Vēja parks – iespēja vietējiem

Par SIA "Latvijas vēja parki" plānotajiem notikumiem 2024. gadā stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Urtāns.

Lūdzu, komentējiet, kāda šobrīd situācija ar parkiem plānotajām teritorijām?

AS "Latvijas valsts meži" piešķirtā platība ir 40 tūkstoši hektāru, un tas nozīmē, ka šī ir t.s. izpētes platība. Tā platība, kurā varētu notikt būvniecība, ir 1 līdz 1,2 ha katrai turbīnai, tātad  šajā platībā noritēs būvniecības process. Taču tas var notikt tikai pēc tam, kad ietekmes uz vidi procedūrā saņemts pozitīvs atzinums. Ja tāda nav, tad būvniecība notikt nevar.  Līdz ar to pašlaik pateikt, cik liela kurā teritorijā būs apbūves platība, ir pāragri. Pēc tam, kad būs noslēdzies IVN process, varēs sākt projektēšanu, un pēc tam arī būvniecību, kā arī jāveic iekārtu iepirkums atbilstoši vēja mērījumiem. Lai noteiktu būvniecības apjomu un veidu konkrētajā vietā, būs jāveic ģeoloģiskā izpēte. Un, kā jau minēts – ja IVN kādu teritoriju neapstiprinās, tad vēja turbīnas celtniecība konkrētā vietā nebūs iespējama. 

Izvēloties teritorijas vēja parku attīstībai, mēs īpaši pievēršam uzmanību vietām, kur jau ir izcirtumi, pētām vietas, kur nav koku, jo tad, ja pēc izpētes šajā vietā būs iespējams celt vēja turbīnas, koki nebūs jāizcērt.  AS "Latvijas valsts meži" kopējais gada ciršanas apjoms LVP projekta dēļ nepalielināsies, tas saglabāsies tādā pašā apmērā, atbilstoši pamainot ciršanas vietas. Tāpat projekta ietvaros nocirstais koku apjoms tiks atjaunots, veicot meža atjaunošanas darbus.

Kādi darbi tiek plānoti 2024. gadā? 

2024. gadā joprojām tiks turpināts darbs ar IVN izpēti, tiks plānotas iedzīvotāju darba grupas, un klātienē notiks sabiedriskā apspriešana par ietekmes uz vidi novērtējumu jau pēc IVN noslēguma. Pēc IVN procedūras uzsāksim diskusiju ar pašvaldībām par lokālplānojumiem. Faktiskā būvniecība 2024. gadā vēl nesāksies, tiks uzsākti projektēšanas darbi gan VES, gan pieslēgumiem pie AST, kā arī veikta ģeoloģiskā izpēte. Projektēšanā ietilpst arī teritorijas plānošana, pievadceļi, u.c. infrastruktūra. 

Kā notiks VES tehnoloģiju un iekārtu iegāde VES? 

2024. gadā tiks uzsākts darbs ar turbīnu un apakšstaciju aprīkojuma  iepirkumu. Lai veiktu iepirkumu, tiks  izstrādāti iepirkumu nolikumi.  Tas ir darbietilpīgs process, plānojam starptautisku konkursu, kurā varēs piedalīties lielākie turbīnu ražotāji. Pamats šādam iepirkumam būs konkrēti paveikti darbi: IVN statuss, vēja mērījumi, kas ir svarīgi turbīnu ražotājam. Iepirkums par iekārtām būs visām ieplānotajām VES – nosacījums par maksimālo iekārtu skaitu un iespēju to koriģēt atkarībā no IVN rezultātiem, jo tie visur nebūs vienlaikus. Sākotnēji darbi notiks Limbažos, Valmierā un Valkā, pēc tam Augšdaugavā, Bauskā un divās vietās Ventspilī,, tad Balvos, Ludzā un Ogrē. 

Kā turbīnas tiks piegādātas uz konkrēto vietu, piemēram, vai varētu tikt izmantotas novadu tuvākās ostas, kā būs ar ceļu infrastruktūru?

Iekārtas ir apjomīgas, tādēļ potenciālos piegādātājus esam plānojuši iepazīstināt ar ostām un ostu spējām šādas kravas uzņemt. Katram piegādātājam būs iespēja izvēlēties, kā organizēt savu loģistiku. No ostas tālākā piegāde notiks, izmantojot ceļu tīklu, transportējot ar speciālo tehniku operatīvā transporta pavadībā. Maršruts tiek savlaicīgi plānots, tas iepriekš tiek apsekots un analizēts, kur un kā var izbraukt, analizējot krustojumus, pagriezienu leņķus un ceļu nestspēju, vai pa tiem iespējams konkrēto kravu aizvest, nepieciešamības gadījumā ceļi tiks arī pastiprināti un/vai pārbūvēti.  Iekārtu vešana notiks pa daļām un, kā jebkuru būvdarbu laikā, noteiktā laikā ir iespējamas neērtības. 

