Baltijā patēriņa pieaugums un zemāka saules elektrostaciju ģenerācija

Paula Kate Čākure, Tirdzniecības analītiķe, Enerģijas vairumtirdzniecība, AS "Latvenergo"

• Elektroenerģijas patēriņš Baltijā turpina pieaugt, kamēr ģenerācija samazinās
• Ūdens pietece Daugavā zem ilgtermiņa vidējās normas
• Zemais ES krātuvju aizpildījums un konflikts Tuvajos Austrumos veicina dabasgāzes cenu kāpumu
• Jēlnaftas cenas turpina pieaugt, saglabājoties nenoteiktībai par piegādēm no Tuvajiem Austrumiem

 

Augustā lielākajā daļā tirdzniecības zonu elektroenerģijas cenas Nord Pool biržā pieauga. Salīdzinājumā ar jūliju Latvijā vidējā elektroenerģijas cena pieauga par 7 % un bija 79,94 EUR/MWh, savukārt Lietuvā tā palielinājās par 6 % līdz 80 EUR/MWh. Visizteiktākais cenu kāpums bija Igaunijā, kur vidējā elektroenerģijas cena palielinājās par 34 % un sasniedza 59 EUR/MWh. Baltijas tirgū 15 minūšu tirdzniecības intervālos cenas svārstījās diapazonā no 0 EUR/MWh līdz pat 278,76 EUR/MWh. Arī Nord Pool sistēmas cena salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pieauga par 50 %, sasniedzot 77,02 EUR/MWh.

Augustā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi Baltijas elektroenerģijas tirgū cenas mēreni pieauga. Kamēr zemāka saules elektrostaciju ģenerācija samazināja lētākas elektroenerģijas piedāvājumu tirgū, stabila vēja elektrostaciju izstrāde un importa pieaugums no Ziemeļvalstīm daļēji ierobežoja cenu kāpumu.

Aizvadītajā mēnesī elektroenerģijas imports uz Baltijas valstīm palielinājās par 9 % salīdzinājumā ar jūliju. Salīdzinoši zemais elektroenerģijas cenu līmenis Somijā, kur vidējā cena bija 41,30 EUR/MWh, veicināja to, ka elektroenerģijas plūsmas uz Igauniju pa Estlink-1 un Estlink-2 starpsavienojumiem saglabājās iepriekšējā mēneša līmenī, sasniedzot vidēji 739 GWh. Vienlaikus no Zviedrijas ceturtā tirdzniecības apgabala, kur vidējā cena bija  72,90 EUR/MWh, imports uz Lietuvu pa NordBalt starpsavienojumu pieauga par 45 % līdz 310 GWh. Savukārt Polijā saglabājoties ievērojami augstam elektroenerģijas cenu līmenim un vidējai cenai sasniedzot 134,40 EUR/MWh, elektroenerģijas plūsma uz Lietuvu caur LitPol starpsavienojumu samazinājās par 22 % salīdzinājumā ar jūliju un vidēji bija 27 GWh.

Vēja elektrostaciju izstrāde augustā Ziemeļvalstīs turpināja pieaugt, kamēr Baltijā tā saglabājās stabila. Ziemeļvalstīs vēja elektrostacijas saražoja 6470 GWh elektroenerģijas, kas ir par 6 % vairāk nekā jūlijā, kamēr Baltijā izstrādes apjoms saglabājās iepriekšējā mēneša līmenī un bija 508 GWh. Savukārt saules elektrostaciju izstrāde samazinājās kā Ziemeļvalstīs, tā arī Baltijā. Ziemeļvalstīs saules saražotās elektroenerģijas apjoms kritās par 14 % un bija 1399 GWh, bet Baltijā tas samazinājās par 7 %,  līdz 712 GWh.

      Vienlaikus atomelektrostaciju pieejamība pieauga līdz 70 %, kas ir par 1 procentpunktu vairāk nekā iepriekšējā mēnesī. Zviedrijā kodolenerģijas izstrāde palielinājās par 18 %, savukārt Somijā tā samazinājās par 14 %, ko galvenokārt ietekmēja samazināta Olkiluoto 3 energobloka jauda tehnisku traucējumu dēļ, kā arī plānotie apkopes darbi Loviisa atomelektrostacijā.

