Vēja parks kā process: dati un līdzsvars starp enerģiju un dabu

Kristīne Eglīte, AS "Latvenergo" Ietekmes uz vidi novērtējuma daļas projektu vadītāja

Vēja parka dzīves ciklā ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) atzinums nav finiša līnija, bet starta signāls saistošu nosacījumu izpildei. Tie attīstītājam obligāti jāievēro gan būvniecības, gan ekspluatācijas laikā, turklāt virkne prasību jāizpilda jau pirms pirmā turbīnas pamata izbūves. Līdz ar to priekšstats, ka pēc vēja parka izbūves netiks kontrolēts troksnis, mirgošana vai ietekme uz putniem, ir ne tikai vienkāršots, bet maldinošs. Tikpat maldinošs kā apgalvojums, ka šajā procesā nepastāv ne kontrole, ne normatīvais regulējums ne pirms, ne pēc vēja parka izbūves.

Vēja parkā Laflora Energy putnu monitorings tiek veikts nepārtraukti kopš 2023. gada, un tas turpinās arī šobrīd. Tas ļauj Latvenergo pamatoti apgalvot, ka vēl pirms turbīnu darbības uzsākšanas teritorija un tās apkārtne ir rūpīgi izpētīta. Šī procesa gaitā ornitologi savus novērojumu datus un atskaites ir iesnieguši Dabas aizsardzības pārvaldē. Arī šis process ir bijis pierādījums tam, ka ar IVN nekas nebeidzas, un vēja parka attīstība ir dinamisks process, piemēram, pēc pirmsbūvniecības monitoringa atskaišu izvērtēšanas Valsts vides dienests un Dabas aizsardzības pārvalde izvirzīja obligātu prasību uzstādīt putnu aizsardzības sistēmas, lai gan tas sākotnēji nebija minēts kā obligāts nosacījums IVN atzinumā.

Pēc ornitologu un Dabas aizsardzības pārvaldes nosacījumiem identificētas putnu sugas, kuru aizsardzība un turpmākais monitorings ir īpaši būtisks. Tāpēc jau šī gada pirmajā pusgadā tiks uzsākti darbi putnu aizsardzības sistēmu uzstādīšanai.

Ornitoloģija, līdzīgi kā daudzas citas jomas, strauji kļūst tehnoloģiskāka. Līdzās klasiskajiem lauka novērojumiem, kur esam manījuši ornitologus ar iespaidīgiem foto objektīviem un binokļiem, arvien lielāku lomu ieņem mākslīgais intelekts un mašīnredze. Laflora Energy vēja parkā putnu klātbūtne tikusi fiksēta, izmantojot autonomus skaņas ierakstītājus, kas reāllaikā nodod datus ornitologiem, ļaujot nepārtraukti sekot līdzi situācijai arī bez cilvēka klātbūtnes dabā.

Arī putnu migrācijas periodos uzraudzība kļūst arvien precīzāka un efektīvāka, jo putnu plūsmas tiek analizētas ar mākslīgā intelekta un mašīnredzes palīdzību, kas spēj saskaitīt putnu daudzumu un noteikt kustības intensitāti. Šāda pieeja nav unikāla tikai Latvijai, līdzīgi risinājumi jau plaši tiek izmantoti arī citur pasaulē, tomēr tas ļauj ieviest inovācijas arī Latvenergo vēja parku izpētes un uzturēšanas procesos.

Tas ļauj secināt, ka mūsdienās vēja parki vairs nav tikai elektroenerģijas ražošanas objekti, bet tie kļūst par datu un tehnoloģiju balstītām sistēmām, kas ļauj daudz precīzāk nekā agrāk līdzsvarot enerģijas ieguvi ar dabas aizsardzību.

