Vēja parki līdzsvarotai elektroenerģijas ražošanai un sistēmas stabilitātei

Edgars Groza, AS "Latvenergo" vēja parku attīstības vadītājs

2026. gads Latvijas enerģētikā iezīmē būtisku robežšķirtni – no vēsturiski veidotas hidroģenerācijas un termoģenerācijas sistēmas uz sabalansētu, daudzveidīgu un arvien vairāk atjaunīgajos energoresursos balstītu elektroenerģijas portfeli. Droša un stabila elektroapgāde par pieejamu cenu ir pamatvajadzība ikvienam valsts iedzīvotājam.

Aizvadītajā gadā Latvenergo paziņoja par vairākiem nozīmīgiem vēja enerģijas staciju projektiem, tostarp Laflora Energy un Pienava Wind. Tomēr uzņēmums necenšas par katru cenu sasniegt noteiktu vēja parku skaitu vai jaudu. Latvenergo stratēģijas pamatā ir sabalansēta un diversificēta elektroenerģijas ražošanas portfeļa veidošana, pielāgojoties tirgus pieprasījumam, tehnoloģiju attīstībai un mainīgajiem nozares apstākļiem.

Enerģētikas tirgus nav statisks – tajā ienāk jauni spēlētāji, mainās patēriņa struktūra un parādās jauni risinājumi. Tāpēc katrs projekts tiek vērtēts individuāli un ar augstu atbildību: vai tas atbilst sabiedrības un vides prasībām un vai tas ir ekonomiski pamatots ilgtermiņā. Šāda pieeja nozīmē nevis pārgalvīgu jaudu palielināšanu, bet pārdomātu attīstību.

Kā Latvijas kapitāla uzņēmums  Latvenergo strādā ne tikai komercpeļņas vārdā, bet arī ar skaidru uzdevumu – nodrošināt valsts enerģētikas stabilitāti.

Par tirgus aktivitāti un interesi par vēja enerģiju liecina arī desmitiem VES projektu visā Latvijā, kuri pašlaik atrodas ietekmes uz vidi novērtējuma procesā. Tas apliecina, ka Latvenergo šajā jomā nav vienīgais spēlētājs. Tomēr uzņēmuma ambīcija ir nostiprināties līderpozīcijās, jo, atšķirībā no daudziem citiem attīstītājiem, Latvenergo paliks Latvijā ilgtermiņā – ar pilnu atbildību par pieņemtajiem lēmumiem. Tieši šajā kontekstā jēgu iegūst princips: sava enerģija savā zemē.

Cik vēja parku būs?

Runājot par vēja enerģijas staciju attīstību, Latvenergo neizvirza mērķi definēt konkrētu VES skaitu. Vēja enerģija tiek skatīta kā daļa no kopējā elektroenerģijas ražošanas portfeļa, kurā jau darbojas hidroelektrostacijas un termoelektrostacijas, bet pakāpeniski tiek attīstīti arī saules un vēja parki. Šie enerģijas avoti savstarpēji līdzsvaro cits citu – brīžos, kad viens resurss nav pieejams, to piesedz vai aizvieto cits, nodrošinot sistēmas stabilitāti.

Saskaņā ar iepriekš izvirzītajiem mērķiem līdz 2026. gadam Latvenergo atjaunīgo energoresursu jaudai bija jāsasniedz 600 MW, bet līdz 2030. gadam — 1000 MW. Šobrīd šie rādītāji faktiski jau ir pārsniegti: saules parku kopējā jauda pārsniedz 689 MW, savukārt vēja parki, kas atrodas aktīvā būvniecības stadijā, veido vairāk nekā 411 MW. Šajā apjomā ietilpst arī divi vēja parki Lietuvā — Akmenē (20 MW) un Telšos (124 MW). Latvijā būvniecībā atrodas 11 MW VES Priekulē, savukārt 2026. gadā ekspluatācijā paredzēts nodot Laflora Energy parku Jelgavas novadā ar jaudu 108,8 MW, bet gadu vēlāk — Pienava Wind Tukuma novadā ar 147 MW jaudu.

Papildus jau strādājošajiem un būvniecībā esošajiem projektiem Latvenergo attīstības portfelī šobrīd ir vēl desmit vēja parku dažādās attīstības stadijās. Par nākamo praktisko soli varētu kļūt vēja parks Riebiņu apkaimē Preiļu novadā, kur ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra jau ir pabeigta un būvvaldē iesniegta būvniecības ieceres dokumentācija. VES attīstības process bieži tiek salīdzināts ar barjerskrējienu – katrs posms prasa laiku un precizitāti, un pēdējie soļi nereti ir sarežģītākie. Riebiņu projektā vēl jāprecizē atsevišķi tehniski aspekti, tomēr uzņēmums plāno tieši tur uzsākt nākamo būvniecību. Plānotā parka jauda šajā teritorijā ir 56 MW.