Elektroenerģijas patēriņš Baltijā turpina pieaugt, kamēr ģenerācija samazinās

      Augustā elektroenerģijas patēriņš Baltijas valstīs sasniedza 2104 GWh, pieaugot par 2 % salīdzinājumā ar jūliju un par 6 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Latvijā patēriņš palielinājās līdz 574 GWh, kas ir par 5 % vairāk nekā mēnesi iepriekš un par 10 % vairāk nekā gadu iepriekš. Lietuvā patēriņš saglabājās stabils, sasniedzot 975 GWh, vienlaikus par 13 % pārsniedzot pagājušā gada līmeni. Savukārt Igaunijā tika patērētas 555 GWh elektroenerģijas, kas ir par 3 % vairāk nekā jūlijā, tomēr par 9 % mazāk nekā iepriekšējā gadā.

      Tikmēr Baltijas valstu kopējā elektroenerģijas ģenerācija samazinājās līdz 1577 GWh, kas ir par 3 % zemāk nekā jūlijā, bet par 18 % vairāk nekā pirms gada. Latvijā ģenerācija saruka par 13 % un bija 340 GWh, atpaliekot no iepriekšējā gada līmeņa par 19 %, bet Lietuvā tika saražotas 867 GWh, kas ir par 5 % mazāk nekā iepriekšējā mēnesī, taču par 34 % vairāk nekā pirms gada. Savukārt Igaunijā ģenerācija pieauga par 14 %, sasniedzot 370 GWh, kas ir par 38 % vairāk nekā gadu iepriekš.

Baltijas elektroenerģijas ģenerācijas un patēriņa attiecība augustā bija 75 %,  Latvijā šis īpatsvars bija 59 %, Lietuvā 89 %,  bet Igaunijā 67 %.

Ūdens pietece Daugavā zem ilgtermiņa vidējās normas

      Augusta pirmajā pusē ūdens pietece Daugavā pakāpeniski samazinājās no 203 m³/s līdz 151 m³/s, zemāko mēneša līmeni sasniedzot 16. augustā. Mēneša otrajā pusē tā mēreni pieauga līdz 174 m³/s. Rezultātā vidējā ūdens pietece Daugavā augustā bija 176 m³/s, kas ir par 32 % zemāk nekā jūlijā un 9 % zem ilggadējās šī perioda vidējās normas, kas ir 194 m³/s. Lai arī pēc LVĢMC datiem Latvijā kopumā augustā nokrišņu daudzums pārsniedza mēneša normu par 19 %, Daugavas baseinā nokrišņu daudzums bija mazāks, kas ierobežoja ūdens pieteces pieaugumu Daugavā.

Salīdzinājumā ar jūliju elektroenerģijas izstrāde Latvenergo stacijās samazinājās par 22 %  un bija 144 GWh. Augustā ģenerāciju gandrīz pilnībā nodrošināja atjaunīgie energoresursi, hidroelektrostacijām saražojot 78 GWh, saules elektrostacijām 44 GWh, bet vēja elektrostacijām 22 GWh elektroenerģijas. Zemākas ūdens pieteces Daugavā ietekmē HES izstrāde bija par 33 % mazāka nekā jūlijā, savukārt vēja un saules elektrostaciju saražotās elektroenerģijas apjoms saglabājās iepriekšējā mēneša līmenī. Termoelektrostaciju devums kopējā Latvenergo ģenerācijā saglabājās neliels, TEC saražojot vien 0,5 GWh elektroenerģijas.

Elektroenerģijas nākotnes līgumu cenas turpina pieaugt

      Augustā nākamā mēneša elektroenerģijas sistēmas kontrakta (Nordic Futures) cena pieauga par 21 % salīdzinājumā ar jūliju un bija 75,16 EUR/MWh,  bet nākamā gada kontrakta cena pieauga par 9 %, un bija 55,9 EUR/MWh. Cenu kāpumu veicināja augstākas energoresursu cenas un sausie laikapstākļi Ziemeļvalstīs, kas uzturēja ierobežotu hidroresursu pieejamību reģionā, hidrobilances deficītam saglabājoties 20,3 TWh zem ilgtermiņa normas.