Datu nozīme un secinājumi: vēja parku ietekme uz putniem un dabas aizsardzības ieguvumi

Kopumā šāda izpēte ir īpaši vērtīga, jo tā nodrošina datus, kas ļauj izdarīt pamatotus secinājumus par vēja turbīnu faktisko ietekmi uz dažādām putnu sugām un jau plānošanas stadijā pilnveidot risinājumus citiem vēja parkiem. Būtisks ieguvums ir arī plašākai dabas aizsardzībai Latvijā, jo Latvenergo iegūtos datus nodod Dabas aizsardzības pārvaldei, kur tie var tikt izmantoti dabas aizsardzības plānošanā, sugu monitoringā un citās aktivitātēs.

Viens no svarīgākajiem secinājumiem, kas gūts Laflora Energy vēja parka līdzšinējā monitoringa ietvaros, ir tas, ka zosu klātbūtne teritorijā ir epizodiska, jo tās šo teritoriju galvenokārt pārlido, nevis izmanto kā pastāvīgu barošanās vai atpūtas vietu.

Svarīgi uzsvērt, ka zinātniskie pētījumi pierāda, ka zosis ir gudri un sociāli putni, kas laikus pamana šķēršļus, pielāgo migrācijas maršrutus, maina lidojuma augstumu un, balstoties pieredzē, atkārtoti izvēlas drošākos ceļus[1].

Tas nozīmē, ka pieņēmumi par nekontrolētu vai neizvērtētu ietekmi uz putniem bieži vien neatbilst faktiskajiem datiem. Mūsdienās vēja parku plānošana un ekspluatācija ir iespējama, izmantojot tehnoloģiskos risinājumus, kas ļauj līdzsvarot elektroenerģijas ražošanu ar dabas aizsardzību.

Vēja parku troksnis un cilvēka drošība: mūsdienu tehnoloģijas un skaidrs regulējums

Ja mēdz teikt, ka pasaules pamats ir ūdens, tad vēja enerģijā tas nepārprotami ir cilvēks. Tieši tāpēc Latvenergo jau šobrīd ir veicis konsultācijas ar Veselības inspekciju, lai saskaņotu trokšņa mērījumu vietas un periodus pie Laflora Energy vēja parka. Pretēji publiski paustajām šaubām trokšņa novērtēšanas metodika un robežvērtības Latvijā jau ir skaidri noteiktas Ministru kabineta noteikumos "Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība". Eiropas Savienībā nepastāv situācija, kurā vēja parku radītais troksnis netiktu regulēts, jo robežvērtības ir noteiktas, to ievērošana tiek uzraudzīta, un pārkāpumu gadījumā var tikt piemēroti darbības ierobežojumi. Valsts vides dienests šis nosacījums ir nostiprināts, 2023. gadā apstiprinātajā dokumentā "Vadlīnijas ietekmes uz vidi sākotnējā izvērtējuma veikšanai vēja elektrostaciju būvniecības radīto ietekmju uz vidi izvērtēšanai". Cita starpā, šajā dokumentā noteiktas arī robežvērtības mirgošanai, zemas frekvences troksnim, kā novērtējuma metodes vides riskiem un avārijām.1

Turklāt Latvijā plānotās vēja turbīnas nav nedz augstākas, nedz skaļākas vai tuvāk dzīvojamām ēkām nekā citviet Eiropā, galvenā atšķirība ir attīstības laikā (x.attēls). Tāpat Eiropas vēja asociācijas (Wind Europe) datos redzams, ka svarīgs rādītājs trokšņa robežvērtībām ir attālums no dzīvojamajām ēkām.  Citās valstīs vēja parki attīstīti daudz agrāk, tāpēc tajos joprojām dominē vecākas, zemākas un mazāk efektīvas turbīnas. Savukārt Latvijas relatīvā kavēšanās šajā jomā kļūst par mūsu priekšrocību, jo vēja enerģijas attīstību Latvenergo uzsāk ar modernākām, efektīvākām tehnoloģijām un risinājumiem trokšņa, mirgošanas, apledojuma un citu risku mazināšanai.