Riebiņu projekts vienlaikus izgaismo arī plašāku kontekstu – ģeopolitiskos un drošības ierobežojumus, kas īpaši aktuāli teritorijās, kas atrodas tuvāk Latvijas austrumu robežai. Izvēloties potenciālās vietas VES attīstībai, Latvenergo ņem vērā visus valsts normatīvos aktus, Ministru kabineta un pašvaldību noteikumus, kā arī Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku noteiktos ierobežojumus. Papildus tam tiek izvērtētas vides prasības, dabas liegumi, mežu un lauksaimniecības zemju izmantošanas nosacījumi.

Kopā ar šo kritēriju izvērtēšanu tiek analizēts arī pats vēja resurss. Mūsdienās pieejami detalizēti vēja karšu un plūsmu modeļi, kas ļauj novērtēt vēja stiprumu dažādos augstumos. Ja modelētie dati liecina par pietiekamu potenciālu, konkrētajā vietā tiek veikti arī reāli vēja mērījumi. Ne mazāk būtiski ir tehniskie priekšnosacījumi – elektrotīkla pieslēgumi, apakšstaciju pieejamība, ceļu infrastruktūra un ekspluatācijas iespējas. Tikai tad, ja visi šie faktori sakrīt, projekts var kļūt par ekonomiski pamatotu ieguldījumu un reālu pienesumu Latvijas enerģētikas drošībai.

Standarti, no kuriem neatkāpjas

Vēja enerģijas staciju attīstībā Latvenergo konsekventi ievēro visus normatīvos noteiktos standartus, kas Latvijā ir skaidri definēti Ministru kabineta noteikumos. Tie kalpo kā ceļvedis visam VES ieviešanas procesam – no plānošanas līdz ekspluatācijai. Trokšņu līmeņi, ēnu mirgošanas ierobežojumi, dabas aizsardzības prasības un citi vides aspekti netiek uztverti kā formāla procedūra, bet kā būtiska projekta kvalitātes un sabiedrības uzticības sastāvdaļa.

Īpaša uzmanība tiek pievērsta ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procesā noteiktajām prasībām. Visi nosacījumi, kas šajā procesā ir saskaņoti ar atbildīgajām institūcijām un sabiedrību, tiek ievēroti skrupulozi un bez izņēmumiem. Šī pieeja balstās vienkāršā, bet principiālā atziņā – šajās teritorijās dzīvo arī paši Latvenergo darbinieki, un projektu attīstība notiek vidē, par kuru uzņēmums uzņemas ilgtermiņa atbildību.

Vēlreiz svarīgi uzsvērt, ka Latvenergo ir uzņēmums, kas paliks Latvijā arī pēc projektu realizācijas un uzņemsies pilnas saistības ekspluatācijas un pēc ekspluatācijas periodā.

Tas nozīmē, ka katrs solījums, kas dots sabiedrībai, būs jāizpilda praksē, un par katru pieņemto lēmumu būs jāatbild arī nākotnē. Tieši šī nepārtrauktā klātbūtne un atbildība ir pamats stingrajai nostājai – VES standarti nav apspriežami, bet ievērojami.

Sabiedrības attieksme un cenu jautājums

Vēja parku projektu apspriešanās par vēja enerģijas staciju projektiem arvien biežāk izskan jautājums – vai patiešām ilgtermiņā garantēti, simtos tūkstošu eiro mērāmi ienākumi pašvaldību budžetos nav pietiekams arguments projektu atbalstam? Uz to nav vienkāršas atbildes, lai gan maksājumu kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi, tiešām garantējot ilgtermiņa ienākumus. VES projektu apspriešanas atspoguļo plašāku sabiedrisko dinamiku, kur vienlaikus vērojama gan viedokļu radikalizēšanās un emocionāla eskalācija, gan arī pakāpeniska izpratnes veidošanās par enerģētikas pārmaiņu nozīmi un ieguvumiem sabiedrībai.

Pozitīvā tendence ir tā, ka, pieaugot skaidrojošajam darbam, palielinās arī to cilvēku skaits, kuri uz projektiem raugās racionāli un balstās faktos. Šie cilvēki parasti nav skaļākie diskusiju dalībnieki, taču tieši viņu klātbūtne liecina par pakāpenisku sabiedrības nobriešanu šajā jautājumā.

Ne mazāk bieži apspriedēs tiek uzdots arī jautājums par elektroenerģijas cenu – vai lielās investīcijas vēja parkos nenozīmēs, ka elektrība kļūs dārgāka. Atbilde meklējama nevis solījumos, bet ekonomikas pamatlikumā: pieaugot piedāvājumam, cenas ilgtermiņā samazinās. Vēja enerģijas ražošanas pašizmaksa jau šobrīd ir viena no zemākajām elektroenerģijas ieguves tehnoloģijām, un tuvākajā nākotnē tā var ne tikai papildināt, bet arī aizvietot citus, videi un cilvēku veselībai mazāk draudzīgus enerģijas avotus.

Latvijai ir visi priekšnoteikumi, lai šo potenciālu izmantotu – gan dabas resursi, gan tehnoloģiskā brieduma pakāpe, gan arī pieaugošā pieredze atjaunīgās enerģijas integrēšanā kopējā energosistēmā.