Inovācijas enerģētikā: elastība, uzkrāšana un uzņēmumu loma nākotnes energosistēmā

Nav "lielu" vai "mazu" inovāciju. Ir inovācijas. Enerģētikas nozare kļūst arvien dinamiskāka, un līdz ar to mainās arī uzņēmumu iespējas pārvaldīt izmaksas, stiprināt energodrošību un kļūt aktīvākiem enerģijas tirgus dalībniekiem.

Elektrum Enerģijas centra diskusijā "Inovācijas enerģētikā – ko sagaidīt nākamajos gados?" nozares eksperti uzsvēra, ka nākotnē aizvien lielāka nozīme būs enerģijas uzkrāšanai, patēriņa elastībai, viedajiem risinājumiem un atjaunīgajiem energoresursiem.

Pasākumā piedalījās AS "Latvenergo" pētniecības un inovāciju direktors Juris Bariss, AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons, AS "Augstsprieguma tīkls" valdes loceklis Gatis Junghāns un Rīgas Ziemeļvalstu augstskolas zinātņu prorektore Laila Zemīte. Diskusijas moderators – Toms Lācis.

Inovācijas nav tikai jaunas tehnoloģijas

Vispirms – kas īsti ir inovācijas, ko tad mēs ar šo vārdu saprotam? Eksperti šo jēdzienu skaidroja plašāk nekā tikai jaunu tehnoloģiju ieviešanu. J. Bariss norādīja, ka inovācijai jāsniedz konkrēts ieguvums uzņēmumam, savukārt G. Junghāns uzsvēra nepārtrauktu vēlmi mācīties un meklēt labākus risinājumus. L. Zemīte piebilda, ka inovācija var būt arī jau esoša risinājuma pielāgošana jaunai problēmai, savukārt S. Jansons akcentēja, ka risinājumu, kas pasaulē varbūt vairs nav jauns, konkrētā nozarē vai situācijā joprojām var uzskatīt par inovāciju.

Eksperti arī uzsvēra, ka svarīgi, lai inovācijas kļūst par uzņēmuma kultūras sastāvdaļu, nevis tikai atsevišķas struktūrvienības uzdevumu. Būtiska piebilde – tā kā inovāciju rezultāts pēc būtības nav iepriekš pilnībā prognozējams, uzņēmumiem jābūt gataviem arī tam, ka iespējami neveiksmīgi mēģinājumi, un tādā gadījumā jāspēj izmantot gūto pieredzi.

Laila Zemīte: "Kur pašlaik atrodamies Baltijā, kur esam un ko nākotnē sagaidīt? Mums ir liela priekšrocība, jo mums ir atjaunīgie energoresursi, kas mums dod iespēju saražot aptuveni pusi no patēriņa. Turklāt, runājot par patēriņu, tā nav tikai elektrība, tas ir arī  siltums un transports, turklāt šiem aspektiem pēdējos gados pievērsta lielāka nozīme. Kopumā Latvijā esam pietiekami labā situācijā, mēs pašlaik attīstāmies pareizā virzienā." Eksperte turpina – kas tad ir inovācijas enerģētikā? Uzskaite un automātika, viedie skaitītāji, saules un sauszemes vēja stacijas, lai gan pēdējos tās jau par tiešu inovācijām jau grūti nosaukt. Arī BESS bateriju sistēmas jau tiek Latvijā izmantotas. Siltumapgādē inovācijas ir siltuma atgūšana, siltumsūkņu izmantošana, siltuma krātuves, elektriskie katli. Ir jau nobrieduši risinājumi, bet joprojām jāvērtē ekonomiskie aspekti, jaudas. Lielas diskusijas ir par ūdeņradi un sintētiskajām degvielām. Līdzšinējā pieredze ar saules un vēja parkiem pasaulē liecina, ka jaunajiem risinājumiem ar laiku korelācijas iestājas, tie kļūst izdevīgi. Identiski ir ar e-degvielām – ir risinājumi, kas pašlaik atrodas laboratoriju līmenī, ir degvielas, kuru izpēte ir jau pilotprojektu līmenī. Ticams, ka tā būs mūsu nākotne.

Lielākie izaicinājumi – straujas pārmaiņas nozarē, aktīva patērētāja loma

Sandis Jansons uzsvēra Sadales tīkla ieguldīto darbu – 2022. un 2023. gadā notika bums, kad tīklam tika pieslēgti vairāki tūkstoši mikroģeneratoru. Jāuzsver, ka mūsdienās klientiem ļoti būtisks ir ātrums. Salīdzinot ar to, kā līdzīgi procesi notiek Eiropā, jāsaka, mums procesi notiek pat zibenīgi. Tādēļ sadales tīklā jāuzsver fleksibilitāte, IT risinājumi, tīkla drošība. Nesenā vētra palīdz saprast, cik svarīga ir tīkla noturība.

Runājot par Augstsprieguma tīkla darbu, Gatis Junghāns uzsvēra – energosistēmas līmenī grūtāk pat ir pateikt, kas nav mainījies. Šobrīd mainījies ir viss – tīkls, ģenerācijas struktūra, vairumtirgus. Pēdējos gados tīklu esam mainījuši no pasīvas un atkarīgas sistēmas uz neatkarīgu. Tā ir arī tīkla pastiprināšana, starpsavienojumu veidošana, balansēšana, frekvences kontrole. Baltijā ir mainījusies ģenerācijas struktūra. Aptuveni pirms 5 gadiem Latvijā ģenerācijas jauda bija 3 GW, šodien tie ir 5 GW. No tirgus modeļa viedokļa AER elastība vēl pirms dažiem gadiem būtu kas neiedomājams.

