Vācijā tiks pabeigti vēl divi peldošie LNG termināli

Emdene (Vācija), 7.okt., LETA--DPA. Līdz ziemas sākumam Vācijā darbu sāks vēl divi peldošie sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli, informēja valstij piederošā terminālu operatorkompānija Deutsche Energy Terminal (DET).

DET paziņoja, ka notiek pēdējie sagatavošanās darbi, lai LNG termināli Ziemeļjūras ostā Vilhelmshāfenē un pie Elbas netālu no Štādes varētu sākt darboties.

Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā Vācija ir paātrinājusi LNG terminālu būvniecību Baltijas un Ziemeļjūras piekrastē, tādējādi cenšoties samazināt atkarību no Krievijas gāzes. Pašlaik jau darbojas vairāki peldošie LNG termināli – Vilhelmshāfenē, Brunsbitelē Elbas grīvā netālu no Ziemeļjūras un Baltijas jūras Rīgenes salā. Abus jaunos terminālus pabeigt sākotnēji bija plānots šā gada pirmajā pusē, taču radās dažādas problēmas, piemēram, kavējās piegādes. Atšķirībā no pirmā peldošā LNG termināla Vilhelmshāfenē, kurš darbojas kopš pagājušā gada sākuma un kurš izveidots jau esošā ķimikāliju pārkraušanas infrastruktūrā, otrajam terminālim tiek izbūvēts īpašs doks bez tiešas saskares ar zemi. Štādē par peldošo termināli tiek pārveidots kuģis Energos Force. Kā informēja DET, vēl ir jāpabeidz kuģa pārveides darbi, lai terminālis varētu sākt strādāt.

Komentāru sniedz: Jānis Kalējs, AS "Latvenergo" Enerģijas vairumtirdzniecības darījumu vadītājs

Līdz Krievijas iebrukumam Ukrainā 2022. gadā Vācijā nebija neviena SDG termināla, un dabasgāze Vācijas vajadzībām tika piegādāta pa cauruļvadiem, lielākoties no Krievijas. Lai pārorientētu dabasgāzes piegādes pēc karadarbības sākuma, Vācijā ir uzbūvēti trīs termināli, kas jau strādā, vēl trīs ir celtniecības stadijā, un pēc dažādu speciālistu domām bez šiem sešiem Vācijā varētu izbūvēt vēl līdz trim papildu termināļiem, tātad kopā tie potenciāli būtu deviņi. Vērts pieminēt, ka pirmo četru Vācijas SDG terminālu komerciālo vadību nodrošinās KN Energies – Lietuvas Klaipēdas LNG termināla operators.

Eiropa SDG importa apjomus palielina ar jaunu SDG terminālu izbūvi un esošo kapacitātes palielināšanu

SDG terminālus, protams, var uzbūvēt tikai tajās valstīs, kurām ir pieeja jūrai vai okeānam. Visas citu valstu dabasgāzes patēriņš tiek nodrošināts ar piegādēm pa cauruļvadiem. Jāņem vērā arī tas, ka ne visi termināli ir pieslēgti pārvades sistēmai. Pastāv arī tā saucamie off-grid termināli, kas ir mazāka apjoma, un tajos SDG tiek piegādāta, pārlieta un tālāk transportēta galvenokārt ar kravas transporta cisternām.

Atbilstoši statistikas datiem Eiropas kontinentā šobrīd darbojas aptuveni 57 SDG termināli (gan lielizmēra, gan off-grid) – lielākā daļa no tiem ir sauszemes,  aptuveni 25 % peldošie/jūras termināli, to kopējām importa jaudām sasniedzot līdz 284 miljardiem m3 / gadā (Latvijas gada dabasgāzes patēriņš ir aptuveni 0,35 % no šā apjoma).

Jāpiemin arī, ka Eiropa savus SDG importa apjomus ir palielinājusi ne tikai ar jaunu SDG terminālu izbūvi, bet arī ar jau esošo kapacitātes palielināšanu.

ES dalībvalstīm ir izdevies mazināt atkarību no Krievijas

Eiropas Savienības dalībvalstīm, diversificējot piegāžu avotus un pārorientējoties no Krievijas dabasgāzes piegādēm uz citiem piegādātājiem (lielākoties ASV, Kataru un Norvēģiju), ir izdevies mazināt atkarību no Krievijas. Atsaucoties uz 2024. gada 11. septembra Eiropas Komisijas "State of the Energy Union Report 2024", Eiropas Savienībā kopumā ir izdevies samazināt Krievijas dabasgāzes (SDG un cauruļvadu gāze) importu no 45 % 2021. gadā līdz 18 % 2024. gadā. Kā rāda dati, tad samazinājums ir ievērojams, tajā pašā laikā Krievijas dabasgāzes īpatsvars Eiropas Savienības dalībvalstu patēriņā joprojām ir pietiekami augsts.