Zaļais kurss no uzņēmuma līdz klientiem
Kristaps Ločmelis, AS "Latvenergo" Regulācijas lietu vadītājs
Zaļais kurss, ar kuru Eiropas Savienība vēlas līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti visās tautsaimniecības nozarēs, katrā uzņēmumā ieņem arvien konkrētāku pozīciju, plānojot savas nākotnes darbību. Lai arī zaļā kursa 2030. gada mērķa radītāju un rīcībpolitiku saturu Eiropas Komisija tikai veido, kopumā iesāktais klimata neitralitātes vektors nemainīsies, bet notiks būtisks paātrinājums, ko izjutīs arī klienti.
Zaļais kurss skars pilnīgi visas tautsaimniecības jomas – gan klasiskos Latvenergo koncerna darbības virzienus, gan arī visus mūsu klientus. Tāpēc tam ir un būs milzīga loma gan koncerna nākamā perioda stratēģijā, gan arī tālākā nākotnē. Mums katrā jomā no aprites ekonomikas un bioloģiskās daudzveidības līdz ilgtspējīgam finansējumam ir jāspēj saskatīt to nākotnes virzienu un procesus Eiropā, kuros sagaidāmi lēmumi zaļā kursa ietvaros.
Pirms pieķeramies zaļā kursa saturam, jāatgādina, ka līdzšinējā politiskā apņemšanās, kas startēja kā Eiropas enerģētikas savienība Latvijas prezidentūras laikā Eiropas Komisijā, bet vēlāk ieguva nosaukumu "Tīra enerģija visiem Eiropas iedzīvotājiem", ir ambicioza, bet vēl nav ieguvusi gana konkrētu piepildījumu nacionālajā politikā. Lai gan Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2030 ir apstiprināts, tā ieviešanai nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos nav pilnībā ieviestas. Zaļais kurss ir esošās politikas ieviešanas būtisks paātrinājums, uzliekot dalībvalstīm vēl ambiciozākus klimata mērķus un acīmredzami prasīs arī nekavējošu Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2030 pārskatīšanu.
Tuvākā gada vai divu laikā Eiropas Komisijas uzdevums ir piepildīt zaļā kursa rīcībpolitikas ar saturu un tuvākā atskaites laika nogriežņa mērķa rādītājiem. Tas būs pamatīgs darbs, kas paredzēs izvirzīt jaunus 2030. gada Eiropas Savienības mērķus, mainīt ievērojamu daudzumu normatīvā regulējuma un panākt, ka arī dalībvalstis ievieš attiecīgus regulējumus. Šobrīd mēs varam secināt, ka politiskais vektors nemainās, bet mēs nevaram būt līdz galam pārliecināti, cik straujas būs pārmaiņas un kurus sektorus tās skars primāri.
2021.gada 21.aprīlī ES spēra nākamo soli 2050.gada klimatneitralitātes mērķa nostiprināšanā likumdošanā, trialogā starp Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu un Eiropas Padomi panākot vienošanos par ES Klimata likuma pamatelementiem, vienlaikus vienojoties par būtiski lielāku siltumnīcefektu izraisošo gāzu samazinājumu jau 2030.gadā, nosakot jaunu ES saistošo mērķi par 55% samazināt siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju, salīdzinājumā ar 1990.gadu (līdz šim šis mērķis bija noteikts 40% apmērā).
Raugoties Latvenergo nākotnē, ir skaidrs, ka arī mums ir nepieciešams pārskatīt un atbilstoši modelēt savas darbības galvenos virzienus. Jau varam teikt, ka tādi nozīmīgi notikumi kā pievienošanās Ziemeļvalstu elektroenerģijas biržai, starpsavienojumu darbības uzsākšana, elektroenerģijas tirgus atvēršana, gāzes tirgus atvēršana ir vēsture. Šobrīd paralēli vēsturiskajiem pamatbiznesa segmentiem – ražošanai, sadalei un tirdzniecībai tiek noteikti jauni attīstības ceļi, rūpējoties arī par mūsu klientu interesēm un vajadzībām un palīdzot tiem pielāgoties zaļā kursa izaicinājumiem.
Šobrīd jau redzam, ka elektromobilitāte un saules paneļu izmatošanas pieaugums jau apsteidz sākotnējās ekspektācijas. Pieaugs interese un arī piedāvājums uzņēmumu un mājsaimniecību energoefektivitātes jomā. Paplašināsies viedo tehnoloģiju pielietojums gan klientu, gan piegādes pusē (tīklos un ražošanā), patērētāji kļūs par pašražotājiem (prosumers). Mūsu domāšana un rīcība jau ir mainījusies zaļā kursa virzienā, un visi apstākļi šobrīd rāda, ka nākotnē process notiks daudz straujāk. Kļūstot atvērtiem pret inovācijām un digitalizāciju visplašākajā nozīmē, mēs paši veidosim nākotni savos uzņēmumos, no kā iegūsim visi.
Zaļais kurss ir politiska iniciatīva ar visplašāko stratēģiju un politikas virzienu kopumu, kas aptvers visas tautsaimniecības nozares, lai mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi, galvenokārt mazinot siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas, radītu mazāk atkritumu, atjaunotu un saglabātu bioloģisko daudzveidību, veicinātu aprites un bioekonomikas attīstību. Šī zaļā kursa mērķis ir līdz 2050. gadam samazināt siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju Eiropas Savienībā līdz nullei un nodrošināt, ka ekonomiskā izaugsme nav atkarīga no resursu patēriņa.