Tirgus stabilizācija pēc 2022. gada krīzes

Oļegs Rukšāns, AS "Latvenergo" Prognozēšanas un finanšu produktu daļas vadītājs

Pēc 2022. gada enerģētikas krīzes 2025. gadā Nord Pool reģionā un Baltijas valstīs parādās jauna tirgus realitāte – elektroenerģijas patēriņš pakāpeniski atjaunojas, bet ražošanas jaudas aug vēl straujāk.

Nord Pool reģionā patēriņš pēc krituma 2022. gadā līdz 377,22 TWh turpmākajos gados pieaug un 2025. gadā sasniedz 389,32 TWh, savukārt Baltijas valstīs tas saruka no 27,94 TWh 2021. gadā līdz 25,58 TWh 2024. gadā, bet 2025. gadā pieauga līdz 26,37 TWh.

Vienlaikus elektroenerģijas ražošanas apjomi pieauga straujāk nekā patēriņš: Nord Pool reģionā tie palielinājās no 409,65 TWh 2022. gadā līdz 431,23 TWh 2025. gadā, savukārt Baltijas valstīs  no 16,23 TWh līdz 19,09 TWh. Šo ražošanas pieaugumu galvenokārt noteica jaunu saules un vēja elektrostaciju izbūve. Kopš 2022. gada līdz 2025. gadam Baltijā atjaunīgo energoresursu jaudas pieauga par 4185 MW, no kuriem saules elektrostacijas veidoja 2768 MW, bet vēja stacijas 1417 MW. Jaudu pieaugums būtiski palielināja ražošanas kapacitāti un vienlaikus atspoguļo REPowerEU plāna progresu, nodrošinot enerģētisko neatkarību, piegāžu ķēžu drošību un samazinot atkarību no fosilajiem energoresursiem.

 

Kopumā šīs attīstības tendences raksturo mērenu, bet noturīgu ekonomiskās aktivitātes augšupeju, kurā elektroenerģijas pieprasījums pakāpeniski atjaunojas, bet elektroenerģijas cenas, salīdzinot ar 2022. gadu, ir stabilizējušās un vairs nav kā būtisks ierobežojošs faktors ekonomikas izaugsmei.

Tāpat iekšējie elektroenerģijas ražošanas apjomi Latvijā un Igaunijā aizvadītajā gadā samazinājās par aptuveni 6 % Latvijā no 5,82 TWh līdz 5,47 TWh, bet Igaunijā no 4,91 TWh līdz 4,61 TWh. Tikmēr Lietuvā elektroenerģijas ražošana pieauga par teju 18 % no 7,67 TWh līdz 9,02 TWh, lai gan elektroenerģijas patēriņš valstī vienlaikus samazinājās. Vienlaikus Latvijā novērots dabasgāzes patēriņa kritums par 1,5 % no 8,962 TWh 2024. gadā līdz 8,832 TWh 2025. gadā, kā arī nozīmīgs jauno elektrotransporta reģistrāciju pieaugums par 27 % no 1258 2024. gadā līdz 1602 vienībām pērn. 

2025. gadā elektroenerģijas tirgus situācija Eiropas Savienības vadošajās ekonomikās bija līdzīga. Vācijā elektroenerģijas patēriņš saglabājās praktiski nemainīgs 464,22 TWh (–0,1 %), savukārt vidējā elektroenerģijas cena pieauga no 78,51 līdz 89,32 EUR/MWh (+13,8 %) salīdzinot ar 2024. gadu. Francijā elektroenerģijas patēriņš pieauga par 1,1 % no 429,65 līdz 434,36 TWh, un arī elektroenerģijas cena palielinājās, taču mērenāk no 58,02 līdz 61,07 EUR/MWh (+5,3 %). Tas liecina par noturīgu elektroenerģijas pieprasījumu vadošajās ES ekonomikās, vienlaikus saglabājoties augstākam cenu līmenim.

Ziemeļvalstu reģionā, īpaši Somijā un Zviedrijas ceturtajā cenu zonā (SE4), kurām ir tieši elektroenerģijas starpsavienojumi ar Baltijas reģionu, 2025. gadā bija vērojamas atšķirīgas cenu un patēriņa tendences. Somijā elektroenerģijas patēriņš pieauga par aptuveni 3,1 % no 81,96 līdz 84,51 TWh, vienlaikus vidējai elektroenerģijas cenai samazinoties no 45,57 līdz 40,48 EUR/MWh (–11,2 %). Savukārt Zviedrijas SE 4 cenu zonā elektroenerģijas cena pieauga no 49,71 līdz 60,43 EUR/MWh (+21,6 %), kamēr elektroenerģijas patēriņš samazinājās par aptuveni 3,9 % no 22,03 līdz 21,17 TWh.

Pretēji tirgus tendencēm vadošajās Eiropas Savienības ekonomikās un Zviedrijas SE 4 tirdzniecības zonā Baltijas reģionā vidējās elektroenerģijas cenas aizvadītajā gadā samazinājās par 4 % no 87,35 līdz 83,81 EUR/MWh, savukārt elektroenerģijas patēriņš kopumā samazinājās par aptuveni 0,8 % (no 26,58 līdz 26,37 TWh).

Cenu samazinājumu Baltijas valstīs būtiski ietekmēja zemāks cenu līmenis Somijā, ar kuru Baltijas reģionu savieno tiešs elektroenerģijas starpsavienojums ar kopējo jaudu 1016 MW. 2025. gadā vidējā elektroenerģijas cena Somijā samazinājās straujāk nekā Baltijas reģionā, savukārt elektroenerģijas imports no Somijas uz Baltiju pieauga par aptuveni 18 %, palielinoties no 4,17 TWh 2024. gadā līdz 4,91 TWh 2025. gadā.

 

Vienlaikus cenu attīstība aizvadītajā gadā sakrīt ar saules un vēja elektroenerģijas ražošanas pieaugumu Baltijā. Laika posmā no 2022. līdz 2025. gadam saules un vēja elektrostaciju ģenerācijas īpatsvars kopējā Baltijas elektroenerģijas ražošanā pieaudzis no 21 % (3,24 TWh) 2022. gadā līdz 44 % (8,69 TWh) 2025. gadā, norādot, ka iepriekšējo gadu ieguldījumi saules un vēja elektrostaciju jaudu attīstībā sāk materializēties statistikas datos.