Enerģētikas nākotne sākas ar jaudu, nevis solījumiem

Mārtiņš Čakste, AS "Latvenergo" galvenais izpilddirektors

Latvijas enerģētikas stāsts pamazām mainās. Ja vēl pirms dažiem gadiem runājām galvenokārt par to, kā nodrošināt elektroenerģijas pieejamību, tad šodien arvien svarīgāks kļūst jautājums – kā šo enerģiju saražot pietiekami daudz, konkurētspējīgi un ar iespējami mazāku ietekmi uz vidi.

Latvenergo koncerna 2026. gada pirmā pusgada rezultāti rāda, ka pārmaiņas nav tikai plānos vai stratēģijas dokumentos – tās jau notiek praksē.

Pirmajos sešos mēnešos koncerns saražojis 3,3 TWh elektroenerģijas, kas ir par 28 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Tas ir nozīmīgs pieaugums, taču vēl būtiskāk ir tas, kā mainās šīs elektroenerģijas ražošanas struktūra.

Saules un vēja elektrostacijas gada pirmajos sešos mēnešos saražojušas 0,6 TWh jeb aptuveni 18 % no kopējās Latvenergo koncerna izstrādes. Turklāt tas ir teju 11 reižu vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Kopumā 66 % koncerna ražotnēs saražotās elektroenerģijas nāk no atjaunīgajiem energoresursiem.

Tas ļauj izdarīt vienu būtisku secinājumu: atjaunīgā enerģija vairs nav Latvijas enerģētikas nākotnes jautājums. Tā jau ir tagadne.

No HES līdz saulei un vējam

Latvenergo priekšrocība ir sabalansēts ražošanas portfelis. Daugavas HES kaskāde un augsti efektīvās TEC nodrošina sistēmai stabilitāti, kamēr jaunās saules un vēja elektrostacijas ļauj palielināt vietēji saražotās enerģijas apjomu.

Šāda kombinācija ir īpaši svarīga laikā, kad Baltijas elektroenerģijas tirgus kļūst arvien dinamiskāks. Saule un vējš dod iespēju saražot lielu elektroenerģijas apjomu bez fosilā kurināmā izmantošanas, taču to ražošana ir atkarīga no laikapstākļiem. Tāpēc enerģētikas nākotne nav tikai jaunu vēja turbīnu un saules paneļu uzstādīšana. Tikpat svarīga ir spēja šo enerģiju uzkrāt, sabalansēt un nogādāt patērētājam vajadzīgajā brīdī.

Tieši šeit nozīme ir arī akumulatoru enerģijas uzkrāšanas sistēmām jeb BESS.

Latvenergo jau izbūvējis divus BESS projektus ar kopējo jaudu 10,6 MW un ietilpību 21,9 MWh. Vienlaikus attīstības stadijā ir vēl septiņi projekti ar kopējo jaudu 233,4 MW un ietilpību 551,2 MWh.

Manuprāt, šis ir tikpat svarīgs signāls kā jaunās vēja un saules elektrostacijas. Ja AER jaudas ir enerģētikas jaunais dzinējs, tad uzkrāšanas tehnoloģijas kļūst par sistēmas amortizatoru.

Latvijai vairs nav jāskatās tikai uz savu robežu

Īpaši pozitīvi vērtējams tas, ka Latvenergo attīsta jaunas AER jaudas ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā. 2026. gada 30. jūnijā jaunās AER jaudas Baltijā sasniedza 937 MW - aptuveni ceturto daļu no koncerna elektrostacijās pieejamās ražošanas jaudas. Vēl 207 MW vēja un saules projektu atrodas būvniecības stadijā. Tādējādi apstiprinātais jauno AER projektu portfelis sasniedz 1 144 MW. Pēc visu šo projektu izbūves ikgadējais elektroenerģijas izstrādes apjoms koncernā pieaugs par aptuveni 2,2 TWh.

Tie nav tikai iespaidīgi skaitļi prezentācijās. Tas nozīmē lielāku vietēji un reģionāli saražotas elektroenerģijas piedāvājumu, mazāku atkarību no importējamiem energoresursiem un lielākas iespējas Baltijas valstīm pašām kontrolēt savu enerģētikas nākotni.

Latvenergo saražotais elektroenerģijas apjoms jau veido 27 % no Baltijas kopējās izstrādes. Tas nozīmē, ka uzņēmuma loma vairs nav tikai Latvijas elektroapgādes nodrošināšana. Tā arvien vairāk kļūst par reģionālu lomu.

Lielākā iespēja un vienlaikus lielākais izaicinājums

Tomēr nevajadzētu ļaut pozitīvajiem skaitļiem radīt ilūziju, ka enerģētikas pāreja notiek pati no sevis.

Vēja un saules parku būvniecība ir tikai viena daļa no procesa. Nepieciešami elektrotīkli, pieslēgumi, uzkrāšanas jaudas, elastīgs patēriņš un paredzams regulējums. Nepieciešama arī sabiedrības izpratne par to, kāpēc jaunas enerģētikas infrastruktūras būvniecība ir nepieciešama.

Šeit Baltijas valstīm ir svarīga priekšrocība - mēs varam mācīties viens no otra. Lietuva, piemēram, jau iepriekš radīja labvēlīgus priekšnosacījumus saules enerģijas attīstībai, ļaujot Latvenergo meitasuzņēmumam būtiski paplašināt darbību un kļūt par vienu no tirgus līderiem.

Arī Latvijā projekti kļūst arvien vērienīgāki. Aizputes saules parks, kas darbu sācis šogad, ir nozīmīgs solis saules enerģijas attīstībā. Savukārt vēja enerģijas segmentā īpaša uzmanība pievēršama Lafloras vēja parkam, kuru plānots nodot ekspluatācijā oktobrī, kā arī Pienavas vēja parkam, kura darbības sākums paredzēts nākamajā gadā.

Šie projekti apliecina, ka enerģētikas transformācija Latvijā vairs nav tikai atsevišķu pilotprojektu jautājums. Tā kļūst par industriju. Valstij ir svarīgi, cik daudz enerģijas tā spēj saražot pati, cik daudz ražošanas jaudu atrodas tās kontrolē un cik elastīgi iespējams reaģēt uz tirgus svārstībām.

Tāpēc jaunas saules un vēja elektrostacijas, HES, efektīvas TEC un enerģijas uzkrāšanas sistēmas nav savstarpēji konkurējoši risinājumi. Tie ir vienas sistēmas elementi. Un tieši sabalansēts portfelis, manuprāt, ir tas, uz ko Latvijai būtu jāorientējas arī turpmāk.

Mums nevajag izvēlēties starp hidroenerģiju un vēju, starp sauli un gāzi vai starp ražošanu un uzkrāšanu. Mums ir nepieciešams enerģētikas modelis, kurā šīs tehnoloģijas viena otru papildina.

Latvenergo pirmā pusgada rezultāti parāda, ka šāds modelis ir iespējams. Taču vēl svarīgāk – tie parāda, ka esam jau ceļā uz to tagad galvenais ir neapstāties. Jo enerģētikas nākotnē uzvarēs nevis tas, kurš skaļāk runās par zaļo pāreju, bet tas, kurš spēs savlaicīgi uzbūvēt pietiekami daudz jaudu, nodrošināt sistēmas stabilitāti un saražoto enerģiju padarīt pieejamu cilvēkiem un uzņēmumiem. Un šī iespēja ir jāizmanto tagad.