Decembra sākumā Elektrum Energoefektivitātes centrs organizēja vebināru "Arī ražošana var būt ilgtspējīga" uzņēmumu vadītājiem, ražošanas speciālistiem un inovāciju ieviesējiem, kuri vēlas atrast un ieviest ilgtspējīgus risinājumus savā ražošanas jomā. Vebinārā varēja uzzināt reālus piemērus tam, kā uzņēmumi padara efektīvāku ražošanu un uzlabo vides aizsardzības rādītājus, vienlaikus nezaudējot vai pat kāpinot produktivitāti un peļņas iespējas.

Latvenergo ilgtspējas procesu sakārtošana

Latvenergo šobrīd aktīvi strādā pie ilgtspējas stratēģijas ieviešanas, nefinanšu informācijas sniegšanas pēc jaunajiem standartiem un datu pārvaldības sakārtošanas. Kāpēc tas ir svarīgi un ar ko sākt ne tik lieliem uzņēmumiem, ja tie vēlas strādāt pie ilgtspējas procesu īstenošanas? "Viss sākas ar atbalstu vadībā. Ja uzņēmuma vadībai ir skaidra vīzija, ka ilgtspēja ir prioritāte, arī darbinieki to jūt un lietas sakārtojas. Uzņēmumam jātiek skaidrībā, ko viņi vēlas un, kur sevi saredz," uzsver AS "Latvenergo" Investoru attiecību un ilgtspējas vadītāja Inese Vilciņa.

Latvenergo ilgtspējas stratēģijas mērķi vides jomā ir līdz 2030. gadam samazināt tiešās CO₂ emisijas par 47%, salīdzinot ar 2021. gadu, kā arī līdz 2040. gadam sasniegt klimatneitralitāti elektroenerģijas ražošanā. Citi ilgtspējas stratēģijā nodefinētie vides mērķi paredz nepieļaut nozīmīgu kaitējumu videi gadījumu, samazināt ūdens patēriņu par 65% uz saražotās enerģijas vienību, salīdzinot ar 2022. gadu, uzlabot ekoloģisko kvalitāti Daugavas baseina upēs.

Pēc ilgtspējas stratēģijas apstiprināšanas Latvenergo saņēmis "Moodys" klimata mērķu novērtējumu (Net Zero Assessment), saņemot vērtējumu NZ-3. "Moodys" klimata mērķu vērtējumu var iegūt tikai tie uzņēmumi, kas iesaistās klimata pārmaiņu mazināšanā un izvirza mērķus SEG emisiju samazināšanai. Kāpēc šāds novērtējums ir nepieciešams? "Mūsu ieskatā tā ir ļoti laba atsauce uz trešās puses viedokli, ka mūsu klimata mērķi ir pamatoti. Klimats šobrīd ir ļoti aktuāls temats un par uzņēmumu centieniem klimatneitralitātes sasniegšanās jomā runā gan bankas, gan citas ieinteresētās puses, un mēs to saredzam kā ļoti labu palīgu," norāda eksperte I. Vilciņa.

Latvenergo pieredzes stāsts par ilgtspēju

Ik gadu Latvenergo veic dažādus upju atjaunošanas projektus Daugavas baseinā, sakopjot tās pietekas, atbrīvojot upi no šķēršļiem un atjaunojot nārsta vietas, kurās rudenī nārsto strauta foreles un taimiņi. Pavasarī tiek izgatavotas zivju mākslīgās nārsta ligzdas, tajās nārsto tādas zivis kā raudas, asari un līdakas. "Šī ir mūsu brīvprātīga rīcība un sirdslieta, taču neizpaliek arī ar likumu noteiktās zivju resursu atražošanas programmas," saka AS "Latvenergo" Ietekmes uz vidi novērtējuma nodaļas projekta vadītāja Anna Lankovska.