Juris Bariss uzsvēra, ka mainījusies un kļuvusi aktīvāka patērētāja loma. Šodien patērētājs spēlē aktīvu lomu gan piedaloties ģenerācijas tirgū, gan ar patēriņa optimizācijas risinājumiem. Kopumā šodien enerģētika vērtējama kā nozare, kur notiek ļoti strauja attīstība.

Kamēr pasaulē ir valstis, kas sēž uz ogles adatas, Latvijā ir zaļa enerģijas ražošana. Interesanti, ka daudzviet pasaulē vērojama atomenerģijas neliela renesanse, ticamākais, ka to ietekmē ģeopolitiskie notikumi, kas pamazām maina sabiedrisko domu.

Elektroapgādes tīkls ir viena no pasaulē sarežģītākajām sistēmām, ko radījis cilvēks. Tam jābūt precīzi sabalansētam, līdzsvarotam, atbilstoši ražošanai un patēriņam, un šai jomā ir ārkārtīgi plaša sfēra inovācijām.

Infrastruktūra pielāgojas jaunajai realitātei

Gatis Junghāns uzsvēra, ka infrastruktūra strauji pielāgojas jaunajai realitātei. 2025. gada februārī Baltija atslēdzās no Krievijas energosistēmas, novēršot potenciālus riskus. Kļuva nepieciešams pastiprināt pārvades tīklus visā Baltijas energosistēmā, ciešāk integrēties. Tas savukārt ļauj pieslēgt tīklam jaunas jaudas, kļūt neatkarīgākiem. Elektrotīkla attīstība piedzīvojusi strukturālas izmaiņas, ir izveidoti būtiski tīkla pastiprinājumi, PSO operatoru uzmanības centrā ir vēl ciešāka integrācija, ieceres par jaunu starpsavienojumu būvēšanu. Jāuzsver arī, ka pēdējo piecu gadu laikā Baltijā ražošanas jauda ir dubultojusies, tas ir bezprecedenta temps. Tās ir saules un vēja stacijas, kas veido ap 60 % no visām jaudām Baltijā, strauji aug BESS bateriju jaudas. Tirdzniecības process norit aizvien tuvāk reālajam laikam – piemēram, šobrīd darījumu biržā iespējams veikt pat 30 minūtes pirms enerģijas piegādes. Šis aspekts ļoti palīdz vēja un saules enerģijas ražotājiem, taču savi izaicinājumi ir tīkla operatoriem.

Kopumā – energosistēmu iespējams sekmīgi un droši vadīt, ja sistēmā ir liela atjaunīgo energoresursu pārstāvniecība. Problēmas iespējamas vienīgi tad, ja operators nevērīgi izturas pret kādiem signāliem vai procesiem. Tādus piemērus Eiropā esam redzējuši. Turklāt – saules un vēja parki sekmīgi darbojas arī sistēmas balansēšanā.

Sandis Jansons piebilst – sadales tīklu ar mūsu sistēmām iespējams ļoti labi vadīt, īpaši svarīgi, ka šobrīd kļūst pieejamas bateriju sistēmas, tās palīdz nomierināt sistēmu, kad nepieciešams. Taču komplicētības līmenis energosistēmā pēdējos desmit gados ir būtiski palielinājies. Mums ir 25 000 mikroģeneratoru, kas strādā neatkarīgi, kopumā tīkla komplicētības līmenis ir nesalīdzināms ar to, kāds tas bija vēl pirms 10 gadiem. Bez tā jau notiek vēl pavisam ikdienišķas lietas – uz kāda balsta uzlido stārķis un kādu tirgus dalībnieku negaidīti atslēdz.

Kā klientiem sagatavoties pārmaiņu procesiem – ekspertu ieteikumi

Juris Bariss: "Klientiem, īpaši uzņēmējiem, es ieteiktu vispirms paņemt ekseli un parēķināt, vai iecerētā  darbība ir optimāla. Taču kopumā es klientiem ieteiktu būt mazliet drosmīgākiem. Un atcerieties – nav lielu vai mazu inovāciju. Ir inovācijas."

Laila Zemīte: "Nesenā vētra atgādina mums senu patiesību – nelikt visas olas vienā groziņā un vienmēr skatīties, kādi mums vēl ir varianti, risinājumi. Ieteiktos nebaidīties kādam pajautāt, savākt vairākus viedokļus. Taču kopumā mans ieteikums – nebaidīties un mēģināt!"

Gatis Junghāns: "Ir cilvēki, kam vienkārši patīk izmēģināt ko jaunu. Tad ekonomiskie faktori ir sekundāri. Ir cilvēki, kam ir kādas praktiskas vajadzības. Piemēram, māja atrodas nomaļā vietā, kur vētru gadījumā iespējami atslēgumi. Tad akumulatora iegāde ir svarīga. Un ir trešā iespēja – raudzīties uz inovāciju uz to kā uz finanšu investīciju. Piemēram, tam nav praktiskas vajadzības, bet ir jautājums – vai ar es šo bateriju varu nopelnīt. Tad gan nepieciešami aprēķini, tas tad ir katra cilvēka finanšu risks. Taču galvenais ir būt aktīvam tirgus dalībniekam, mazam vai lielam. Tas arī ir konkurences un inovāciju dzinulis."

Sandis Jansons: "Tajā turbulencē, ko mums sagādā ģeopolitiskā situācija, akumulators, saules panelis, dīzeļģenerators ir ļoti labi antidepresanti. Tas arī ir tāds svarīgs aspekts, ko dažkārt saprot tikai pēc vētras. Tā ir mūsu kopējā energodrošība."