Vai no vēja enerģijas Latvija var gūt ienākumus

Kristīne Eglīte, AS "Latvenergo" Ietekmes uz vidi daļas projektu vadītāja

Ar Latvijas, Lietuvas un Eiropas vēja asociācijas (Wind Europe) oficiālajiem datiem ir iespējams novērtēt – vai un kāds ir vēja parku pienesums Latvijas tautsaimniecībai un vai naudu no tā iegūst tikai attīstītājs.
Lai izpētītu vēja enerģijas ekonomisko ietekmi uz valsts ekonomiku, jau šobrīd varam atrast Latvijas un Lietuvas piemērus, kā arī atsevišķus Eiropas vēja asociācijas (Wind Europe) publicētos  datus, kas ļauj saskatīt vispārīgas likumsakarības.

Kur Latvija ir pašlaik

Eiropas vēja asociācijas apkopojumā par 2024. gadu, redzams, ka Lietuvā 2024. gadā bija uzstādīti jau 1750 MW (megavati) ar vēja enerģiju, Igaunijā 711 MW ar vēja enerģiju, bet Latvijā tikai 137 MW (1. attēls).

 

Jautājums, vai Latvijai vispār vajag jaunas ģenerējošās jaudas, ja mums jau ir gan HES, gan TEC un pašlaik arī daudz saules parku? Apskatot augstspriegumu tīklu (AST) statistiku no 2018. līdz 2024. gadam, redzam, ka Latvija ir stabils elektroenerģijas importētājs (2. attēls).

Latvija 2024. gadā importēja 1 074 319 MWh elektroenerģijas, un  tās vidējā cena bija 87,43 EUR par MWh (AST tirgus apskata dati), tātad kopumā Latvija citām valstīm 2024. gadā samaksājusi 93,92 miljonus eiro jeb 256 561 eiro dienā. Tā ir summa, kas nenonāk Latvijas tautsaimniecībā, atstājot negatīvu iespaidu uz Latvijas iedzīvotāju maksātspēju.

Atbilstoši starptautiskā valūtas fonda datiem 2024. gadā Lietuvas IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritāte bija par 23,2 % procentiem  augstāka nekā Latvijas iedzīvotājiem (3. attēls).

Protams, ka tas nav tikai tāpēc, ka Lietuvā ir daudz vairāk vēja enerģijas nekā Latvijā, taču tas ir viens no iemesliem, jo lielajiem ražošanas uzņēmumiem un jaunām energoietilpīgajām nozarēm (piem., datu centriem) ir nepieciešama lēta un, ņemot vērā kopējās tendences Eiropas Savienībā ar zaļo kursu, arī zaļa elektroenerģija.  

Kopumā elektroenerģijas ražošana savā valstī ir ļoti svarīga, un tas ir redzams vairākos līmeņos:

• Latvijas elektroenerģijas saldo ir stabili negatīvs, un 2024. gadā vien Latvija citām valstīm samaksājusi 93, 92 miljonus eiro par elektroenerģiju;
• pievienotās vērtības ķēdē ļoti svarīgs ir ražošanas līmenis: ja elektroenerģiju ražo vietējais Latvijas uzņēmums (valsts kapitālsabiedrības), tad no elektroenerģijas ražošanas gūtajiem ienākumiem valsts budžetā nonāk gan nodokļi, gan dividendes; ja ražo ārzemju uzņēmums, tad peļņa valsts budžetā ir daudz mazāka, taču tiek iegūti vismaz nodokļu ieņēmumi;
• būtiska ir vietējo uzņēmēju iesaiste VES būvniecībā un ekspluatācijā: Latvijā šobrīd labākais piemērs ir Laflora Energy, jo pierāda divu kapitālu (Latvijas uzņēmums kopā ar valsts kapitālsabiedrību) veiksmīgu sadarbību, sniedzot ievērojamu pienesumu Latvijas tautsaimniecībā:

1. uzņēmums Consolis Latvija uzsācis vēja turbīnu konstrukcijas ražošanu Latvijā: 2025. gadā atklāta jauna rūpnīca ar vismaz 100 jaunām darbavietām, kļūstot par pirmo Latvijas uzņēmumu, kas ražo turbīnu konstrukcijas;
2. vēja parkā strādā 14 Latvijas uzņēmumi (ar vairākiem apakšuzņēmējiem), un kopumā būvniecības posmā investīcijas, kas ieplūst Latvijas tautsaimniecībā, ir 95 miljoni eiro;
3. lieli būvniecības objekti stimulē ekonomiku arī vietējā reģionā: tiek izmantotas vietējās naktsmītnes, pieaug pieprasījums pēc ēdinātājiem un citiem pakalpojumiem.

