Baltijā cenu dinamiku nosaka augošs pieprasījums un zemāka saules elektrostaciju ģenerācija
Paula Kate Čākure, Tirdzniecības analītiķe Enerģijas vairumtirdzniecība, AS "Latvenergo"
- Atjaunīgo energoresursu attīstība gada laikā palielina ģenerāciju Baltijā par ceturtdaļu
- Daugavas pietece būtiski pārsniedz sezonai raksturīgo līmeni
- Ierobežotu piegāžu un zemu krājumu ietekmē dabasgāzes cenas sasniedz augstāko līmeni gandrīz četru gadu laikā
- Piedāvājuma deficīts un zemi krājumi veicina jēlnaftas cenu kāpumu
Septembrī Nord Pool biržā dominēja augšupvērsta elektroenerģijas cenu kustība, vidējām cenām pieaugot visās tirdzniecības zonās. Latvijā un Lietuvā vidējā elektroenerģijas cena salīdzinājumā ar augustu pieauga par vairāk nekā trešdaļu jeb 36 %, sasniedzot attiecīgi 108,53 EUR/MWh un 108,44 EUR/MWh. Tikmēr Igaunijā cenu pieauguma temps bija lēnāks, vidējai cenai pieaugot par 27 % līdz 74,85 EUR/MWh. Baltijas tirgū 15 minūšu tirdzniecības intervālos cenas svārstījās no -0,22 EUR/MWh līdz 369,55 EUR/MWh, savukārt Nord Pool sistēmas cena mēneša laikā pieauga par 24 %, sasniedzot 95,57 EUR/MWh.
1.attēls Mēneša vidējās elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas Nord Pool tirdzniecības apgabalos (avots: Nord Pool)
Septembrī Baltijas elektroenerģijas tirgu ietekmēja sezonāli zemāka saules elektrostaciju izstrāde un samazināta atomelektrostaciju pieejamība Ziemeļvalstīs, savukārt lielāka vēja ģenerācija un imports no Somijas daļēji kompensēja elektroenerģijas piedāvājuma samazinājumu reģionā.
Neraugoties uz kopējā elektroenerģijas importa samazinājumu Baltijas valstīs par 3 % salīdzinājumā ar augustu, elektroenerģijas plūsmas reģionā ietekmēja cenu izmaiņas kaimiņvalstu tirgos. Somijā vidējā elektroenerģijas cena septembrī pieauga par 38 % līdz 56,98 EUR/MWh, tomēr tā saglabājās būtiski zemāka nekā Baltijas valstīs, veicinot importa apjoma pieaugumu uz Igauniju caur EstLink 1 un EstLink 2 starpsavienojumiem par 3 % līdz vidēji 760 GWh. Savukārt Zviedrijas 4. tirdzniecības apgabalā vidējā cena pieauga par 47 % un sasniedza 106,95 EUR/MWh, kā rezultātā importa apjoms uz Lietuvu pa NordBalt starpsavienojumu samazinājās par 19 % un vidēji bija 251 GWh. Tikmēr elektroenerģijas plūsma no Polijas uz Lietuvu caur LitPol starpsavienojumu palielinājās par 28 % un sasniedza 34 GWh.
Septembrī vēja elektrostaciju izstrāde turpināja uzrādīt augšupejošu tendenci, Ziemeļvalstīs pieaugot par 17 % salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi un sasniedzot 7575 GWh, bet Baltijā tā palielinājās par 28 % un bija 655 GWh. Tikmēr saules elektrostaciju izstrādi arvien vairāk ietekmēja sezonālais rudens periods, kā rezultātā Ziemeļvalstīs tā samazinājās par 39 % un bija 850 GWh, bet Baltijā par 41 % līdz 439 GWh. Neraugoties uz sezonālo saules elektrostaciju izstrādes samazinājumu, gada griezumā vēja un saules elektrostaciju izstrāde Baltijā pieauga attiecīgi par 72 % un 21 %. Atjaunīgo energoresursu attīstība sekmēja kopējās AER izstrādes pieaugumu par 43 %, ieskaitot hidroelektrostaciju izstrādi, tādējādi turpinot palielināt atjaunīgo energoresursu īpatsvaru Baltijas elektroenerģijas ražošanas struktūrā.
Atomelektrostaciju pieejamība Ziemeļvalstīs saruka līdz 53 %, kas ir par 17 procentpunktiem mazāk nekā augustā, izraisot elektroenerģijas izstrādes samazinājumu Zviedrijā par 22 % un Somijā par 33 %. Izstrādes kritumu galvenokārt noteica plānotie apkopes darbi vairākos lielākajos kodolreaktoros, tostarp Zviedrijas Forsmark 1, Ringhals 3 un Ringhals 4, kā arī Somijas Olkiluoto 3 un Loviisa atomelektrostaciju blokos.
