neskatoties uz šiem izaicinājumiem, ziemas periods Baltijā piedāvā augstāko ekonomisko atdevi ar tādu pašu vēja ātrumu, turklāt tieši gada tumšajos mēnešos elektroenerģijas pieprasījums un cenas sasniedz maksimumu, padarot sekmīgu ziemas ekspluatāciju par izšķirošu faktoru projekta rentabilitātei.

 Ziemas periodā zemo gaisa temperatūru un pieaugošā siltuma pieprasījuma dēļ būtiski pieaug elektroenerģijas patēriņš. Vienlaikus elektroenerģijas izstrāde un pieejamība saules elektrostacijās (SES) zemās saules intensitātes dēļ un hidroelektrostacijās (HES) sala ietekmes dēļ ir ierobežota. Šo iztrūkumu zemās temperatūrās tradicionāli sedz galvenokārt termoelektrostacijas, taču, attīstoties tehnoloģijām, arī vēja parki ar aukstā klimata risinājumiem spēj nodrošināt darbību ziemas periodā, kad tas ir it īpaši svarīgi gan elektroenerģijas tirgus sabalansēšanai, gan lietotāju izmaksu samazināšanai.

Vēja turbīnas modeļa izvēle ir viens no izšķirošajiem posmiem parka attīstībā, ko pamato detalizēts teritorijas novērtējums. Lai noteiktu piemērotāko vēja turbīnu konkrētam vēja parkam, vispirms tiek veikts detalizēts vēja parka teritorijas novērtējums, kurā tiek analizēti arī vietas specifiskie meteoroloģiskie apstākļi, tostarp vidējā ziemas temperatūra, apledojuma biežums, vēja profili un enerģētiskās slodzes režīmi. Balstoties uz šiem datiem, piemēram, jau operacionālajā Telšu vēja parkā tika izvēlēts turbīnas modelis V162-6.2MW sērijas vēja turbīna, kas ir īpaši piemērota darbībai aukstā klimatā un nodrošina augstu pieejamību zemas temperatūras un ziemas apstākļos.

Būtiska priekšrocība ir šo turbīnu sagatavotība darbam zemās temperatūrās (Low Temperature Operation), kas būtiski paplašina vēja turbīnas darbības diapazonu, ļaujot efektīvi ražot enerģiju no –30 ° C līdz +45 ° C. Turbīnu gondolas ir aprīkotas ar eļļas un hidraulikas apsildes sistēmām, kā arī priekšsildīšanu, kas nodrošina gan darbības nepārtrauktību, gan darbības atsākšanu zemās temperatūrās. Arī uz gondolas izvietotie vēja sensori ir aprīkoti ar adaptīvu apsildi, kas novērš traucējumus, ko izraisa sniegs un ledus, un uztur precīzu vēja datu nolasīšanu ziemā.

Drošības aspektu papildina inteliģentā apledojuma noteikšanas sistēma (Ice Detection System), kura ne tikai aizsargā turbīnas no mehāniska disbalansa radītiem bojājumiem, bet arī preventīvi novērš ledus izsviedes risku, automātiski pielāgojot vēja turbīnas darbību atbilstoši klimatiskajiem apstākļos. Šāda kompleksa pieeja nodrošina, ka Telšu vēja parks saglabā operētspēju un stabilitāti tieši tajos periodos, kad elektroenerģijas pieprasījums un tirgus cena sasniedz augstāko līmeni, sniedzot būtisku ieguldījumu reģiona enerģētiskajā neatkarībā.

Ziemas apstākļiem pielāgotie tehnoloģiskie risinājumi nodrošinās to, ka Latvenergo vēja parki nodrošinās nepārtrauktu un stabilu enerģijas izstrādi arī ekstremāli zemās temperatūrās. Tas attiecas gan uz Telšu vēja parku (V162-6.2MW), kur turbīnas ir pielāgotas darbam līdz -30 ° C, gan Laflora Energy vēja parku (N175-6.8MW), kura tehnoloģiskas iespējas nodrošinās darbību pat -40 ° C salā.

Šāda tehnoloģiskā gatavība ir kritiski svarīga Latvenergo ne vien kā elektroenerģijas ražotājam, bet arī visas reģionālās energosistēmas stabilitātei. Tas ļauj sniegt nepieciešamo jaudu patērētājiem tieši maksimāla pieprasījuma apstākļos un stiprinot enerģētisko neatkarību.