Aktuālais dabasgāzes tirgū

Rodika Prohorova, AS "Latvenergo" Portfeļa vadības daļas vadītāja

Ģeopolitiskā spriedze Tuvajos Austrumos, riski Hormuza šaurumā un nenoteiktība veicinājuši dabasgāzes cenu kāpumu un apgrūtinājuši Eiropas Savienības krātuvju papildināšanu pirms apkures sezonas. Tomēr Latvijā situāciju un piegāžu drošību stiprina Inčukalna pazemes krātuve, Klaipēdas SDG terminālis un AS "Latvenergo" ilgtermiņa piegāžu līgumi. Būtiskākais risks šobrīd ir nevis gāzes pieejamība, bet tās cena, kas ģeopolitiskās nenoteiktības apstākļos var saglabāties augstāka nekā iepriekšējā apkures sezonā.

2026. gada 7. septembrī pēc publiski pieejamiem datiem (AGSI) Eiropas Savienības dabasgāzes krātuvju aizpildījums ir sasniedzis 66,90 %, kas ir zemākais līmenis kopš 2021. gada. Zemu krātuvju aizpildījuma līmeni kopš 2026.gada februāra beigām būtiski ietekmējušas Tuvo Austrumu konflikta radītās svārstības naftas un gāzes tirgos. Nenoteiktība par turpmāko cenu attīstību mudināja daudzus Eiropas gāzes apgādes uzņēmumus ieņemt nogaidošu pozīciju, cerot uz konflikta atrisināšanos un energoresursu cenu stabilizēšanos. Papildu spiedienu uz tirgu radīja arī drošības riski Hormuza šaurumā, kas ir viens no pasaulē svarīgākajiem energoresursu tranzīta maršrutiem, kā arī sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) piegāžu traucējumi. Šie faktori samazināja pieejamo piedāvājumu un apgrūtināja Eiropas dabasgāzes krātuvju piepildīšanu pirms apkures sezonas.

Neapšaubāmi konflikts Tuvajos Austrumos ir veicinājis TTF dabasgāzes cenu pieaugumu. Piemēram, 35. nedēļā TTF nākamā mēneša kontraktam vidēji bija 67 EUR/MWh līmenī, un jau 37. nedēļā cena tā pieauga līdz 76 EUR/MWh līmenim, tirdzniecības dienā sasniedzot 78 EUR/MWh. Tomēr šie cenu līmeņi joprojām ir būtiski zemāki par vēsturiski augstākajiem pīķiem, kas Eiropas enerģētikas tirgū tika sasniegti iepriekšējo krīžu laikā. Ņemot vērā pašreizējo tirgus situāciju, salīdzinoši zemo dabasgāzes krātuvju aizpildījuma līmeni Eiropā un saglabājušos ģeopolitisko nenoteiktību, pastāv liela varbūtība, ka dabasgāzes cenas arī turpmāk saglabāsies augstākas nekā iepriekšējā apkures sezonā. Turklāt nav izslēgts, ka paaugstināts cenu diapazons tirgū saglabāsies līdz pat šīs apkures sezonas beigām. Ja augstas cenas saglabāsies ilgāku laiku, tas atspoguļosies mājsaimniecību un rūpniecības enerģijas rēķinos, veicinot inflāciju un apdraudot Eiropas ekonomikas perspektīvas.

Šajā kontekstā īpaši nozīmīgas ir AS “Latvenergo” 2022. gadā iegūtās tiesības laikposmā no 2023. līdz 2032. gadam nodrošināt regulāras dabasgāzes piegādes 6 TWh apmērā gadā no KN Energies SDG termināļa Klaipēdā. Šis stratēģiskais solis ir būtiski stiprinājis Latvenergo piegāžu drošību un elastību mainīgos tirgus apstākļos. Reaģējot uz pieprasījuma kāpumiem, Latvenergo periodiski ir papildinājis piegādes caur Inkoo termināli Somijā un GIPL (dabasgāzes vads starp Poliju un Lietuvu) starpsavienojumu. Izmantojot Klaipēdas termināļa infrastruktūru, esam nodrošinājuši nepieciešamos dabasgāzes apjomus gan elektroenerģijas ražošanai, gan piegādēm 2026./2027. gada apkures sezonai.

Izsludinot iepirkumus un izvēloties ekonomiski izdevīgākos piegādātāju piedāvājumus, Latvenergo nodrošina pietiekamus dabasgāzes apjomus, tostarp izmantojot Klaipēdas SDG termināli. Tas ļauj nodrošināt nepieciešamo kurināmā daudzumu elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai TEC, kā arī apmierināt Latvenergo mazumtirdzniecības klientu dabasgāzes pieprasījumu.

Līdz ar to būtiskākais jautājums dabasgāzes tirgū pašlaik nav gāzes fiziskā pieejamība, bet gan tās cena. Gan 2022. gada enerģētikas krīzes laikā, gan arī šobrīd Baltijas reģiona un Latvijas energoapgādes drošībai nozīmīgu ieguldījumu sniedz Inčukalna pazemes gāzes krātuve un Klaipēdas SDG terminālis. Kamēr šī infrastruktūra darbojas un ir pieejama tirgus dalībniekiem, fiziska dabasgāzes deficīta risks Latvijā ir vērtējams kā zems. Vienlaikus tas negarantē stabilu cenu līmeni, jo cenu dinamiku joprojām nosaka situācija starptautiskajos energoresursu tirgos un ģeopolitiskie faktori. Turklāt 2026. gadā Latvenergo ir nodrošinājusi tiesības KN Energies SDG terminālī saņemt 4 TWh piegādes gadā (no 2033. līdz 2044. gadam), tādējādi ilgtermiņā stiprinot piegāžu drošību un piekļuvi alternatīviem dabasgāzes avotiem.