Vai tikai Latvijā būvē tik lielas vēja turbīnas un cik tālu no mājām tās ir?

Vēja turbīnu ražotāji strādā, lai ne tikai palielinātu vēja turbīnu jaudu un uzlabotu to izstrādi, bet īpaši lielu vērību pievērstu tehnisko parametru un drošības uzlabošanai (ir pieejami dažādi sensori, lai mazinātu mirgošanu, novērstu apledojumu u.c., tāpat vēja turbīnas kļūst ar vien klusākas – ar mazākām trokšņa emisijām. Ņemot vērā šo tehnoloģisko attīstību un piesardzības principu, katra valsts nosaka savu minimālo attālumu no VES līdz dzīvojamajai ēkai, lai maksimāli izslēgtu ietekmi uz iedzīvotājiem, putniem un sikspārņiem.

Apkopojumu ar pieejamo informāciju par uzstādītajām augstākajām turbīnām pieminētajās valstīs un minimālo attālumu no dzīvojamajām ēkām skatīt tabulā. 

Vai vēja enerģija un tās saražotais ir brīnumzāles Latvijas tautsaimniecībai?

Tā kā Latvijai ir ļoti augsts elektroenerģijas ražošanas potenciāls, tad vēja enerģija ir virziens, kur attīstīties, jo atstāj acīmredzamu pozitīvu ietekmi uz tautsaimniecību, veicina sekundāro nozaru ekonomisko attīstību, kā arī veicina jaunu energoietilpīgu nozaru ienākšanu Latvijā.  

Ekonomikas pamatprincips – lielāks piedāvājums veicina konkurenci un arī zemāku cenu. Tas jau šobrīd ir redzams mūsu elektrības rēķinos, jo šobrīd vasarā, kad Latvijā daudz vairāk ražo saules paneļi, dienas laikā piedāvājums pārsniedz patēriņu, un bieži vien elektroenerģijas cenas ir pat negatīvas.

VES parku attīstības pienesums tautsaimniecībā no elektroenerģijas ražošanas tepat Latvijā ir ļoti plašs: tas nav tikai būvniecības process, bet arī  ieguvumi ir vietējiem uzņēmējiem, kas sekmē novadu ekonomisko attīstību. Jo, piemēram, vēja parka attīstītājam ik gadu ir jāmaksā 2500 eiro par katru uzstādīto jaudas megavatu vietējai kopienai, kas Laflora Energy piemērā nozīmē 272 tūkstošus eiro gadā jeb 30 gadu laikā ap 8 miljoniem eiro.

Otrs piemērs ir Latvenergo vēja parks Pienava Tukuma novadā ar kopējo jaudu 144 MW, kas nozīmē, ka vietējā kopiena ik gadu saņems 360 000 eiro, bet 30 gadu laikā ap  10,8 miljoniem eiro. Atgriežoties pie raksta sākumā minētā Lietuvas piemēra, Laflora Energy tiks uzstādīti 108 MW un Pienavas vēja parkā 144 MW, bet Lietuvā kopumā ir uzstādīti jau 1750 MW, no tā varam secināt, kāds potenciāls Latvijas ekonomiskā ir vēja enerģijas attīstībai, kas ļautu samazināt plaisu starp to, kāda pirktspēja ir  Latvijā un kāda – Lietuvā.

 

• ^{Wind Europe, Wind energy in Europe 2024 statstics and the outlook for 2025 — 2030. Pieejams: https://ej.uz/scf3}
• ^{AST, Elektroenerģijas tirgus apskats 2018. — 2024. gads. Pieejams: https://www.ast.lv/lv/electricity-market-review?year=2024&month=13}
• ^{International monetary fund, Implied PPP conversion rate. Pieejams: https://www.imf.org/external/datamapper/PPPEX@WEO/OEMDC}
• ^{Laflora, Laflora Energy vēja parks. Pieejams: https://laflora.lv/projekti/laflora-veja-parks}
• ^{27.08.2024 Ministru kabineta noteikumi nr. 577, Vēja elektrostaciju maksājumu kārtība vietējās kopienas attīstībai. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/354566-veja-elektrostaciju-maksajumu-kartiba-vietejas-kopienas-attistibai}