 

Zemais ES krātuvju aizpildījums un konflikts Tuvajos Austrumos veicina dabasgāzes cenu kāpumu

      Dabasgāzes nākamā mēneša kontrakta (Dutch TTF front-month index) cena augustā pieauga par 15 % salīdzinājumā ar jūliju un bija 61,36 EUR/MWh. Mēneša sākumā ziņas par iespējamu ASV un Irānas diplomātisku vienošanos īslaicīgi radīja lejupvērstu spiedienu uz cenām. Tomēr mēneša otrajā pusē cenas pakāpeniski pieauga, mazinoties cerībām uz konflikta atrisinājumu Tuvajos Austrumos un saglabājoties būtiskiem sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) piegāžu ierobežojumiem, tostarp ievērojami samazinātam Kataras SDG eksportam caur Hormuza šaurumu.  Vienlaikus karstuma viļņi Eiropā veicināja gāzes patēriņu elektroenerģijas ražošanā, jo augstas gaisa temperatūras ierobežoja kodolenerģijas un hidroelektrostaciju izstrādi. Cenu kāpumu veicināja arī Norvēģijas Ormen Lange atradnes ieguves jaudu samazinājuma pagarināšana līdz 2027. gada februārim, saglabājot aptuveni 8,9 milj. m³ dienā jeb 40 % zemāku gāzes ieguvi apkures sezonas laikā.

      Mēneša beigās atkārtota militārā eskalācija starp ASV un Irānu, kā arī zemais Eiropas Savienības gāzes krātuvju piepildījums, kas augusta noslēgumā sasniedza 65 % un bija par 12 procentpunktiem zemāks nekā gadu iepriekš, saglabāja spēcīgu augšupvērstu spiedienu uz dabasgāzes cenām, pastiprinot neskaidrību par gāzes pieejamību gaidāmajā apkures sezonā.

Jēlnaftas cenas turpina pieaugt, saglabājoties nenoteiktībai par piegādēm no Tuvajiem Austrumiem

      Augustā jēlnaftas nākotnes kontrakta (Front Month Brent crude oil) vidējā cena pieauga par 5 % salīdzinājumā ar jūliju, sasniedzot 87,96 USD/bbl. Mēneša pirmajā pusē cenas sākotnēji samazinājās, jo tirgus pozitīvi uztvēra ASV un Irānas iespējamo sarunu atsākšanu un pieaugošās cerības uz Hormuza šauruma pakāpenisku atvēršanu kuģošanai. Papildu lejupvērstu spiedienu radīja OPEC+ lēmums no septembra palielināt naftas ieguves kvotas par 188 tūkst. bbl/dienā. Tomēr optimisms pakāpeniski mazinājās, jo sarunas par konflikta izbeigšanu virzījās lēni, savukārt kuģu satiksme Hormuza šaurumā saglabājās ievērojami zemāka nekā pirms konflikta. Vienlaikus neskaidrība par piegāžu drošību saglabājās augsta, turpinoties kuģu uzbrukumiem Hormuza un Babelmandeba šaurumā, kā arī pieaugot riskiem Saūda Arābijas naftas eksporta infrastruktūrai.

      Cenu kāpumu mēneša otrajā pusē veicināja Irānas naftas eksporta samazinājums par aptuveni 40 % salīdzinājumā ar jūliju, kā rezultātā Ķīnas naftas pārstrādes rūpnīcas aktīvāk meklēja piegādes no citiem Tuvo Austrumu un pasaules naftas eksportētājiem, palielinot konkurenci par pieejamajiem naftas apjomiem tirgū. Pēdējā mēneša dienā abu pušu savstarpējie militārie triecieni palielināja jaunu piegāžu traucējumu iespējamību Tuvajos Austrumos, pastiprinot augšupvērsto spiedienu uz naftas cenām un veicinot cenas atgriešanos virs 90 USD/bbl.

Uzņēmumu pieprasījums un zemāks izsoļu apjoms uztur emisiju kvotu cenas

      Eiropas emisijas kvotu Dec.26 kontrakta (EUA Futures) cena augustā saglabājās iepriekšējā mēneša līmenī un vidēji bija 82 EUR/t. Augusta sākumā cenas īslaicīgi samazinājās līdz aptuveni 80 EUR/t, ko veicināja zemākas energoresursu cenas, kā arī piesardzīga investoru reakcija uz Eiropas Komisijas priekšlikumiem ES Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas reformai. Papildu spiedienu uz cenām radīja mazāks investoru pieprasījums pēc emisiju kvotām, investoru aktivitātei samazinoties līdz zemākajam līmenim kopš maija. Karstajiem laikapstākļiem Eiropā palielinot elektroenerģijas pieprasījumu, mēneša vidū emisijas kvotu cenas stabilizējās 81-84 EUR/t diapazonā. Toties mēneša noslēgumā cenu pieaugumu veicināja sezonāli zemāks emisiju kvotu izsoļu apjoms, augstākas dabasgāzes un ogļu cenas, kā arī aktīvāka uzņēmumu kvotu iegāde pirms 30. septembra nodošanas termiņa, līdz kuram uzņēmumiem jāizpilda emisiju kvotu nodošanas saistības.