Ikgadējā summa zivju resursu atjaunošanas programmā ir vairāk nekā 1,2 miljoni eiro. Daugavā tiek ielaisti vismaz 6 300 000 dažādu sugu zivju mazuļu un kāpuru. Šie visi procesi ir tiešā veidā saistīti ar ilgtspējas nodrošināšanu. Ar ūdeni saražotā enerģija ir viena no lētākajām elektroenerģijām, un HES ūdenskrātuves ir nodrošinājums elektroenerģijas krīzes gadījumā, taču ņemot no upes, kaut kas tai ir jādod arī pretī. "Videi draudzīga rīcība ir mūsu prioritāte un mērķis. Tā ir iespēja stāstīt par ilgtspēju, sarežģītas Eiropas politikas pārvēršot cilvēcīgā valodā," apliecina A. Lankovska.

Getliņi EKO pieredzes stāsts par virzību uz ilgtspēju un energoefektivitāti

Sadzīves atkritumi nav nekas ilgtspējīgs, tāpēc Getliņi EKO mērķis ir mazināt sadzīves atkritumu daudzumu. Vidēji gadā uz Getliņiem tiek atvesti 390 līdz 400 tūkstoši tonnas sadzīves atkritumu, informē SIA "Getliņi EKO" ilgtspējas vadītāja Inese Avota.

Bioloģiskajiem atkritumiem sadaloties, dabiskā veidā rodas metāna gāze, taču tā ir kaitīga apkārtējai videi, jo veicina siltumnīcas efekta veidošanos. "Viens no uzdevumiem ir savākt šo metāna gāzi. Tā kā poligons ir liels un šīs gāzes ir daudz, tika nolemts izveidot koģenerācijas staciju, kurā no metāna gāzes tiek iegūta elektrība un siltums. Lai efektīvi izmantotu siltumu, pirms 13 gadiem izveidojām siltumnīcu, kurā audzē tomātus un gurķus," pastāsta I. Avota. Kāpēc ir svarīgi šķirot bioloģiskos atkritumus? Tam ir ārkārtīgi liela ietekme, jo palielinās poligona dzīvildze. Lai no atkritumu kalna izgūtu visu gāzi, vajadzīgi 15 gadi, savukārt pārstrādes tuneļos gāzi var iegūt divu mēnešu laikā. "Ja mēs Pierīgā nevēlamies blakus savām mājām jaunu poligonu, tad aicinām šķirot bioloģiskos atkritumus," mudina I. Avota.

Elektrifikācija kā rīks klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai

Salaspils Siltums ir siltumenerģijas ražotājs, kas nodrošina arī pārvadi un sadali. "Uzņēmuma ikdiena sastāv no ilgtspējas un uz to mēs balstām visus lēmumus par attīstību. Vēlamies būt maksimāli videi draudzīgāki un atstāt mazāku ietekmi uz vidi. Daudz esam sasnieguši un nākošais izaicinājums jeb mērķis ir elektrifikācija," pastāsta SIA "Salaspils Siltums" Funkcionālā departamenta vadītāja Ilze Siliņa.

Lai  ieviestu kādu jaunu atjaunīgo vai bezemisiju tehnoloģiju, ir jāizpilda mājasdarbs un viens no pirmajiem soļiem ir energo datu analīze. "To, ko nevar izmērīt, to nevar uzlabot," piebilst I. Siliņa. "Mūsu uzņēmumā darbojas attālinātā datu nolasīšanas sistēma gan ražošanas daļā, gan arī pie katra patērētāja, tādējādi varam sekot līdzi patēriņam. Ieviesta arī stingra šķeldas uzskaite," apliecina eksperte. Pēc tam, kad ir identificēti iespējamie uzlabojumi, seko energoefektivitātes pasākumi.

"Mūsu gadījumā tā bija siltumtrašu rekonstrukcija, modernāku sūkņu uzstādīšana, un tad sekoja atjaunīgo energoresursu un bez emisiju tehnoloģijas. Desmit gadu laikā esam par 93% samazinājuši CO₂ emisiju daudzumu. Kopš 2019. gada ~20% no gada kopējā siltumenerģijas daudzuma tiek saražota ar saules kolektoriem, kā arī sistēma ir papildināta ar 8000m³ akumulācijas tvertni. Piecus gadus mūsu galvenais fokuss ir neko nededzināt. Cenšamies saprast, ar kādiem papildus digitalizācijas rīkiem varam noturēt esošos efektivitātes rādītājus. Izmantojam elektrifikāciju kā rīku, lai sasniegtu savus mērķus, jo mūsu šī brīža sistēma ir sakārtota un efektīva. Lai sasniegtu kopējos valsts klimata mērķus blīvi apdzīvotās teritorijās, lielisks risinājums ir centralizētā siltumapgāde," norāda eksperte I. Siliņa.

