Daugavas HES loma mainīgajā tirgū

Andris Zēģele, AS "Latvenergo" HES tehniskais direktors

Arvien vairāk ražošanā ienākot saules un vēja enerģijai, mainās arī hidroelektrostaciju loma Latvijas energosistēmā, jo tās kļūst par elastīgu un operatīvu enerģijas avotu, kas palīdz sabalansēt mainīgo atjaunīgo resursu ražošanu un nodrošināt sistēmas stabilitāti. Daugavas HES nepārtraukti notiek modernizācija, lai arī nākotnē tās efektīvi izmantotu ūdens resursus, stiprinātu energoapgādes drošību un mazinātu ietekmi uz vidi.

Attīstoties atjaunīgo resursu portfelim, kā saules un vēja enerģijai, mainās arī HES darbības režīmi. Ja pirms desmit gadiem hidroelektrostacijām rīti bija darba  maksimuma stundas, tad šobrīd nepieciešamo patēriņu nosedz saules un vēja parki, bet HES strādā nakts stundās. HES ražošanas plānošana notiek ciešā sasaistē ar citiem Latvenergo energoresursiem. HES ūdenskrātuves vienlaicīgi ir arī enerģiju akumulējošs elements. Kamēr  Skandināvijā to lielums spēj uzkrāt ūdeni pavasarī un darboties visu pārējo gadu, tikmēr Daugavas HES viss atkarīgs no pieteces upē. Ūdenskrātuvēs varam uzkrāt ūdeni divas trīs dienas, izņemot pavasara un rudens daudzūdens periodus, kad ūdens uzkrāšanas iespējas ir daudz mazākas.

Daugavas HES ir ļoti liels ražošanas aktīvs ne tikai Latvijas, bet visas Baltijas mērogā, un kopējā uzstādītā jauda ir 1558 MW. Turklāt Daugavas HES ir viens no resursiem, kas nodrošina Latvijas energosistēmas tīkla stabilitāti un, galvenais, tās atjaunošanai pilnīga energoapgādes pārtraukuma gadījumā.

Staciju modernizācija notiek nepārtraukti, lai ar to  pašu ūdens daudzumu spētu saražot vairāk zaļās elektroenerģijas.

Daugavas HES šovasar īsteno virkni hidrotehnisko būvju atjaunošanas projektu, jo hidrotehnisko būvju uzturēšana ir nepārtraukts un sistemātisks process, kura mērķis ir nodrošināt būvju drošu un ilgtspējīgu ekspluatāciju ilgtermiņā. Vasara ir vispiemērotākais laiks apjomīgu būvdarbu veikšanai. Betona virsmu atjaunošana – bojātā betona atkalšana, stiegrojuma attīrīšana, papildu stiegrojuma montāža, pretkorozijas apstrāde, virsmu atjaunošana un citi darbi kopā veido liela apjoma būvdarbus, kurus vēlā rudenī un ziemā nav iespējams veikt droši un kvalitatīvi, tādēļ tas jāpaveic vasaras mēnešos. Turklāt hidrotehnisko būvju atjaunošanas projektu īstenošana no ieceres līdz fiziskiem darbiem objektā prasa aptuveni vismaz trīs gadus, jo jāizstrādā būvprojekts, jāveic iepirkuma procedūras un visi nepieciešamie saskaņojumi, t. sk. ūdens līmeņa pazemināšanai. Tuvāko trīs gadu laikā Daugavas HES ūdenskrātuvēs nav paredzēti ilgtermiņa ūdens līmeņa pazeminājumi.

Paralēli hidrotehnisko būvju atjaunošanai pastāvīgi notiek arī HES hidroagregātu atjaunošana un uzturēšana, veicot arī to plānveida pārbūvi. Šovasar jaunas turbīnas uzstādīšana jāpabeidz Pļaviņu HES, ar to pabeidzot visu desmit stacijas hidroagregātu modernizācijas projektu.

Priekšrocības salīdzinājumā ar citiem enerģijas ražošanas veidiem

Daugavas HES priekšrocība kopējā energosistēmā ir to operativitāte un manevrētspēja. Nav cita vienmēr pieejama enerģijas ražošanas aktīva, kas pēc komandas saņemšanas ražošanu var uzsākt triju minūšu laikā. Saules vai vēja enerģiju varam tikai prognozēt, bet ne ietekmēt. Savukārt TEC iedarbināšana prasa vairākas stundas. Ja energosistēmā ir avārija, tieši HES var nodrošināt energosistēmas stabilitāti.

Tagadējā ģeopolitiskajā situācijā HES ir vēl viens drošības aspekts – mūsu ražošana ir izkliedēta, lielās stacijas atrodas trīs dažādās vietās. Atjaunīgos resursus neviens apturēt nevar – ne sauli, ne vēju, ne arī ūdeni, šīs izkliedētās stacijas var ražot jebkuros apstākļos. Svarīgi, lai bojājumu nebūtu  pārvades sistēmā.

Šobrīd Rīgas un Ķeguma HES ir ieguvušas jaunu lomu – tās ir viens no pakalpojumu sniedzējiem balansēšanas tirgū pēc Baltijas elektrosistēmas sinhronizēšanās ar kontinentālo Eiropu, savukārt Pļaviņu HES ir balsts elektroenerģijas sistēmas atjaunošanai tās pilnīga energoapgādes pārtraukuma gadījumā.

Dabas aizsardzība kā daļa no HES ikdienas

Enerģijas ražošanas un dabas aizsardzības līdzsvarošana ir viens no Latvenergo ikdienas darbības pamatiem. Galvenais princips, līdzīgi kā medicīnā, ir nekaitēšanas princips – vispirms izvairāmies no ietekmes, ja tas nav iespējams, mazinām to un kompensējam. Šī pieeja ļauj arī atbildīgi īstenot jaunu enerģijas ražošanas objektu izbūvi, vienlaikus sargājot dabas vērtības.

Hidroelektrostaciju izbūve ir nozīmīgs vēsturisks mantojums, tādēļ mūsu šī brīža galvenais uzdevums ir nodrošināt to ilgtspējīgu darbību, maksimāli samazinot to radīto ietekmi uz apkārtējo vidi un ūdens ekosistēmām. Latvenergo pieeja ir proaktīva, integrējot dabas aizsardzību savā ikdienas darbībā – attīrām upes, ik gadu izvietojam mākslīgās nārsta ligzdas un citus projektus. Katru gadu Daugavā un tās baseina ūdenstilpēs notiek zivju mazuļu un kāpuru ielaišana, ko veic BIOR. Latvenergo ikgadējā kompensācijas summa zivju resursu atjaunošanas programmā ir vairāk nekā viens miljons eiro.

Mēs skatāmies tālāk par  tiesību aktos noteikto, brīvprātīgi samazinot ietekmi uz īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām, sugām un biotopiem.