Zivju nārsts tiešraidē no Daugavas

Dainis Kanders, AS "Latvenergo" vides aizsardzības vecākais speciālists

AS "Latvenergo" otro gadu piedāvās vērot zivju nārstu tiešraidē Daugavā un tādā veidā  sekot līdzi zemūdens pasaulē notiekošajam. Iestājoties siltam laikam, pieaug zivju aktivitāte, un nārstu sāk līdakas, brekši, asari un raudas. 

AS "Latvenergo" mājaslapā varēs vērot zemūdens pasauli sešu nedēļu garumā. Lai nodrošinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, vairāk nekā desmit gadus sadarbībā ar biedrību "Mēs zivīm" Latvenergo darbinieki Daugavā izvieto mākslīgās zivju nārsta ligzdas, kas veidotas no sasietiem egļu zariem.

Ikreiz, kad nārsta ligzdas ir saliktas upē un sācies zivju nārsts, uz egļu zariem kā dzintara krelles rotājas ikri. Tos redzot, projekta dalībnieki un arī iedzīvotāji ir gandarīti, jo tādā veidā mēs palīdzam zivīm nodrošināt dabiskā nārsta iespējas. Tiešraides kameru izvietošana ļauj papildus gūt ieskatu par zivju nārstu un arī ikru attīstību, tādēļ otro gadu tā būs pieejama dabas mīļotājiem. Kamera šogad ir ievietota Daugavā pie Lielvārdes. 

Viens no hidroenerģijas ražošanas blakusefektiem ir ūdens līmeņa svārstības. Lai mazinātu efekta negatīvo ietekmi uz ūdenskrātuves ekosistēmu,  no egļu zariem izgatavotās mākslīgās zivju nārsta ligzdas papildina dabiskās  zivju nārsta vietas.

Vienpadsmit gadu īstenojot vides projektu, mākslīgo nārsta ligzdu izvietošana Daugavā  ir ne tikai sekmējusi zivju dabiskā nārsta iespējas upē, bet arī pierādījusi sevi  kā efektīvu un ilgtspējīgu pasākumu, kur atjaunīgās elektroenerģijas ražošana var  līdzpastāvēt ar bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. 

Iepriekšējos gadus nārsta ligzdas izvietoja Daugavā pie Ikšķiles un Kaibalas, bet pagājušajā gadā tika paplašināts ligzdu izvietošanas areāls augšpus Pļaviņu HES, ieliekot ligzdas Daugavā pie Liepkalniem Pļaviņu novadā.  

2019. un 2020. gadā uzsākta sadarbība ar Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu "BIOR", lai apzinātu, kādas zivju sugas ligzdas izmanto nārstam. Šogad izpēte turpināsies, nosakot ligzdu efektivitāti un novērtējot aktivitātes īstenošanas kopējo pienesumu bioloģiskajai daudzveidībai, kā arī turpinās veikt jaunu piemērotu vietu meklējumus Daugavā nārsta ligzdu izvietošanai nākotnē.

2020. gadā uzsākām zemūdens tiešraides translēšanu no nārsta ligzdas, kuras mērķis ir sniegt iespēju sekot līdzi aktuālajiem notikumiem zemūdens pasaulē un dokumentēt zivju nārsta norisi, tādējādi veicinot sabiedrības zinātību par Daugavas zivju faunu.

Mākslīgās nārsta ligzdas izgatavo cirsmā no mežistrādes pārpalikumiem – egļu zariem.

Ligzdu gatavošanā izmanto dažādus, līdz 70 cm garus egļu zarus, kurus liek citu virs cita pretējos virzienos un pēc tam pa vidu ar metāla stiepli sasien, augšā un apakšā veidojot cilpas.

Izgatavotās ligzdas izvieto iepriekš izpētītā upes posmā, kur zivis vislabprātāk nārsto. Šajās vietās ligzdas vairākās rindās vairāku simtu metru garumā un dažādos dziļumos iegremdē upes ūdens zonā, tādējādi nodrošinot, ka ikri nepaliek bez ūdens un saulē neizžūst. Lai ligzda stabili turētos ūdenī, tai cilpā zem ligzdas auklā pievieno atsvaru, bet cilpai virs ligzdas pievieno pludiņu (tukša plastmasas pudele, kanna u.c.). Uz pludiņa uzraksta nosaukumu "Zivju ligzda", lai ikvienam, kurš upē redz šo marķējumu, ir nepārprotama informācija par izvietotajiem priekšmetiem.

Fakti par mākslīgajām zivju nārsta ligzdām:

• 2021. gadā vides projektam aprit 11 gadu; 
• kopā desmit gados Daugavā pie Ikšķiles,  Kaibalas, Liepkalniem un Klintaines ievietotas vairāk kā 3300 ligzdas; 
• katrā no ligzdām ir vismaz 50 tūkstoši ikru;
• 2020. gada izpētē secināts, ka ligzdās lielā daudzumā konstatētie ikri piederējuši raudai, asarim. Mazākā skaitā karpas un pliča zivju kāpuri. Konstatēti arī līdaku ikri. 
• atkarībā no perioda un izvietojuma vietas ikri noklāj 60-90 % no ligzdu virsmas. Daudzās ligzdās ikru skaits ir ļoti liels, visticamāk, sasniedzot ligzdas potenciālo kapacitāti.