Modernās dzesēšanas sistēmas – no inovācijas līdz realitātei

Pārtikas ražošanas uzņēmumiem, tāpat kā, piemēram, ledus hallēm, dzesēšana ir vitāli nepieciešama visu gadu. Šeit būtiski ir vērst uzmanību uz dzesēšanas vielām, kas tiek izmantotas sistēmās. Agrāk un arī mūsdienās ļoti izplatītas ir sintētiskās dzesēšanas vielas, pastāsta SIA "EKA Baltic" uzņēmuma vadītājs Juris Pomerancevs.

Nereti ražošanas uzņēmumos Latvijā joprojām tiek izmantota R404A. "Ja viens kilograms šīs gāzes noplūst gaisā, tas ir līdzvērtīgi četrām tonnām CO₂," apliecina eksperts. Sintētiskās vielas vēsturiski bija vienkāršāk izmantot, taču pēdējo desmit gadu laikā industrijā ir notikušas būtiskas pārmaiņas, un šobrīd liela daļa iekārtu ražotāju izmanto dabiskās dzesēšanas vielas. Visizplatītākās ir amonjaks, CO₂ un propāns. Domājot par vidi, veikti dažādi pētījumi, un 2014. gadā Zviedrijā pārbūvēta ir Eiropā pirmā simtprocentīga CO₂ ledus halle – šī viela tiek izmantota gan kā aukstumnesējs laukumā, gan kā dzesēšanas viela iekārtā. Viens no tās radīšanas mērķiem bija tehnoloģijas komercializācija un iespēja izmantot unikālās CO₂ dzesēšanas vielas īpašības, kas ir siltuma atgūšana un energoefektīvā darbība. Svarīgs uzdevums bija panākt, lai ledus halle ir pilnībā autonoma no citiem siltuma avotiem. Rezultātā objektā samazināts kopējais elektroenerģijas patēriņš par vismaz 50%. Un papildu tam siltumenerģijas vajadzības tiek pilnībā nosegtas," apliecina J. Pomerancevs.

Kas ir ilgtspējīgas apgaismojuma vadības sistēmas?

Apgaismojums ir viens no pamatveidiem, kā būtiski samazināt enerģijas patēriņu ražošanas uzņēmumos, tai pat laikā tas nav vienīgais ieguvums no gudras un ilgtspējīgas apgaismojuma vadības uzsver  SIA "Lucidus" SMART nodaļas vadītājs Krišjānis Vīdušs. Profesionāli veidotam, energoefektīvam un labi pārvaldītam apgaismojumam ir daudz priekšrocības.

Pirmkārt, nodrošinot pareizu apgaismojuma intensitāti konkrētiem ražošanas mērķiem, tas ne tikai uzlabo darba vidi, lai uzņēmuma darbiniekiem ir ne tikai patīkami un ērti strādāt, bet arī palielina ražošanas procesa efektivitāti, proti, novēršot nepietiekama apgaismojuma radītos traucēkļus precīzai darba veikšanai.

Otrkārt, automatizējot ražošanas uzņēmuma apgaismojumu un izmantojot viedās apgaismojuma vadības sistēmas, ražošanas uzņēmumi var panākt nopietnus uzlabojumus energoefektivitātes jomā, proti, iegūt nepieciešamos datus par ražošanas ēkas apgaismojuma sistēmas enerģijas patēriņu un iespējām to samazināt.

Treškārt, ar mobilās aplikācijas starpniecību, viedās apgaismojuma vadības sistēmas piedāvā no sava telefona attālināti vadīt un kontrolēt elektroenerģijas patēriņu. Noslēgumā eksperts uzsver, ka tikai kvalitatīvi veidotā un gudri vadītā apgaismojumā uzņēmums var palielināt ražošanas darbinieku darba efektivitāti un kvalitatīvāku darbu izpildi, tādējādi samazinot kļūdīšanās risku un krietni palielinot produktivitāti.

Šī vebināra video ierakstu ar ekspertu prezentācijām aicinām skatīt semināru arhīva sadaļā.