2.attēls Elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas 2026.gada septembrī Nord Pool tirdzniecības apgabalos (avots: Nord Pool)
3.attēls Elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas Eiropas valstīs (avots: Nord Pool)
Baltijā elektroenerģijas ģenerācija gada laikā pieaugusi par ceturtdaļu
Elektroenerģijas patēriņš Baltijas valstīs septembrī sasniedza 2158 GWh, kas ir par 3 % vairāk nekā iepriekšējā mēnesī un par 7 % vairāk nekā pirms gada. Latvijā tika patērētas 583 GWh elektroenerģijas, patēriņam mēneša laikā pieaugot par 2 %, savukārt gada griezumā par 12 %. Lietuvā pieprasījums pēc elektroenerģijas bija 998 GWh, kas ir par 2 % vairāk nekā mēnesi iepriekš un par 11 % vairāk nekā pērn. Tikmēr Igaunijā patēriņš sasniedza 578 GWh, pieaugot par 4 % salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, bet saglabājoties par 3 % zemākā līmenī nekā pirms gada.
Baltijas valstīs elektroenerģijas ražošana septembrī saglabājās iepriekšējā mēneša līmenī un sasniedza 1583 GWh, kas ir par ceturtdaļu vairāk nekā pirms gada. Latvijā tika saražotas 355 GWh elektroenerģijas, kas ir par 4 % vairāk nekā augustā un par 24 % virs iepriekšējā gada līmeņa. Tikmēr Lietuvas ģenerācijas apjoms, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, būtiski nemainījās un bija 871 GWh, bet gada griezumā pieauga par 31 %. Savukārt Igaunijā saražotais elektroenerģijas apjoms bija 357 GWh, kas ir par 4 % mazāk nekā mēnesi iepriekš, taču par 14 % vairāk nekā pērn.
4.attēls Elektroenerģijas bilance Baltijā (avots: PSO)
Baltijas elektroenerģijas ģenerācijas un patēriņa attiecība septembrī bija 73 %, Latvijā šis īpatsvars bija 61 %, Lietuvā 87 %, bet Igaunijā 62 %.
Daugavas pietece būtiski pārsniedz sezonai raksturīgo līmeni
Septembra pirmajā pusē ūdens pietece Daugavā pakāpeniski palielinājās no 174 m³/s līdz 320 m³/s 15. septembrī. Mēneša otrajā pusē tā vairākas dienas saglabājās ap 300 m³/s līmeni, bet septembra nogalē strauji pieauga, 30. septembrī sasniedzot 715 m³/s. Tā rezultātā vidējā ūdens pietece Daugavā septembrī bija 338 m³/s, kas ir par 92 % vairāk nekā augustā un par 74 % pārsniedz ilggadējo šī perioda normu (194 m³/s). Straujo ūdens pieteces pieaugumu Daugavā veicināja nokrišņiem bagātais septembris, kurā pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem nokrišņu daudzums Latvijā par 65 % pārsniedza normu.
5.attēls Ūdens pietece Daugavā, vidēji mēnesī m3/s (avots: LVĢMC)
Latvenergo stacijās elektroenerģijas izstrāde septembrī pieauga par 38 % salīdzinājumā ar augustu un sasniedza 142 GWh. Izstrādes kāpumu galvenokārt veicināja hidroelektrostacijas, kurās saražotās elektroenerģijas apjoms palielinājās par 83 %, sasniedzot 142 GWh. Vēja elektrostaciju izstrāde pieauga par 17 % līdz 25 GWh, savukārt saules elektrostaciju ģenerācija sezonālu faktoru ietekmē samazinājās par 50 % līdz 22 GWh. Atjaunīgie energoresursi saglabāja dominējošo lomu kopējā ģenerācijas struktūrā, kamēr termoelektrostacijās tika saražotas 9 GWh elektroenerģijas.
6.attēls AS "Latvenergo" Daugavas HES un TEC saražotais elektroenerģijas apjoms
Elektroenerģijas nākotnes līgumu tirgū saglabājas augšupejoša tendence
Septembrī nākamā mēneša elektroenerģijas sistēmas kontrakta (Nordic Futures) cena pieauga par 36 % salīdzinājumā ar augustu un bija 101,91 EUR/MWh, bet nākamā gada kontrakta cena pieauga par 17 % un bija 65,57 EUR/MWh. Nākotnes līgumu cenu pieaugumu ietekmēja energoresursu sadārdzināšanās un nepietiekamais nokrišņu daudzums Ziemeļvalstīs, kur hidrobilances deficīts saglabājās 15,9 TWh zem ilgtermiņa normas.
Ierobežotu piegāžu un zemu krājumu ietekmē dabasgāzes cenas sasniedz augstāko līmeni gandrīz četru gadu laikā
Septembrī dabasgāzes nākamā mēneša kontrakta (Dutch TTF front-month index) cena pieauga par 22 % salīdzinājumā ar augustu un bija 74,87 EUR/MWh. Mēneša pirmajās nedēļās cenas turpināja pieaugt, jo Eiropas dabasgāzes krājumi pirms apkures sezonas saglabājās ievērojami zemāki nekā iepriekšējos gados. Papildus atbalstu cenām sniedza zemākas Norvēģijas gāzes piegādes, remontdarbiem un tehniskiem traucējumiem Troll atradnē, periodiski samazinot eksportu par vairāk nekā 50 miljoniem m³ dienā, kamēr nenoteiktība par sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) piegādēm no Tuvajiem Austrumiem saglabājās.
