Upes sakopšanas talka

10. septembrī Ķekavas novadā AS "Latvenergo" darbinieki kopā ar vietējiem vides aktīvistiem sakopa Bērzenes upi, kurā mīt un nārsto lašveidīgās zivis. 12 km garo upi kopš 2006. gada tīra piecu cilvēku grupa, kuriem sirdslieta ir daba. 

Šoreiz upes sakopšanas talka bija citāda, jo pievienojāmies dabas entuziastiem un sekojām  viņu norādēm, kā uzlabot straujteci, ierīkot nārsta vietas un ielikt upē akmeni krāces veidošanai. Talka bija izzinoša, un izrādās, ka iztīrītai upei nav jābūt kā skrejceļam, bet tajā atstāj pa kādam kokam, lai veidotos gultnē bedrītes – zivju slēptuves, tāpat arī gar krastiem sakritušie koki un zari nav jāizvāc, jo tajos attīstās zivju barība. Vietējie Bērzenes upes uzraugi stāstīja, ka pat ļoti sausā vasarā tajā vienmēr ir ūdens, jo ietek vairāki avoti, kas uztur strauta forelēm tik ļoti vajadzīgo zemo temperatūru.

Kādreiz Bērzene ietecēja Daugavā. Kopš Rīgas HES uzcelšanas Bērzene ieplūst Rīgas HES kreisā krasta drenāžas kanālā, kas ir savienots ar  sauso Daugavu. Lai arī Bērzenes gultne ir mākslīgi veidota vai būtiski pārveidota, kā arī ir piešķirts valsts nozīmes ūdensnotekas statuss, upe ir savienota ar Daugavu lejpus Rīgas HES un ir potenciāli piemērota un pieejama gan saldūdens zivju sugām – strauta forelei un strauta nēģim, gan ceļotājzivīm – upes nēģim un taimiņam. Tādējādi AS "Latvenergo" ir svarīga šī mazā upīte kā Daugavas baseina pieteka, kuras "veselību" palīdz novērtēt zinātniskais institūts BIOR. Pētījumu mērķis ir apzināt iespējamos pasākumus, lai veicinātu ceļotājzivju migrāciju Bērzenes upē un uzlabotu aizsargājamo sugu dzīvotnes. Savukārt vietējo dabas entuziastu aktivitātes mums palīdz apzināt bioloģiskās dabas bagātības, kas atrodas Bērzenē un informēt par to uzņēmuma darbiniekus.  

Strauta foreles Latvijā nārsto oktobrī - novembrī, kad ūdens temperatūra pazeminās t° (2-8°C) 15-70 cm dziļumā, kāpuri izšķiļas pavasarī. Strauta forele tiek uzskatīta par taimiņa pasugu. Kā saldūdens zivs  tā dzīvo straujās ūdenstecēs, kur skābekļa saturs ir augsts un barojas ar kukaiņiem, to kāpuriem un mazajiem vēžveidīgajiem. 

Tā kā nārsta laiks tuvojās, AS "Latvenergo" Vides un darba aizsardzības funkcija sagatavoja visas nepieciešamās atļaujas.  Valsts vides dienesta tehniskos noteikumus, kur noteiktas vides aizsardzības prasības upes sakopšanai, un VSIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" tehniskos noteikumus, jo upe atrodas to pārraudzībā. Darbus bija  ieteicams veikt līdz 15. septembrim, lai gadījumā, kad upē darbu rezultātā rastos uzduļķojums, tas paspētu nosēsties, jo 1. oktobrī sākas lašveidīgo zivju nārsts, kad tās ķert ir aizliegts.

Bērzenē izveidoti ļoti labi nārsta posmi, kuros ir akmeņu veidotas krācītes, lai bagātinātu ūdeni ar skābekli, kas arī patīk strauta forelēm un taimiņiem. Bērzenē ir konstatētas arī citas Eiropas Savienības Biotopu direktīvas aizsargātas zivju sugas – platgalve, upes un/vai strauta nēģis. Jūlijā zinātniskā institūta BIOR pētnieks Kaspars Abersons ar kolēģiem veica upes apsekošanu un mērījumus vairākos parauglaukumos, lai novērtētu Bērzenes ekoloģisko kvalitāti, secinot, ka vairākos posmos upē atrodamas lašveidīgajām zivīm piemērotas dzīvotnes un ir potenciāls turpmākajiem apsaimniekošanas pasākumiem. Rudenī no pētniekiem saņemsim plašāku secinājumu kopsavilkumu.