Mēs maksimāli izmantosim esošo ceļu tīklu, bet ir skaidrs, ka gadījumā, ja līdz konkrētajam zemes gabalam, kur paredzēts turbīnas izvietot, ceļa nav un nav arī iespējams izmantot esošo tīklu, tad tas būs jāizveido no jauna. Ja, būvējot ceļu vai pieslēgumus augstsprieguma līnijām, tiks izcirsti koki, tad tāpat kā turbīnu pamatu izbūves un turbīnu montāžas gadījumā tiks veikti meža atjaunošanas darbi atbilstošā apjomā. 

Kādas iespējas vietējai kopienai un uzņēmējiem dos parka būvniecības process?

Likumdošanas līmenī šobrīd ir diskusijas par maksājumiem pašvaldībām. Tā apjoms būs atkarīgs no attiecīgā vēja parka jaudas, t.i., tā būs konkrēta summa gadā, ko vēja parks ik gadu ieskaitīs pašvaldības budžetā. Pašlaik valdībā notiek diskusijas par to, cik liels tas būs, taču šobrīd varu teikt, ka šis maksājums pašvaldības budžetā būs jūtams. Tālāk jau tas būs pašvaldības ziņā, kā šos līdzekļus izmantot. Eiropas valstīs, kur vēja parki tiek attīstīti lielā apjomā, šādi maksājumi ir ierasta prakse.

Turbīnu pamatu un ceļu būvdarbi tiks veikti, balstoties uz iepirkuma rezultātiem. Iespējams, iepirkumā uzvarēs liels būvniecības uzņēmums, taču ir skaidrs, ka viņiem būs nepieciešami apakšuzņēmēji, kas veiks konkrētus darbus, un šeit paveras iespējas vietējiem uzņēmējiem un darbiniekiem. 

Tāpat paveras iespējas arī konkrētā reģiona  viesmīlības nozarei – būvdarbu laikā būs pietiekami daudz cilvēku ne tikai no Latvijas, bet arī ārzemju uzņēmumiem, kuriem ir kaut kur jāpaliek, jāēd un jāizmanto transporta pakalpojumi. Starp citu, ir maz zināms fakts, ka pirmais īres tirgus  burbulis Latvijā bija trīsdesmito gadu beigās, kad cēla Ķeguma HES. Īres cenas būvlaukuma apkārtnē kāpa vairākkārtīgi. Tas, protams, ir uz laiku, taču šie pāris gadi dod iespēju vietējiem uzņēmumiem pelnīt. 

Kā notiks sabiedrības un vietējo kopienu apspriešana projekta laikā?

Pēdējo divu gadu laikā sabiedriskās apspriešanas tika organizētas attālināti Covid pandēmijas ierobežojumu dēļ.  No nākamā gada šādas sanāksmes notiks klātienē. Limbažiem, Valmierai un Valkai mēs piedāvāsim veidot darba grupas, kur būs iespējams darboties kopā ar ekspertiem, kopienai būs iespēja iesaistīties. Plānots, ka pirmās darba grupas sāks darbu jau 2024. gada sākumā. Jebkurā gadījumā mēs esam ieinteresēti runāt ar cilvēkiem un skaidrot. VES Latvijā ir realizēti, bet salīdzinoši nelielā apjomā, līdz ar to šī būs jauna pieredze. Cilvēkus uztrauc nezināmais, mēs centīsimies bažas kliedēt, jo VES būvniecība meža zemēs nav nekas jauns, šādi projekti meža zemēs ir realizēti Skandināvijas valstīs – Somijā, Zviedrijā un Norvēģijā, kurās, tāpat kā Latvijā, meži aizņem ievērojamu daļu no platības.

Darba grupās tiks identificēti tie vides jautājumi, kas konkrētajās vietās ir aktuālākie un sāpīgākie. Piemēram, ja vietējiem cilvēkiem ir bažas kādā no jomām, tad konkrētie speciālisti, tiekoties ar cilvēkiem, skaidros, kāda būs ietekme un, ja ietekme būs, kā to plānots mazināt.   

Cilvēkiem būs lielāka skaidrība par visu procesu un iespēja saņemt atbildes uz saviem jautājumiem, iespēja nepastarpināti runāt ar ekspertiem.