Mēneša vidū cenu kāpums pastiprinājās, TTF cenai sasniedzot 84,5 EUR/MWh, kas ir augstākais līmenis kopš 2022. gada decembra. Cenu kāpumu veicināja QatarEnergy – Kataras valstij piederošā enerģētikas uzņēmuma un viena no pasaules lielākajiem SDG eksportētājiem – lēmums pagarināt force majeure jeb ārkārtas apstākļu režīmu attiecībā uz piegādēm Eiropai. Ierobežoto eksporta iespēju dēļ daļa līgumā paredzēto SDG piegāžu Eiropai arī turpmāk nebūs pieejama. Papildu nenoteiktību tirgū radīja uzņēmuma paziņojums, ka Ras Laffan kompleksā bojāto SDG ražošanas iekārtu atjaunošana, kuru kopējā kapacitāte sasniedz 17,4 miljardus m³ gadā, varētu ilgt līdz trim gadiem.
Septembra otrajā pusē cenas pakāpeniski samazinājās, pieaugot optimismam par iespējamu diplomātisku progresu starp ASV un Irānu, kā arī palielinoties SDG piegādēm Eiropā. Eiropas SDG imports septembrī sasniedza četru mēnešu maksimumu, vienlaikus pieaugot SDG plūsmām caur Hormuza šaurumu un mazinoties konkurencei par kravām no Āzijas. Tomēr mēneša beigās cenu līmeni turpināja uzturēt Eiropas Savienības gāzes krātuvju piepildījums, kas sasniedza vien 71 % un bija par aptuveni 11 procentpunktiem zemāks nekā pirms gada, tādējādi saglabājot paaugstinātu tirgus jutību pret piegāžu traucējumiem un aukstākiem laikapstākļiem apkures sezonas laikā.
Piedāvājuma deficīts un zemi krājumi veicina jēlnaftas cenu kāpumu
Septembrī jēlnaftas nākotnes kontrakta (Front Month Brent crude oil) vidējā cena pieauga par 15 % salīdzinājumā ar augustu, sasniedzot 101,43 USD/bbl. Cenu augšupejošo tendenci noteica pieaugošie piegāžu riski Tuvajos Austrumos un straujais globālo naftas krājumu samazinājums par 507 miljoniem barelu kopš konflikta sākuma. Vienlaikus saspringta situācija naftas produktu tirgū pastiprināja augšupvērstu spiedienu uz cenām, jo samazinātās piegādes no Persijas līča valstīm, bojājumi Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcās un bažas par iespējamiem ASV dīzeļdegvielas eksporta ierobežojumiem veicināja strauju produktu cenu kāpumu.
Cenu kāpumu daļēji ierobežoja pieaugošie eksporta apjomi no Tuvo Austrumu valstīm. Reģiona naftas eksports sasniedza 12,8 milj. bbl/d, kas ir augstākais līmenis kopš februāra, bet Saūda Arābija pēc remontdarbiem atsāka eksportu pa Austrumu-Rietumu naftas cauruļvadu. Lai gan tas veicināja pakāpenisku piegāžu normalizēšanos, augstās energoresursu cenas un ierobežotā naftas produktu pieejamība joprojām uzturēja cenu virs 100 USD/bbl.
Energoresursu cenu kāpums veicina emisiju kvotu cenu pieaugumu
Eiropas emisijas kvotu Dec.26 kontrakta (EUA Futures) cena septembrī pieauga par 4 % un vidēji bija 86 EUR/t. Mēneša sākumā cenas pārsvarā svārstījās 82-85 EUR/t diapazonā, pieaugumu veicināja uzņēmumu kvotu iegāde pirms 30. septembra kvotu nodošanas termiņa un investīciju fondu aktīvāka dalība tirgū, sagaidot turpmāku cenu pieaugumu. Mēneša vidū Tuvo Austrumu konflikta eskalācija un pieaugošais sašķidrinātās dabasgāzes piegāžu traucējumu risks veicināja strauju dabasgāzes cenu kāpumu, palielinot ogļu elektrostaciju konkurētspēju salīdzinājumā ar gāzes elektrostacijām. Pieaugot ogļu izmantošanai elektroenerģijas ražošanā, palielinājās pieprasījums pēc emisiju kvotām, un cena 14. septembrī sasniedza pat 88 EUR/t. Septembra noslēgumā cenas nostabilizējās 85-87 EUR/t diapazonā, lai arī nenoteiktība par plūsmām caur Hormuza šaurumu saglabāja augstas dabasgāzes cenas un atbalstīja emisiju kvotu tirgu, cenu kāpumu daļēji ierobežoja nenoteiktība saistībā ar ES Emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas pārskatīšanu, tirgus dalībniekiem sekojot līdzi iespējamām izmaiņām emisiju kvotu regulējumā.
7.attēls Energoproduktu cenas (avots: ICE)